Operācija bez skalpeļa. Modē nāk "hīleri" jeb cilvēki, kas varot izņemt pat vēzi ar visām metastāzēm

Attieksme pret hīlerismu ir ļoti atšķirīga – no izbrīna un dēvēšanas par astrālo, garīgo, psiho vai ceturtās dimensijas ķirurģiju līdz izsmejošai hīleru apvainošanai šarlatānismā, klaji paužot uzskatu, ka šāda dziedināšana ir līdzvērtīga burvju mākslinieku trikiem. Arī akadēmiskā medicīna uzskata, ka hīlerisms ir krāpšana, jo nav nekādu pierādījumu, kas apstiprinātu šo operāciju efektivitāti. Gadījumi, kad pacienti pēc hīlera apmeklējuma jutušies labāk, tiek norakstīti uz placebo efekta rēķina. 

Vai tiešām hīleru rokas spēj veikt brīnumus? Protams, visvienkāršākais ir visu nesaprotamo un prātam neizskaidrojamo noliegt, sakot, ka tas nevar būt tāpēc, ka nevar būt. Bet vai tiešām nevar? Tāpēc "Patiesā Dzīve" nolēma tikties ar Leonidu Taloni, vienu no vadošajām filipīniešu hīlerēm. Reizi gadā viņai un citiem meistariem atbilstība šim statusam jāapliecina ar darba rezultātu, proti, citu klātbūtnē jāizdziedina desmit pacientu. Šo titulu neiegūst tas, kurš visprasmīgāk veic operāciju, bet hīlers, kurš izdziedina vislabāk un veiksmīgāk, lietojot arī citas metodes. Leonida titulu izcīnījusi divas reizes. 

Leonida jau desmit gadu strādā arī Rīgā un Maskavā – mēnesi te, mēnesi tur. Un pa laikam vēl aizbrauc uz dzimteni. Kādi vēji viņu atpūtuši uz Rīgu? Pirmoreiz Leonida uz Latviju atbraukusi pēc Genādija Givina skolas pārstāvju vizītes Filipīnās, jo viņu ieinteresējusi iespēja kaut ko vairāk uzzināt par apziņas attīstības garīgo pusi. Bērnībā, pēc 40 komā nogulētām dienām, ārsti teikuši, ka viņai nebūšot bērnu, tomēr Dievs dāvājis veselus trīs, bet par to vēlējis palīdzēt citiem cilvēkiem – un ne tikai Filipīnās. 

Meit, tu taču spēsi mani izdziedināt!

– Par hīleriem viedokļi ir ļoti dažādi. Viens no tiem – šarlatāni, kuri iemanījušies apkrāpt cilvēkus. 

– Es par to nebrīnos un nesatraucos, tā tas bijis jau sen, un neviens to nevar mainīt. Turklāt tas nav bez pamata, jo šarlatānu – vienas dienas hīleru – tiešām ir daudz. Viņi uzrodas nez no kurienes, dienu pastrādā, par savu darbu pieprasot lielu naudu, un pazūd. Šie hīleri, lietojot visādas viltības, izmantojot dzīvnieku asinis, gaļu, iemanījušies veikli krāpt cilvēkus. Tas, protams, mazina uzticību īstajiem hīleriem, kuri ir ilgi mācījušies, sevi pilnveidojuši un ne tikai veic operācijas, bet nodarbojas arī ar citu veidu dziedniecību. Šarlatānu dēļ pat daudzi filipīnieši neuzticas hīleriem, un tas liek aizdomīgi citam uz citu skatīties arī mums pašiem. 

– Īsto hīleru ir daudz? Kā atšķirt īsto no šarlatāna?

– Precīzs īsto hīleru skaits nav zināms, bet daudz tādu nav. Un, lai īsto atšķirtu no neīstā, ar acu uzmetienu vien nepietiks. Tas cilvēkam jāsajūt pašam – ja hīlers ne tikai apgalvo, ka var palīdzēt, bet spēj to izdarīt reāli, nav iemesla viņam neticēt.

– Par hīleru var izmācīties?

– Ja pamatā nav Dieva dotu spēju, mācies, cik gribi, tāpat nekas nesanāks. Pirmais cilvēks, kuru izdziedināju, bija mana ar plaušu vēzi slimā mamma. Kad neviens vairs nesolījās palīdzēt, mamma vērsās pie manis: “Meit, tu taču spēsi mani izdziedināt!” Es no šiem vārdiem pat sabijos, bet, ja reiz mamma tā teica, man vajadzēja kaut ko darīt. Intuitīvi sāku strādāt ar rokām un darīju to ļoti cītīgi, ticot, ka vēzi pieveikšu. Tas tiešām pamazām izzuda, un laimīgas bijām mēs abas. Tad mamma uzstāja, ka man jāmācās – Dieva dotās spējas jāapaudzē, jāpapildina ar skolotāju sniegtajām zināšanām. Arī pati to apzinājos, mācībām veltīju sešus gadus. Mans skolotājs kļuva par manu vīru, viņš tagad strādā Amerikā.

Filipīnās ir hīleru audzināšanas tradīcijas. Ja māceklis redz, ka viņa skolotājs ir pavisam parasts cilvēks, viņam kļūt par hīleru ir vieglāk, jo tas apziņā nojauc šķērsli, ka operācija ir kaut kas tāds, ko viņš nespēs izdarīt. Es tam esmu dzīvs piemērs – arī man sākumā bija tāda sajūta. Maskavā man joprojām ir ļauts veikt operācijas, bet Eiropā tas tagad aizliegts ar likumu. Tāpēc, strādājot Latvijā, izmantoju citas filipīniešu dziedniecības metodes, piemēram, slimību transformēju enerģētiski, tad dodu norādījumus, kas cilvēkam savā labā jādara pašam. Lietoju adatu terapiju, tikai manā izpildījumā tā ir viegla visa ķermeņa durstīšana ar parastu šļirces adatu. Sāpju noņemšanai reizēm lietoju spiritiskās injekcijas – it kā paņemu iedomātu šļirci, ar kuru it kā injicēju. Patiesībā jau tās šļirces nav, bet uz cilvēka apziņu tas iedarbojas – sāpes pāriet. Vēl viena metode – magnētiskais hīlerisms. Tās laikā cilvēku enerģētisko stāvokli līdzsvaroju ar rokām. Kad nepieciešams, veicu manuālo terapiju. 

– Cilvēks pie jums atnācis pirmoreiz. Kādas diagnostikas metodes izmantojat, lai noteiktu viņa veselības problēmas?

– Diagnostiku pēc pulsa, acs varavīksnenes, mēles, auss un pārējā ķermeņa. Tas par  cilvēka veselības stāvokli pastāsta visu. Šajā darbā man palīdz acis un rokas. Strādājot Filipīnās, izmantoju ļoti īpašu metodi – mediumdiagnostiku. Tās laikā ar manu muti runā svešs, manī it kā iemiesojas gars. Tas pasaka priekšā, kas jādara, lai cilvēkam palīdzētu. Filipīnieši to uztver pavisam normāli, bet nez vai tāda būtu eiropiešu reakcija… Ar šādu spēju apveltītu hīleru ir vēl mazāk nekā operācijas veicēju, to uzskata par ļoti augstu profesionālo līmeni. Esmu pārliecināta, ka diagnostika jāveic noteikti, jo ne jau visiem pacientiem vajadzīga operācija. Piemēram, sievietēm tikt pie bērniņa parasti traucē enerģētiskie bloki. Kad tos noņem, grūtniecība iestājas ātri vien. Vai, cik viņas par to ir pateicīgas!

– Pirms operācijas ar cilvēku aprunājaties? 

– Lielākā daļa hīleru to nedara, bet es atvēlu laiku sarunai. Gandrīz katram nākas izskaidrot, ka patiesais slimības cēlonis nav slimajā orgānā, bet cilvēka nemācēšanā, nespējā mīlēt sevi un dzīvi kopumā. Sarunas parasti aizņem daudz vairāk laika nekā operācija, tikai es to nežēloju, jo uzskatu, ka saruna ir ļoti vērtīga – pacients uz daudz ko sāk skatīties pilnīgi citādi, bet es iegūstu viņa uzticību, kas ir ļoti svarīgi. Pastāstu arī par dziedināšanas norisi. Rezultātā nedrošību, kas pirms dziednieciskā seansa jūtama teju katrā, nomaina pārliecina, ka viņš ir drošībā, ka dzīve viņam devusi iespēju kļūt veselam un laimīgam. Reizēm cilvēki to tiešām nenovērtē. Gadījušies arī lepnīgi pacienti. Oi, cik augstprātīga pēc tikko veiktas operācijas bija kāda sieviete! To pamanīju ne tikai es, bet arī apkārtējie. Viņa ļoti atklāti pauda, ka operācija uz viņu nav atstājusi nekādu iespaidu. Tad nu sievieti palūdzu palikt un paskatīties, kā veicu operāciju nākamajam pacientam. No malas ieraugot, kā darbojas manas rokas, viņas attieksme krasi mainījās...

Hīlers neatceras ne operāciju, ne tās laikā darīto

– Operācijas laikā pacients ir pie pilnas apziņas?

– Mainās laiki, tikumi un likumi, un hīleriem tiem jāpielāgojas. Tas attiecas gan uz anestēziju, gan sterilitātes ievērošanu. To, vai nepieciešama anestēzija un kāda, pilnā vai lokālā, palīdz noteikt gan diagnostika, gan cilvēka stāvoklis tieši pirms operācijas. Pēc lokālās anestēzijas cilvēks uzreiz var celties kājās, jo jūtas labi, bet pēc vispārējās, kuras laikā enerģijas plūsma organismā tiek traucēta, viņam jāpaguļ, kamēr tā atjaunojas. Tomēr, lai kāda anestēzija tiktu lietota, svarīgākais ir operācijas rezultāts.

Maskavā strādājot, visi pamatnoteikumi, prasības jāievēro ļoti stingri. Arī attiecībā uz sterilitāti. Prasības pieaug arī Filipīnās. Neticat, ka tās visas tiek ievērotas, veicot operāciju ciematā džungļos? Nu, neticiet. Es vispār uzskatu, ka tagad cilvēku tieksme pēc tīrības, gluži vai sterilitātes ir pārspīlēta. Tā dzīvodami, no katra puteklīša uzmanīdamies, savai veselībai nodarām būtisku kaitējumu. Nu, kas tad notiks, ja bērns iebāzīs mutē netīru rociņu, ja viņš vai jūs apēdīsiet no zemes paceltu nemazgātu augli? Veselībai daudz lielāks ienaidnieks, no kura jāizvairās, ir visāda ķīmija – pārtikā, gaisā esošā, sadzīvē lietotā.

– Operāciju laikā hīleri pie sevis kaut ko runā. Skaitāt lūgšanas vai kādus citus vārdus?

– Lūgšanām lūgšanu vieta, bet operācijas laikā skaitām īpašus vārdus, kas mums doti no Kosmosa. Tie ir kā mantras, kā formulas, īsi un kodolīgi, un palīdz hīlera rokai, kas iegājusi ķermenī, izdarīt to, kas tai jāizdara, lai izdziedinātu. Zinot īpašus vārdus, cilvēki arī kalnus var pārbīdīt! 

– Jūs zināt, no kurienes hīleri ieguvuši savas zināšanas?

– Tās mantotas no Lemūrijas laikiem. Šis kontinents nogrimis Klusajā okeānā pirms aptuveni 150 tūkstošiem gadu. Tikai es uzskatu, ka tam nav lielas nozīmes; galvenais, ka hīleriem tās dod reālas spējas palīdzēt cilvēkiem. Pie manis tiešām bieži tveras kā pie pēdējā salmiņa. Daudzi ir zaudējuši veselību, attiecības, darbu un līdz ar to iztikas līdzekļus, un mans uzdevums ir viņiem palīdzēt. Tikai žēl, ka es Latvijā nevaru būt visu laiku; darba te ir daudz. 

– Hīleri operāciju laikā no ķermeņa izņem visdažādākos priekšmetus – akmeņus un plastmasas gabalus, pat dažādas dzīvas radības, piemēram, vardes. Kā to var izskaidrot?

– Mums dotas spējas cilvēka problēmu kā enerģijas sakopojumu transformēt priekšmetā, dzīvā radībā, kas cilvēkam vislabāk parāda, kāda izskatās viņa problēma un ka viņš no tās tiek atbrīvots. Līdzīgi Sai Baba materializēja dažādus priekšmetus. Tomēr tas, vai no organisma kaut kas tiek izņemts vai ne, nav svarīgi, jo tas nav operācijas kvalitātes rādītājs. Pati operācija – noteiktas ķermeņa vietas atvēršana un aizvēršana, kas notiek ar koncentrētu enerģijas plūsmu – norisinās ļoti ātri, dažu minūšu laikā.

– Kur liekat izņemtos priekšmetus, radības?

– Tas viss tiek sadedzināts.

– Asinis operācijas laikā parādās?

– Kā kuru reizi. Gadās, ka tās pat izšļācas kā strūklaka, bet – tas ir tikai mirklis. Tāpat dažreiz jūtama īpaša smaka. Tāpēc viss jādara ļoti akurāti, tikai ne jau hīlers to dara. Mēs šajā laikā atrodamies īpašā stāvoklī – absolūtas ticības stāvoklī tam, ka Dievs caur mums izdziedina cilvēku. Galvā nav nekādu domu, nekādu šaubu. Arī laiks it kā apstājas, neatceramies ne operāciju, ne to, ko tās laikā darām. Tikai pašu operācijas sākumu un beigas. Tā notiek tāpēc, ka šajā brīdī caur mums iet ļoti spēcīgas smalkās enerģijas.

– Tādā stāvoklī tiešām nevar pieļaut kļūdas?

– Nē, jo Dievs nekļūdās. 

– Kā izskaidrojat to, ka pēc hīlera operācijas nepaliek rētas?

– Mēs taču miesu negriežam! Tomēr dažreiz mazas, grūti pamanāmas rētiņas pēc operācijas paliek. Tagad, ievērojot prasības, pēc operācijas uz vietas, kur tā veikta, uzlieku plāksteri un ļauju to noņemt tikai pēc pāris stundām. Sāpes šajā vietā cilvēks var sajust vēl dienas piecas.

– Operācijās varat izņemt arī vēzi?

– Protams, un arī metastāzes. Ja audzējs ir tikai sākumstadijā, to aiztikt nav vēlams, labāk iekapsulēt. Tas notiek enerģētiskā līmenī. To esmu darījusi daudzas reizes, un šie cilvēki, paldies Dievam, joprojām ir dzīvi. Viņiem pie manis jānāk reizi mēnesī, un pirmais, ar ko jāsāk darbs, ir iztīrīt asinis. Viens veids, kā tīrīt asinis, ir skaitīt vārdus es esmu svētīts, jo tie transformē, tīra visas šūnas. Asins tīrīšanas laikā nedrīkst ēst organismu skābinošus produktus, arī daļu augļu; daudz jādzer ūdens, jāuzturas svaigā gaisā un pareizi jāelpo, pietiekams laiks jāatvēl miegam. Un pret sevi jāizturas ar mīlestību. Ja cilvēks nemāk sevi mīlēt, tas noteikti jāiemācās, jo daudzas slimības rodas tieši no sevis nemīlēšanas. Vienmēr uzsveru, ka pacientam jāizprot slimības un citu savu problēmu cēloņi un jāpiedalās to atrisināšanā, pretējā gadījumā viņam nepalīdzēs pat visizcilākais dziednieks. Tāpēc arī jāsaka sev labi vārdi, jāuzteic par darbiem, jādomā tikai labas domas, jo vārdi un domas materializējas. Būtībā cilvēks sevi tādā veidā it kā atindē no iepriekš runātā, darītā, domātā sliktā, un tas ļauj iekšēji mainīties, kas ir ļoti svarīgi. Visi cilvēki ir Dieva bērni, kuriem vēlēts dzīvot harmonijā ar sevi un dabu. Ja cilvēks to apzinās un tā dzīvo, viņš spēj visu, arī enerģiju, transformēt priekšmetā. Ne jau tikai man dotas dziednieces spējas, tādas piemīt ikvienam cilvēkam. Tikai tās jāattīsta mācoties un jāapbruņojas ar pacietību, jo ātri tas nenotiek. Svarīga loma šajā procesā ir garīgajai praksei.

Latviešus jūt kā brāļus

– Izdziedinātais cilvēks uzreiz var atsākt ikdienas darbus?

– Iespējams, pāris dienu vajadzēs atpūsties, jo organismam jāpierod pie spēja dzīvības spēka pieplūduma, kas tiek pievadīts dziedināšanas laikā. Līdz ar to var aktivizēties organisma attīrīšanās, ko bieži pavada vājums, galvassāpes. Tāpēc šīs dienas ieteicams pavadīt mierīgi, fiziski nepiepūloties, un iztikt bez vannošanās, dušas.

– Jūs pati pēc paveiktā jūtat nepieciešamību atpūsties?

– Ja kādu dienu nostrādāju no rīta līdz vakaram, man divas dienas jāatpūšas. Patērēto enerģiju atjaunoju, staigājot pa mežu vai gar jūru. Latvijā, paldies Dievam, tāda ir, bet Maskavā nav, tāpēc no turienes Rīgā cenšos atgriezties pēc iespējas ātrāk. Savukārt Filipīnās katra no vairāk nekā septiņiem tūkstošiem salu ir ūdens ieskauta.

– Kas jums patīk latviešos?

– Kā tauta jūs man esat ļoti tuvi – latviešus jūtu kā brāļus, man ir viegli kontaktēties. Lai gan nemīlat daudz runāt, sirdī esat ļoti labi. Un pierast pie latviešu ēdieniem man arī nebija problēmu. Uzskatu, ka galvenais ir ēdienu baudīt un to darīt ar pateicību. Dziednieki ēdiena izvēlē vispār nav ļoti izvēlīgi. 

– Varbūt dzimtenē strādāt ir vieglāk, arī panākumi labāki?

– Ne jau no vietas atkarīgs dziedināšanas rezultāts, bet no cilvēku atbalsta. Kad strādāju Filipīnās, līdzās ir mani skolnieki, slimo cilvēku tuvinieki, izdziedinātie. Viņus vieno doma – kaut slimniekam tiktu palīdzēts! Turklāt viņi lūdz cits par citu, dzied reliģiskas dziesmas, un tas vairo dziedinošās enerģijas spēku, tāpēc arī dziedināšana ir efektīvāka. Visi šie cilvēki tic, ka es slimo izdziedināšanu, un ticībai ir milzu spēks. Vispirms Dievam, tad hīleram un, protams, arī pašam sev – visu laiku sevi jāuzmundrina ar domu: es atveseļošos! Rezultātu ietekmē arī tas, ka Filipīnās pacienti hīleriem uzticas daudz vairāk nekā tādi paši pacienti Latvijā, jo manā zemē hīlerisms pazīstams jau izsenis un ir cieši saistīts ar tradīcijām. Ja cilvēku māc šaubas, viņš dziedinošajai enerģijai, dzīvības spēka plūsmai, kas viņam tiek nodota caur hīleru, nespēj atvērties pilnībā. Un tas var ietekmēt rezultātu.

– Latvijas dziednieki teic, ka bieži vien problēmas iemesls nebūt nav tajā ķermeņa vietā, kura sāp.

– Katrs gadījums ir īpašs, prasa savu pieeju un izpēti, tāpēc jau arī jāveic diagnostika. Vienmēr pieminu gadījumu, kad pacientam audzējs bija galvā, bet es dzīvības spēku ievadīju saules pinumā – vienā no trim galvenajiem cilvēka enerģētiskajiem centriem. Bieži vien ir tā, ka, uzpildot ar enerģiju visus centrus, organisms ar slimību galā tiek pats.  

Tik svarīgais – ES ESMU!

– Lai nu kas, bet ārsti un dziednieki laikam nekad nepaliks bez darba...

– Domāju, ka jums taisnība, jo cilvēki veselību bendē visdažādākajos veidos – klausoties ārdošu mūziku vai klausoties to austiņās, ēdot un dzerot visu, kas pagadās, pie katras mazākās vainas lietojot medikamentus, un pat dzeramais ūdens īsti nav dzerams! Cilvēka organisms tagad ir ļoti skābs. Lai to padarītu kaut nedaudz sārmaināku, var dzert sodas ūdeni – tējkaroti sodas ieber glāzē, uzlej vārošu ūdeni un, kad soda ar skaļu pukšs izreaģējusi un ūdens atdzisis, to izdzer. Sodas ūdeni vēlams iedzert arī pēc alkohola lietošanas, tas mazinās reibumu. Un, jo tīrāks būs organisms un stabilāks skābju un sārmu līdzsvars, jo mazāka būs vēlme pēc alkohola. Lieliski organismu attīra, spēcina un slimību profilaksei palīdz kokteilis, kas pagatavots no brokoļa, selerijas, ābola, gurķa, ingvera un citrona; vismaz pāris reižu nedēļā tādu vajadzētu izdzert. Bet pats vienkāršākais palīgs asins un visa organisma attīrīšanā ir ūdens – trīs mēnešus katru dienu jāizdzer septiņas glāzes silta ūdens. Tieši septiņas, jo tas ir Dieva skaitlis. Bieži vien pacientam to uzdodu kā mājas darbu, un tas, vai viņš to pilda, ir rādītājs tam, cik liela ir viņa griba atveseļoties.

– Hīlers var palīdzēt pats sev?

– Protams! Ir hīleri, kuri apgalvo, ka to nevar, bet es tam lāgā neticu, jo Dievs mums tam dod spēku. Tātad sev palīdzēt nespēj tikai tas, kurš to negrib.

– Jūsu ikdiena atšķiras no citu cilvēku ikdienas?

– Nē, ikdienā esam tādi paši cilvēki kā visi citi, arī mūs piemeklē dažādas likstas, sirdēsti, slimības. Arī prieki mums ir tādi paši, un arī mēs gribam būt veiksmes lutekļi, būt laimīgi, un lai veseli un laimīgi ir mūsu bērni, tuvākie cilvēki. Vienīgā atšķirība – mēs regulāri attīrām savu organismu.

– Jūs varētu darīt citu darbu?

– Es jau to daru – esmu skolotāja, mācu jaunos hīlerus. Bet vispār bez dziedniecības hīlers nespēj dzīvot, jo organisms izjūt nepieciešamību noteiktu laiku atrasties tajā īpašajā stāvoklī, kādā viņš nonāk, veicot operāciju. Var teikt, ka mums ir atkarība no profesijas. Tāpēc pirms brauciena uz Latviju biju nopietni un pamatoti uztraukusies, domāju – ja nesaņemšu atļauju dziedināt, sākšu nīkuļot... Tomēr esmu šeit, un, kamēr šeit esmu, neesmu slimojusi. Tikai Dievs zina, kas katram no mums vajadzīgs, kādās dzīves situācijās viņš jānoliek.

Man ir vārdi, kurus cilvēkiem dodu kā mācību, kā mantru, kas ar dziļu ticību jāskaita katru dienu: “ES ESMU svētīts. ES ESMU mīlēts Visuma bērns, radīts pēc Dieva līdzības. ES ESMU pilnīgi mierīgs, absolūti vesels, starojoši skaists, mūžīgi jauneklīgs, pastāvīgi kustīgs, vienmēr mīlošs un citu mīlēts, nepārtraukti pārticis un izcili veiksmīgs! Dievs mani tiešām mīl un par mani maigi rūpējas! ES ESMU uzvarētājs, un man patīk tādam būt! Un tā tas ir!” 

Kā strādā hīlers

Ernsts Muldašovs, ievērojamais oftalmologs, kas pirmais pasaulē veiksmīgi veica acs transplantāciju, uzrakstījis grāmatu ciklu Dievu pilsētas meklējumos. Tajā viņš pievērsies arī filipīniešu hīleru fenomenam. Muldašovs pieņem, ka viņi prot valdīt pār domas spēku. 

“Proti, hīlers meditācijas laikā vispirms uzzīmē savas rokas, kurām jāiegrimst cilvēka ķermenī, domformu. Pēc tam viņš domās ap roku zīmē telpu, kurā viņš, hīlers, strādās. (..) Hīlers koncentrē savas domas spēku šajā telpā tieši ap savu roku. Varbūt hīlers saprot, ka viņa doma ir brīvā laika enerģija, varbūt nesaprot, bet es domāju, ka viņš piepilda šīs iedomātās telpas trīsdimensiju vielu ar laika enerģiju, arvien vairāk koncentrējoties un pie sevis skaitot maģiskās formulas (..), kamēr viņa uzbudinātajā zemapziņā atskan klikšķis, kas nozīmē, ka tetraediski liektā matērija pārvēršas par oktaedriski liektu, tas ir, notiek klikšķis, kas vēsta par trīsdimensiju matērijas pāreju četrdimensiju matērijā, un tas notiek iedomāti iezīmētā telpā ap hīlera roku. (..) Pēc tam viņš droši ievada savu roku cilvēka ķermenī, un roka ķermenī ieiet brīvi. (..) Kad hīlers iegremdē rokas pacienta ķermenī un izveidotajā ceturtajā dimensijā atrod slimības perēkli, viņš ar atlasi pārceļ šo vietu no četrdimensiju pasaules uz trīsdimensiju pasauli, izceļot to no ķermeņa kā gaļas gabalu. Caurums (defekts), kas paliek tur, četrdimensiju pasaules zonā, pēc reģenerācijas faila pavēles momentā aizaug, materializējoties veseliem audiem. Pēc tam četrdimensiju zonā materializētie audi, kas aizlāpa caurumu, izejot no zonas, momentā pārvēršas par parastiem trīsdimensionāliem audiem. Hīlers izmanto četrdimensiju pasaules specifiku... lai ārstētu trīsdimensiju ķermeni. (..) Varbūt viņš saprot, ka ir paveicis brīnumu, un šo brīnumu paveicis ar savu domu spēku.”