Ieva Brante atklāti par šķiršanos: "Mūsu mīlestība dzīvoja trīs gadus"

Nereti sievietes pēc šķiršanās nolemj sākt visu no jauna. Kāda maina imidžu, kāda matu sakārtojumu, bet cita pieņem vēl kardinālākus lēmumus. Kā ir tev?

Man nepatīk formulējums „visu”. Jebkuram cilvēkam vajadzētu saprast, ka attiecības noteikti nav „viss”, kas notiek viņu dzīvē. Jo, ja nu gadījumā tā ir, tad, izjūkot attiecībām, tiešām var sabrukt visa dzīve.

Manā gadījumā man ir aizraujošs darbs, lieliski draugi, ģimene, kas man ir ļoti svarīga, un galu galā – man esmu es pati, ko iepriecināt katru dienu. Tāpēc jebkuras attiecības, kas kādreiz izbeigtas, man nozīmējušas tikai daļējas pārmaiņas dzīvē.

Tomēr kaut kādā mērā tu sāc visu no jauna... Jauna dzīvesvieta, jauns darbs. Kāds ir šis pārmaiņu laiks?

Jā, pēdējie mēneši ir bijuši ļoti dinamiski, jo līdz ar pārmaiņām privātajā dzīvē notika pārmaiņas arī profesionālajā. Pieņēmu piedāvājumu strādāt Radio SWH, ko varu savienot ar producenta darbu pie TV projektiem. Tāpēc izkāpšana no komforta zonas noteikti bija spilgtāka un grūtāka, nekā mainot tikai vienu pozīciju. Bet nu jau jaunie apstākļi vairs nav nemaz tik jauni un kļuvuši par foršiem, pierastiem un ērtiem.

Ar kādām izjūtām pārtrauci attiecības? Kurš bija iniciators?

Ja es gribētu jokot par šo situāciju, es teiktu, ka mūsu gadījumā mīlestība dzīvoja trīs gadus, gluži kā kāmītis. Bet, ja runājam nopietni, vienkārši mainījās intereses un prioritātes, līdz ar to sapratām, ka „saremontēt” neko negribam un nevaram un ir laiks katram iet uz savu pusi. Tas, protams, nenotika vienā dienā. Tāpēc pētīt, kurš kuru lēmumu ir pieņēmis un kuru soli spēris, ir sarežģīti un nav vairs aktuāli.

Vai šķiroties palikāt draugi? Tici draudzībai ar bijušajiem?

Es neuzskatu, ka draudzēšanās ir nepieciešama – to neesmu piekopusi pēc nevienām savām attiecībām. Turklāt tā reizēm netīši nodara cilvēkiem pāri abu pušu nākamajās attiecībās. Un tas noteikti nav tas rezultāts, ko vēlos. Ja ir tāda nepieciešamība, tad, protams, komunicējam.

Kas tavā dzīvē šobrīd ir prioritātes? Karjera?

Prioritāte sev šobrīd esmu es pati. Ar visām savām vājībām un stiprajām pusēm. Gan ar to, ka esmu pilnībā patstāvīga un visu savā dzīvē spējīga noteikt un izdarīt pati, turklāt vienmēr tāda esmu bijusi, gan ar to, ka neprotu pat automašīnai riepu piepumpēt un negrasos mācīties to darīt.

Vai esi gatava jaunām attiecībām?

Jā un nē… Tas atkarīgs no apstākļiem un cilvēkiem, kuri ienāk dzīvē. Tur neko prognozēt nevar. Es ļoti labprāt komunicēju ar cilvēkiem un šobrīd nesauktu sevi ne par vienu, ne par vientuļu. Bet jaunu attiecību veidošana, kad vairs nav 18 gadu, tomēr ir gana sarežģīts process.

Kur, tavuprāt, ir labākās iepazīšanās iespējas ar vīriešiem?

Jebkur. Vienīgais iepazīšanās veids, ko es varbūt neieteiktu, ir slimīgi censties kaut ko atrast un izveidot attiecības. Viss pārējais ir absolūti pieņemami, tikai jāsaprot, ko sieviete grib un kur tāds vīrietis varētu atrasties. Proti – droši vien lieki būtu kādā seksa čatā meklēt vīrieti nopietnām attiecībām vai guļamrajona ēstuvē miljonāru. Lai gan es esmu dzirdējusi arī par šādiem gadījumiem, kad tieši tur tas ir veiksmīgi izdevies.

Trīs svarīgākās rakstura īpašības, kādām jāpiemīt vīrietim.

Noteiktiem plāniem un mērķtiecībai tos īstenot, spējai ātri pieņemt gan ikdienišķus, gan svarīgus lēmumus. Un humora izjūtai jābūt, jā. Tā man ir ļoti svarīga. Neciešu īgņas. Bet nu ar jēdzienu „humora izjūta” es noteikti nedomāju muļķīgus jokus, vecas anekdotes un ķiķināšanu par „zem jostas vietas” tēmām.

Vai, pateicoties savai pieredzei, ir nojausma, ko īsti vēlas vīrieši?

Patiesībā man tas ir diezgan vienaldzīgi (iesmejas). Katrs cilvēks tomēr vēlas kaut ko citu. Galvenais – lai viņa vēlmes un iespējas sakristu ar partnera vēlmēm un iespējām. Tāpēc analizēt visus vīriešus kā kopumu ir bezjēdzīgi.

Viens varbūt grib sievu, kura jūsmo par viņa panākumiem un vāra zupu, kāds cits grib sievieti ar dinamisku dzīves ritmu un saviem uzskatiem, karjeru un ko tik vēl ne. Un tad jau ir jautājums: vai tas pirmais satiek sievieti mājsaimnieci, bet otrais – patstāvīgu cilvēku, vai arī viņi jau sākotnēji kļūdās vai samelo viens otram un abi kļūst nelaimīgi. Bet es pati vairāk domāju par to, ko vēlos es, nevis vīrieši.

Sievietes nereti šausminās – normālu brīvu vīriešu nemaz nav! Kā tev šķiet?

Ir. Protams, ka ir. Bieži vien sievietes, kuras par kaut ko tādu šausminās, pašas ir izvirzījušas nereālas prasības sev vai citiem. Vai arī kaut kādas savas pieredzes vai uzskatu dēļ vienkārši nespēj izveidot attiecības.

Es zinu sievietes, kuras gadiem neiet ārā no mājas, strādā sieviešu kolektīvā un pārdzīvo, ka iepazīties nav iespējams. Protams, ka nav, jo pat pastnieks iet tikai līdz pastkastītei, nevis līdz durvju slieksnim. Un zinu arī brīvus, foršus vīriešus, kuri sūkstās par „normālu” sieviešu trūkumu Latvijā.