Šamanis Miks Kozlovskis, kurš praktizē Rīgas centrā: "Rīgā vispār ir liels enerģētiskais haoss, es pat atļaušos teikt – miskaste"

– Šamanisms ir izplatīts daudzviet pasaulē, bet tas var atšķirties. Kas īpašs piemīt latviešu šamanismam?

– Katram viedajam, arī kārtīgam saimniekam, savas kompetences ietvaros ir jāsadzīvo ar dabas spēkiem, tie jāsaprot. Katrā sētā nebija sava zintnieka un dziednieka, bet dzimtā viens spējīgāks, spēcīgāks bija. Viņu pārraugāmās sfēras dalījās, viens nekad nedarīja visu.

Tomēr, meklējot šamanisma saknes Latvijā, nonācu pie secinājuma, ka tādi īsti šamaņi te nav bijuši. Igaunijā šamanisms ienācis no Sibīrijas, no ziemeļiem, un tur izplatībā apstājies kā galējā punktā. Lietuvā tas vēsturiski atnācis pa citu loku – no Sibīrijas ar klejotāju tautām, kurām šamanis vienmēr bijis pa rokai. Latvijā ir pa vidu, un pie mums nav tādu šamanisma sakņu un izpausmju, kādas tās ir citviet pasaulē. No tā secinu, ka esam ļoti īpaši.

Šamaņi sadarbojas ar zemes stihiju gariem, ir starpnieki starp tiem un cilvēkiem, tātad strādā horizontālā līmenī, bet mūsu zintniekiem, dziedniekiem ir tieša kosmiskā saikne, pavērts kosmiskais kanāls – viņi strādā vertikālā līmenī. Arī es, un tāpēc īsti negribu sevi saukt par šamani.

– Tagad horizontālā līmenī strādājošo ir gana daudz arī pie mums.

– Tā ir tāpēc, ka mēs ļoti daudz ko esam aizmirsuši. Ilgu laiku zintnieki tik iznīdēti, zināšanās bija pārrāvums. Tagad viņi atkal sāk atmosties, atcerēties savu būtību un rosīties. Tomēr esmu nepacietīgs. Laiks ir tik saspiests, ka rodas sajūta – tā vairs nav pārāk daudz. Tāpēc jācenšas, viss jādara vēl jaudīgāk, lai tiktu atpakaļ pie vecajām zināšanām.

Tas ir viens no iemesliem, kāpēc daudzos, arī manī, tagad mostas atmiņas par iepriekšējām dzīvēm. Un tad cilvēks sāk darīt to, ko kādreiz jau darījis. Arī zāļu sievu un raganu uzrodas arvien vairāk. Kad viņas satieku, uzreiz pazīstu – kādreiz mūs laikam vienojusi cieša saikne. Turklāt dziednieku, zintnieku var notēlot, stāstot salasītas gudrības, bet raganu notēlot nevar.

– Kāpēc?

– Viņa ir tik ļoti saistīta ar zemes enerģijām, ar mārisko pasaules telpu, ka vai nu tas ir dots, vai nav. Sievietēm vispār ir liela priekšrocība – tā kā Zeme ir sievišķa būtne, viņas te jūtas kā mājās. Vai sieviete šo vibrāciju saderību uztur vai bloķē, tas jau ir cits jautājums, bet manā uztverē to noslēgt ir diezgan muļķīgi.

Potenciāli visām sievietēm ir iespējas būt raganām, un uz to arī būtu jātiecas, jo tā ir saskaņa ar Zemi, mūsu mītnes vietu, un mūsu labklājība ir cieši saistīta ar vidi, kurā dzīvojam. Vīriešiem ir citādi – sievietes viņu vai nu pieņem, vai nepieņem. Tomēr arī viņi nāk ar savu uzdevumu, savu misiju – Zeme bez Saules nevar dzīvot, bez tās te viss iznīktu. Vīrieši nes gaismu, pretī saņemot to, ko dod sievišķais, sauksim to par mīlestību. Tā ir mūžīgā mijiedarbība, kurā mēs visi dzīvojam. Arī šamanisma galvenais princips – viss ir dzīvs, viss kustas.

– Senais latvietis bija gudrs – viņš zināja, ka dzīvs ir gan akmens, gan ūdens, ka tajos ierakstīta varena informācija.

– Un ne tikai tajos. Mums visapkārt ir dažnedažādas zīmes, viss ar mums runā, stāsta vajadzīgo. Brīnišķīga grāmata, tikai jāmāk to lasīt, un šamanis to prot. Tāpēc viņš jūt katra brīža enerģētisko fonu, pēc dažādām pazīmēm pasaka, kas ir labvēlīgs, kas ne. Protams, katram cilvēkam rāda tās zīmes, kas viņam ir saprotamas un uztveramas, bet var arī pasūtīt – dodiet man to ābeci, kuru protu lasīt labāk!