Atvaļinājuma romāns 10 gadu garumā. Romantisks stāsts
"Skatos, ka mediju telpā tagad daudz tiek rakstīts par atvaļinājuma/kūrorta romāniņiem, tāpēc nolēmu pastāstīt vienu, tādu īpašu. To man pastāstīja sanatorijā iepazīta sieviete no kādas bijušās postpadomju valsts. Pat moralizēt grūti, tam ir romantiskās filmas vai grāmatas cienīgs sižets," portālam mammamuntetiem.lv raksta Liliāna.
Pagājušajā gadā pēc kājas traumas atpūtos un rehabilitējos kādā Jūrmalas sanatorijā. Ēdnīcā pie viena galdiņa sēdējām vairāki, arī tā sieviete. Es jau viņu biju ievērojusi - ap 60 gadu veca kundzīte, vienmēr moža, smaidīga, enerģijas pārpilna.
Kādu dienu biju saņēmusi nepatīkamu tālruņa zvanu, pie ēdamgalda sēdēju aizdomājusies un stumdīju jau tā pliekano ēdienu no viena šķīvja malas uz otru. Sieviete mani uzrunāja, sāka tincināt, kas noticis.
Pat nezinu, kāpēc, bet atstāstīju telefonsarunu, kas skāra manas attiecības ar vīrieti. Un tad viņa mani aicināja pastaigāties gar jūru, kaut ko pastāstīšot, varbūt viņas stāsts man likšot aizmirsties. Pirms tam viņa vēl man lika aiziet uz savu istabiņu, uzkrāsot lūpas un piekārtot grimu, jo sievietei vienmēr esot jāizskatās iekārojamai. Paklausīju...
Kad bijām nonākušas pie jūras, viņa man parādīja kādu vietu kāpās un teica:"Te viss sākās". Jā, te bija sācies viņas un kāda kunga atvaļinājuma romāns, kas ilgst jau 10 gadus. Kā gan tas iespējams? Viss ir iespējams.
Nu jau pirms daudziem gadiem sieviete kopā ar draudzeni bija atbraukušas uz Jūrmalu, lai pavadītu atvaļinājumu, uzlabotu veselību. Un kādā sanatorijas rīkotā atpūtas vakarā iepazinusies ar VIŅU. Tovakar bijušas garas sarunas, smaidi un naksnīga pastaiga gar jūru, arī tajā vietā kāpās....
Atvaļinājums sievietei jau gāja uz beigām, bet jauniegūtais draugs bija tā aizrāvis, arī viņš jutās tāpat. Abi nolēmuši, ka ir tik jauki pavadīt kopā laiku ārpus sanatorijas procedūrām, ka noteikti satiksies nākamajā gadā. Tā arī notika un notiek joprojām.
Viņi nedzīvo vienā valstī, viņiem katram ir sava ģimene, savas dzīves problēmas un laimes mirkļi, bet jau 10 gadus viņi ik vasaru tiekas Jūrmalā, lai 10 dienas būtu kopā. Pēc atvaļinājuma līdz nākamajam viņi pat nesazvanās, nesarakstās, vien domās dažreiz viens otram nosūta sveicienus, bet, tuvojoties sezonai, sazvanās, lai vienotos par konkrētiem datumiem, kad tikties Jūrmalā.
Sākumā biju pārsteigta par šādu stāstu, pat pie sevis nosodot krāpšanu, bet tad ilgi domāju, kādas gan man tiesības kādu nosodīt, nezinot visus apstākļus. Turklāt šis romāniņš šķiet ir pavisam nevainīgs, protams, viņiem ir bijis TAS, bet tam vispār šajā stāstā nav nekādas nozīmes, jo viņus galvenokārt saista sarunas, pastaigas un vienkārša kopā būšana, kā spirdzinājums visam garajam gadam.
Autore: Liliāna, mammamuntetiem.lv lasītāja.
