Ideāls atvaļinājums? Viena nedēļa neskaitās jeb - kādam tam jābūt, lai tu justos labi atpūties
Cik bieži mums šķiet: viss, kas vajadzīgs laimei, ir atpūta. Tomēr praksē izrādās, ka smadzenēm parasti ir sarežģījumi tikt galā ar atpūtas režīmu. Vai mēs vienmēr atgriežamies no atvaļinājuma vai ceļojuma pozitīvi uzlādēti? Nē! Turklāt jaunākie pētījumi atklāj šausmu lietas: viss brīvdienu labvēlīgais efekts var izgaist jau pēc mēneša vai pat pēc pirmās darbadienas.
Oriģināla un interesanta teorija par atvaļinājumiem mūsdienu sabiedrībā radusies vides psihologam Terijam Hārtigam no Upsalas universitātes Zviedrijā. Viņš pievērsa uzmanību tādam fenomenam: kad cilvēki atgriežas no atvaļinājuma, juzdamies daudz laimīgāki un atpūtušies, viņi it kā izstaro uzmundrinošas, labas vibrācijas, kas skar visus, ar ko viņi kontaktējas, pat nepazīstamus cilvēkus. Tā ir kā infekcija, uzskata Hārtigs. Ja visus aizsūtītu atvaļinājumā vienā laikā, šī apmierinātības vīrusa infekcija izplatītos kā epidēmija visā populācijā.
Vai tiešām šādā gadījumā dzīve uzlabotos ne tikai atpūtniekam, bet visai sabiedrībai? Lai pārbaudītu šo teoriju, ko Hārtigs nodēvēja par kolektīvo atjaunošanos, viņš ar kolēģiem pa mēnešiem analizēja antidepresantu receptes, kas izrakstītas laikposmā no 1993. līdz 2005. gadam. Viņi secināja: jo vairāk cilvēku vienlaikus paņēma atvaļinājumu, jo vairāk samazinājās izrakstīto recepšu skaits. Tas attiecās gan uz vīriešiem un sievietēm, gan uz strādājošajiem un pensionāriem.Saskaņā ar pētījumu vasara ir vislaimīgākais laiks, jo tad bija vismazākā vajadzība pēc antidepresantu receptēm.
Tas nebija pārsteigums: kopš 1977. gada Zviedrijā pieņemts likums, kas katram strādājošajam piešķir piecas apmaksātas atvaļinājuma nedēļas katru gadu. Darbinieki var ņemt četras brīvas nedēļas pēc kārtas vasarā. “Šķiet, ir nerakstīta nacionālā vienošanās, ka vasara ir atvaļinājumu laiks un darbs jānoliek malā,” Hārtigs piebilst. Visi dodas ārā, dara to, kas patīk, un priecājas.
