Juris un Aija Kaukuļi atklāj savu laulības recepti: "Mūs tur kopā rokenrols"
Mūziķis, rokgrupas Dzelzs vilks vadošais solists un ģitārists Juris Kaukulis ar sievu Aiju "atdzīvina" savas kāzu fotogrāfijas, atkal pielaikojot kāzu tērpus, un stāsta par laulības dzīves līkločiem.
Juris un Aija kāzām izvēlējās netipisku datumu – Vecgada dienu. “Jauns gads, jauna dzīve!” smaidot skaidro Aija. “Ideja par kāzu datumu iešāvās prāta tā paša gada vasarā. Neko daudz neplānojām un grandiozas svinības nerīkojām, jo tolaik mums bija sarežģīta finansiālā situācija un es biju septītajā grūtniecības mēnesī.” Juris piebilst, ka abi ir pieraduši rīkot svētkus citiem, tāpēc sev organizēja nelielas, sirsnīgas un mīļas svinības.
Gan Juris, gan Aija apgrozījās mūziķu vidē un, pateicoties tam, arī abi iepazinās, un jau pirms kāzām divus, trīs gadus nodzīvoja kopā. “Neskaitām gadus, mēnešus vai dienas, jo, manuprāt, kalendāra faktiem attiecībās nav nekādas nozīmes,” uzskata Aija.
“Dzīvojam šodien un tagad. Kāzu jubileju atzīmējam tad, kad ienāk prātā. Tā nav piesaistīta gada pēdējai dienai. Mēs to vienkārši svinam, esot kopā katru dienu, nevis rīkojot īpašus, simboliskus pasākumus.” Juris smejoties piebilst, ka šāda kāzu datuma izvēle tomēr atvieglo gan kopā pavadīto gadu skaitīšanu, gan gadadienas atzīmēšanu. “31. decembris vienmēr ir svētki. Galdi ir uzklāti, un pat valsts mums par godu rīko uguņošanu! Lai gan parasti Jaungada nakti pavadām uz skatuves, tik un tā sanāk izdancoties, izspēlēties un pat satikt draugus!”
Pēc kāzām tērpi dažus gadus tika rūpīgi glabāti, bet ar laiku pagaisuši dzīves virpulī. Aijas koši zaļā kleita tika speciāli šūta, pieskaņojoties Jaungada eglītei. “Tobrīd tā likās ļoti jauka,” atceras Aija. “Skaistam cilvēkam viss izskatās skaisti!” iestarpina Juris. “Tērpu māksliniekus nealgojām, visu domājām un darījām paši. Tas bija dzīves periods, kad ar savu laivu braucām pret straumi. Vissvarīgākais šķita apprecēties un būt kopā.”
Neskatoties uz daudziem kopā pavadītiem gadiem, pāris joprojām atklāj viens otrā pārsteigumus. Piemēram, Juris tikai šogad uzzināja, ka Aija brīnišķīgi dzied. “Strādāju studijā, kad ieradās Aija un iedziedāja dziesmu. Iepriekš viņa pēkšņi nolēma vienai dziesmai iespēlēt bungas, lai gan nekad to nebija darījusi. Jau kopš pirmās tikšanās reizes sapratu, ka Aija ir ļoti skaista, gudra un neparedzama. Apbrīnoju viņu katru dienu.” Savukārt Aijas lielākais atklājums bija Jura aizraušanās ar ēdiena gatavošanu, kas viņu ļoti iepriecina, jo pašai pie plīts stāvēt nepatīk. “Tāpēc mēs apprecējāmies,” nočukst Juris.
“Bērnībā vēlējos kļūt par pavāru, bet liktenis visu samežģīja tā, ka kļuvu par mūziķi. Es labprāt spēlētos ar pannām un dakšām, bet šobrīd cepu un vāru laulības dzīvi!” (Smejas.)
Jurim lieliski padodas ne tikai lutināt sievu ar gardām brokastīm un vakariņām, bet arī uzturēt mājās mieru. “Es esmu impulsīvāka – emociju uzplūdā var kaut kas aizlidot pa gaisu. Tad atnāk Juris un pasaka, ka viss ir kārtībā. Gadiem ejot, šī īpašība nav zudusi. Iepriekš domāju, ka viņš ir impulsīvāks, bet tas laikam palicis skatuvei.”
Esot kopā ne tikai mājās, bet arī darbā (Aija ir grupas Dzelzs vilks menedžere un radošā direktore), robeža starp privāto un profesionālo dzīvi ļoti izplūst. “Atceros, gāju uz Jura koncertiem kā fane un jau pavisam drīz, pašai nemanot, iesaistījos radošajā procesā. Interese un sirdslieta ir kļuvusi par nodarbošanos. Mūziku nevar nosaukt par darbu.
Neticu, ka Juris, stāvot uz skatuves, domā, ka atrodas darbā. Strādājot pie jauna albuma vai pusnaktī, sastādot dziesmu sarakstu koncertam, neskaitām stundas un nerēķinām algu. Robežas nepastāv.” Juris apstiprina, ka darbs ir viņa lielākā aizraušanās un var tikai priecāties, ka ir iespēja to darīt arī mājās. “Parasti darbs sarežģī privāto dzīvi, bet ne mūsu gadījumā. Tiesa, vienīgā iespēja pilnībā atslēgties ir doties kalnos, kur nav zonas, elektrības un interneta.”
Kā vienu no svarīgākajiem attiecību stūrakmeņiem Aija min brīvības sajūtu. “Juridiski papīri vai solījumi nespēj ierobežot cilvēka personību. Protams, mēs maināmies un ietekmējam viens otra izaugsmi, bet noteikti ir jāatstāj arī “neaizskaramā” zona. Tikai nodrošinot brīvības sajūtu savai personībai, ir iespējams saglabāt interesi par dzīvi un otru cilvēku. Neko nevajag darīt tikai tāpēc, ka jādara.” Juris papildina, ka interesi vienam par otru palīdz saglabāt savstarpēji pārsteigumi. “Jābūt arī gribasspēkam un spējai gaidīt to pārsteigumu. Mēs esam kopā, un tā ir romantika. Parasti cilvēki it kā ir kopā, bet nav. Bet mēs esam kopā. Mūs tur kopā rokenrols.”
Domājot par nākamajiem 15 gadiem, Juris kaļ lielus plānus tieši muzikālajā jomā. “Mums ir sava grupa, kurā spēlē arī Aija, bet neesam vēl uzstājušies. To noteikti vēlamies īstenot! Un izlaist vismaz divus albumus. Uzkāpsim kalnos. Cepšu, vārīšu un iepriecināšu Aiju. Tā es iedomājos mūsu nākotni.” Lai gan Aija ir lieliska menedžere, attiecības plānot viņa izvairās. “Vados pēc sajūtām un impulsiem, un tie ir ļoti neparedzami. Vēlos novēlēt, lai pēc 15 gadiem mums joprojām būtu interesanti kopā, jo tas, man šķiet, ir svarīgākais!”
