Ēteriskās eļļas dziedina ķermeni un attīra dvēseli. Saruna ar aromterapeiti Edīti Ivaņņikovu

 “Manā dzīvē bijuši pārdzīvojumi, kad medicīnas spēkos ir tikai ķermeņa traumu ārstēšana, bet dvēsele sāp tā, ka pat paraudāt nevari. Psihoterapija nepalīdz. Tad jau strādāju ar ēteriskajām eļļām, izmantojot to terapeitiskos efektus. Taču dziļākajā krīzes brīdī sastapos ar cilvēkiem, kuri pārliecināja, ka ēteriskās eļļas pieskaitāmas pie tādiem neredzamās pasaules vēstnešiem, kas ne tikai dziedina ķermeni, bet arī bagātina garu un attīra dvēseli.

Jau pēc pirmās pieredzes ar to iedarbības spēku uz psiholoģiskajiem procesiem līdz trijiem naktī raudāju. Dambis bija pušu. Kad pietuvojamies tam, kas tverams tikai ar virsapziņu, iepazīstam sevi it kā no jauna, un tā vienmēr ir tikšanās ar paša resursiem. Tagad šajā pieredzē varu dalīties arī ar citiem.” Ar tik lielu godbijību attieksmi pret ēteriskajām eļļām pauž Edīte Ivaņņikova.

Tilts starp divām pasaulēm

– Kas ožai ir tik īpašs, ka tā ar ēterisko eļļu palīdzību var ievest cilvēku arī ierastajās mērvienībās neizsakāmā realitātē, gan ļaujot satikties ar saviem resursiem, gan dziedinot?
– Bioķīmiskais mehānisms, kas nodrošina ožas maņu, ir ļoti unikāls, jo ožas receptoram pietiek tikai ar astoņām smaržas molekulām, lai saņemtā informācija jau būtu aizvadīta līdz smadzeņu garozai un atgrieztos atbildes reakcijā.

Tūlīt jāpiebilst, ka runa ir par dabiskajām smaržām – tikai tās uzreiz ieiet limbiskajā sistēmā un dodas tālāk. Centrālā nervu sistēma, hormonālā saimniecība – viss reaģē. Smarža vēl var nebūt pamanāma, jo tās sajušanai vajadzīgas 40 molekulas uz receptora, bet jau rodas vai nu patīkamas asociācijas, vai arī intuitīva atgrūšana. Dabisko smaržu molekulas ir kā ķieģelīši – naski nokļūst paredzētajā vietā, padara savu un tad organismu atstāj. Turpretī sintētiskie aromāti ir kā huligāna zvans pie durvīm; tu atver, bet tur nekā nav. Aknas un nieres satraukumā, tām nav skaidrs, kur šo svešo informāciju, kas jau nonākusi asinīs un citur, likt, ko ar to darīt. Es strādāju tikai ar dabiskajām ēteriskajām eļļām.

– Kāpēc tieši šāda izvēle? Aromāti – no patīkamas smaržas līdz pretīgai smakai – taču piemīt ne tikai eļļām.
– Jau pats ēterisko eļļu nosaukums ietver vēstījumu, ka tās pārstāv ne tikai fizisko realitāti, bet ir daļa arī no ēteriskās pasaules. Tās abas ir cieši saistītas un caurvij viena otru, tomēr katra darbojas pēc saviem principiem un likumsakarībām. Kā ierastu un pašsaprotamu tradicionāli uztveram materiālo pasauli, taču tieši tāpat visur klātesoša ir arī ēteriskā, bet visam ēteriskajam ir kosmiska izcelsme.

Tāpēc ēteriskās eļļas ir kā tilts starp abām šīm pasaulēm – materiālo un to otru, kas ir daudz smalkāka. Kā atgādinājums par dvēseles vēlmi tikt paceltai augstākā pakāpē, lai gars tai dotu spārnus.

Lai arī tikai no pieciem procentiem pasaules augu iespējams iegūt ēteriskās eļļas, to daudzveidība ir ļoti plaša. Ir eļļas, kas ātri ienāk, paveic savu uzdevumu, tad tikpat žigli organismu pamet – caur elpu, urīnu, fekālijām, sviedriem. Ir noturīgās, kas var cirkulēt organismā vairākas diennaktis un ilgāk. Parasti tās ir biezas,  ar sveķiem līdzīgu konsistenci. Ir vidējās grupas ēteri. Ar ēteriskajām eļļām var ietekmēt garastāvokli un veselību, dziedināt, diagnosticēt. Taču jāatceras, ka pārdozējot jebkura ēteriskā eļļa, pat viskvalitatīvākā, var kļūt par indi. Īpaši tad, ja tās aromāts nepatīk.

– Kā tas iespējams – ar eļļu diagnosticēt un dziedināt?
– Ar ļoti vienkāršu metodi: pēc patīk/nepatīk principa, jo eļļas, kas nepatīk, norāda uz traumatisku pieredzi, kas saistās ar šo aromātu. Parasti strādāju ar aptuveni simt testerīšiem. Šajā klāstā iekļauts viss daudzveidīgais eļļu sadalījuma spektrs.

Patikšanas vai nepatikšanas līmenis cilvēkiem ir atšķirīgs. Vieniem attieksme skaidra acumirklī – šī patīk, pat ļoti, bet šo vāciet prom, nevaru ciest! Citi svārstās un ilgi nevar izšķirties.
Katrai eļļai ir savs vēstījums, un to jāmāk nolasīt. Testēšanas laikā cilvēks par sevi var uzzināt ļoti daudz jauna.

Par īsto sevi, nevis par to pasauli, kurā ielicis savu paštēlu. Lai cik seni bijuši ar eļļu palīdzību atklātie traucējumi, labā ziņa ir tā, ka tie ir novēršami, ja vien cilvēks ir gatavs ar sevi strādāt. Tas vienmēr nozīmē kādu ķermeņa un dvēseles transformāciju. Kaut ko saprotot. Kaut kam pieskaroties. Kaut ko atmetot vai sākot no jauna.

Oža nekad nenogurst

– Aicināt cilvēku testēt simt aromātu? Oža taču nogurst jau pēc pirmā desmitnieka!
– Ožas receptori ātri iziet no ierindas tikai saskarsmē ar ķīmiju. No dabiskajām eļļām tie nepiekūst, bet gūst pat enerģijas papildinājumu. Pēc testa cilvēki parasti aiziet pacilāti, pilni dzīvesspara. Protams, ja bijis daudz mīnusu – kategoriski sajustu nepatīkamo variantu –, iespējamas arī pretējas reakcijas: nelaba dūša, iesnas, raudāšana.

Sieviete, kura līdz šim visu acīs bijusi biklā dūjiņa, atgriezusies mājās, pēkšņi kādam vistiešākajā nozīmē var sadod pa kaklu. Vai no sirds nolamāties. Šāda izturēšanās, ieelpojot ēterisko eļļu, rāda, ka cilvēks nostājies pie dzelzs durvīm, kas apziņu atdala no kādas ļoti traumatiskas pieredzes. Ja durvis ir plānas un atslēga nav pazudusi, šādus sadambējumus neparedzamu emociju veidā dažreiz var izmest laukā un izkliedēt uzreiz. Parasti gan atveseļošanās ceļš ir krietni garāks.  

– Iznāk, ka esam kā sprādzienbīstamas negatīvās pieredzes noliktavas. Ēteriskās eļļas pamests sērkociņš var gan izkliedēt tumsu, gan izraisīt eksploziju. Kur īsti šādas iekonservētas atmiņas glabājas un vai šai zonai nevajadzētu pievērst vairāk uzmanības?
– Zinātnieki spriež – epifīzē, smadzeņu čiekurveida ķermenī, kas atrodas limbiskās sistēmas malā. Taču te, manuprāt, svarīgākais nav bioķīmiskais mehānisms, bet izpratne, ka neierodamies uz Zemes kā baltas lapas, bet ar lielu neatbildētu jautājumu nastu. Ne tikai par notikumiem, kurus, sevi saudzējot, nevēlamies vai nespējam atcerēties savā tagadējā mūžā, bet arī par iepriekšējo dzīvju pieredzi. Par to, kāpēc dvēsele karmiski izvēlējusies ierasties tieši šajā laikā un apstākļos, kas ne vienmēr ir paši labvēlīgākie. Kāpēc jāatmet ilūzija, ka tuvāko pienākums ir mūs mīlēt.

– Miniet kādu piemēru, kur šīs atziņas ir saistāmas ar ēterisko eļļu iedarbību!
– Uzreiz prātā nāk situācija ar vīrieti, kurš nespēja izturēt ģerānijas aromātu. Tā ir interesanta eļļa. Terapeitiski spēcīga, jo regulē vairogdziedzera darbību, tāpēc palīdz hormonu šūpošanās momentos – gan klimaksa laikā, gan grūtniecības depresijā vai pēc aborta. Ārstē arī ausu un deguna kaites – tādas attieksmes izpaudumus, kad spītīgi negribam kaut ko redzēt, dzirdēt un izrunāt, tāpēc esam izvēlējušies apvainoties. Ģerānija dod spēku aizvainojumu pārtraukt.  

Ne mazāk spēcīgs ir ģerānijas ēteriskais vēstījums – tas ietver informāciju par sievietes varas spēku. Kad testēšanas reizē šis vīrietis bija paudis pretīgumu pret šo eļļu, viņš neslēpa, ka nespēj veidot saskanīgas attiecības. Visas sievietes, kas viņa dzīvē ienākušas, jau pēc laiciņa izrādās varaskāras tirānes. Meklējot problēmas cēloni, aizrakāmies līdz agrīnajai bērnībai. Izrādās, ka viņš, būdams liels palaidnis, par sodu bieži ticis ieslēgts skapī.

To darījusi vecmāmiņa, galvenā dzīves kārtotāja. Skapja plauktos kā līdzeklis pret kodēm bijušas sabāztas ģerānijas. Visu turpmāko dzīvi šī smarža vīrietim asociējās ar sodu, vēlēšanos protestēt un bezspēcības izjūtu, nespējot šo nodomu īstenot. Aizvainojums pret vecmāmiņu bija pārtapis tādā naidā pret visām varaskārajām sievietēm, kas liedza ieraudzīt, ka tieši tādas viņš meklē.

– Kā tādā reizē var līdzēt?
– Vedinot cilvēku uz izpratni, kāpēc viņam būtu vērtīgi sadraudzēties ar šo smaržu. Izdari mazumiņu – nopērc ģerānijas podiņu! Laisti puķīti, kop. Sajūtot aromātu mazās dozās, varbūt pamazām sāksi to pieņemt, un tas vairs nebūs kā koncentrētās eļļas sitiens uzreiz pa sāpīgo vietu, bet lodziņš, caur kuru ieraudzīt, ka izdarīga un varoša sieviete nav tikai monstroza varmāka.

Dažreiz, vieglākos gadījumos, transformācija var notikt pat testēšanas laikā – protams, ja cilvēks tam gatavs. Paosti paraudziņu vēlreiz, bet jau apzināti. Pasaki paldies vecmāmiņai, ka viņa pietiekami saudzīgā veidā tev ļāva apgūt šo pašam vajadzīgo pieredzi.

– Vai tiešām organisms ir spējīgs gan ieklausīties labos padomos, gan tos tik paļāvīgi pildīt?
– Tā ir tiesa, ka traumatisko pieredzi ķermenis visbiežāk tiešām negrib atcerēties, tāpēc reaģē ar – fui, fui! Pat tad, kad konkrēto situāciju nemaz nav izdevies izvilkt apziņā. Jo limbiskā sistēma nevēlas mainīties. Kaut vienos puņķos un asarās, toties viss ir mīļš un pazīstams – mans! Pats tajā zonā neeju un citus iekšā nelaižu. Bet ar eļļām uz šiem centriem var iedarboties, tos sapurinot un aktivizējot.

Vaļā tikai trīs lodziņi

– Ir lietas, ko mainīt nav iespējams. Piemēram, onkoloģisko slimību gadījumos. Onkoloģija vienmēr ir dvēseles izvēle par to veidu, kā ejams dzīves ceļš. Veids, kā apvainoties uz pasauli un izbēdāt savas sāpes vienatnē. Kamēr vēl ir resursi, ķermenis to pieļauj, bet, kad krājumi beidzas, šūnas paziņo – vairs nevaram, beigas.

Tomēr pat tad, ja medicīniskās analīzes potenciālajiem vēža slimniekiem vēl ir negatīvas, attiecīga ēterisko eļļu grupa jau spēj brīdināt par onkoloģijas tuvošanos – pievērsiet uzmanību tam, tam un vēl tam, jo pavisam drīz var būt par vēlu. Varbūt svarīgi kādam piedot. Varbūt laiks kaut ko mainīt – paradumos, uzskatos, dzīvesveidā. Manā praksē bija gadījums, kura iedvesmota, atļaujos teikt – atklājot draudošo slimību laikus, pat vēža slimniekiem ir iespējams palīdzēt.

– Pastāstiet par to mazliet vairāk!
– Pie manis uz konsultāciju ieradās inteliģenta, smalki jūtoša un ļoti patīkama meitene. Diagnoze – nesen konstatēts hipofīzes audzējs. Lietojot medikamentus, blakņu dēļ viņa vairākkārt no tiem bija patvaļīgi atteikusies. Tam vienmēr sekojušas agresivitātes lēkmes. Sākumā strādāt ar viņu atteicos, jo man nebija tādas pieredzes. Meitene apgalvoja, ka par visu pati uzņemas atbildību.

“Es ļoti vēlos dzīvot,” – tāds bija viņas arguments, kuram nespēju pretoties. Testēšanā noskaidrojām, ka sievietei plusā tikai trīs eļļas. Pret visām pārējām bija: nē!

Taču ķērāmies klāt, jo vismaz daži lodziņi bija vaļā. Eļļas dalās pa noteiktām uzdevumu grupām, un, ja kādai no tām iespēja rīkoties liegta, var mēģināt kaut ko līdzīgu panākt ar citu. Ar eļļu palīdzību atradām taciņu uz tādām situācijām bērnībā, ko viņa pati jau bija aizmirsusi; situācijām, kurās meitene nespēja ne sevi aizsargāt, ne paust savu protestu, jo auga ģimenē, kurā jābūt paraugbērnam.

Tajā mājā bija spēkā noliegums paust jebkādas negatīvās emocijas. Cilvēki, kuriem ir šādi ierobežojumi, pāridarījumus kaut kur iestūķē. Vienam blīvē virsū nākamo – mājās, tad skolā, vēlāk savā ģimenē. Kādam to stāstīt ir kauns. Atceros, kādi asaru plūdi sākās turpat kabinetā, kad viņa, visu pārdzīvojot vēlreiz, atļāvās atlaist bremzes un izraudāt smagumu. Patlaban viņa jūtas labi, spēj runāt par savām emocijām, pat ja tās kādam var nepatikt. Izbauda, ka joprojām dzīvo.  

Tādi ir brīnumi, ko spēj paveikt eļļas, – klusi iekļūst, ja cilvēks tās ielaiž, saudzīgi izkausē to, kas nav vajadzīgs, tad paņem dvēseli aiz rokas un no tumsas izved saulītē. Man seansā atlika tikai sagādāt šai mijiedarbībai vajadzīgos apstākļus.

– Tātad ir arī tādas eļļas, kas spēj stāties pretī onkoloģijas pļaujmašīnai?
– Striktu jā vai nē nevar teikt ne par vienu eļļu, bet šādiem gadījumiem der vairākas, piemēram, palosantu ēteriskā eļļa. Pie onkoloģisko slimību indikatoriem pieder arī kalme, ciprese, vīraks, bejs – tā ir vesela eļļu grupa.

Kalme ir arī dzimtas karmas indikators. Eļļa jautā, vai esi gatavs sakrāto nestu nomest, asos leņķus iztaisnot. Ja nespēj aromātu pieņemt, tātad šim darbam ķerties klāt negribi. Bet par tādu neuzņēmību ir jāmaksā – vai nu vārgsi pats, vai slimos vistuvākie, vai liktenis izspēlēs kādu ļaunu joku. Nedarīt neko ir visvieglāk, bet var arī ieskatīties liktenim acīs un uzsaukt – sveiki, iepazīsimies ar šo tarakānu! Un vismaz par dažām lietām mēģināsim tikt skaidrībā.

Man ēteriskās eļļas ir kā smalkas atslēdziņas uz savu un citu cilvēku dvēseli. Lai kas arī būtu rakstīts uz eļļas testera, cilvēks taču to neredz – viņš izvēlas ar sirdi. Bet tā nekad nav izvēle uz visiem laikiem, jo, kamēr vien dzīvojam, visi maināmies. Tāpēc testēšana būtu jāveic vismaz reizi gadā, bet lielu pārmaiņu un satricinājumu apstākļos pat biežāk.

– Vai eļļas palīdz labāk saprast, kā saskaņot nepārtrauktā mainīguma ritmus attiecībās?
– Atkal atgriezīšos pie ģerānijas. Sievietei, kurai attiecībās galīgi neveicās, šis aromāts ļoti nepatika. Sacīju, ka viņai droši vien bijušas problēmas ar kādu no dzimtas sievietēm – mammu vai vecmāmiņu. Viņa satrūkās – tur tikai savstarpēja cieņa un korektums. Neuzplijos ar skaidrošanu, bet sapratu, ka te darīšana ar nobloķētām emocijām, ko radījis mīlestības trūkums. Mazam bērnam tas ir vienlīdzīgs ar nāvi – pat tad, ja viņš spiests izlikties un apgalvo, ka viss ir labi. Pēc tam šie bērni visu dzīvi cenšas nesaņemto mīlestību izdiedelēt.

Pēc apgalvojuma, ka viss kārtībā, viņa uz pusgadu pazuda, tad pieteicās uz konsultāciju. Kādreizējo ģerānijas vēstījumu nepieminēju, taču, izvēloties eļļas nākamajam aromterapijas kursam, uzliku viņai uz sirds rozā kvarcu – mīlestības akmeni.

Tā nebija vienkārša raudāšana, kas sākās, bet īsti asaru plūdi. Toreiz viņa tikai pateica paldies un aizgāja, bet pēc kāda laika atzinās: “Zināt, tajā brīdī, kad uzlikāt akmeni, pie manis nolaidās dievmāte. Es pēkšņi sapratu, kā visu laiku biju dzīvojusi – mokošā nepiedošanā.” Acīs viņa teikusi vienu, bet sirdī visās neveiksmēs vainojusi gan māti un vecmāmiņu, gan tos vīriešus, kas ienākuši viņas dzīvē.

Vainojot kādu citu, jāatceras, ka smadzenēs ir īpaši neironi, kas nodrošina to, ka mēs spoguļojamies cits citā. Spoguļneironu princips. Ja tu visu mūžu diedelē mīlestību un atzīšanu no paklausīgas un izdabāt gatavas meitenes pozīcijām, tas ir viens kompots. Kad saproti, ka tas, kas pienākas, nav jāizkaro, stāsts ir pavisam cits. Tad vairs nav jāmokās vainas izjūtā par to, ka neesi gana laba, lai būtu mīlestības cienīga. Rodas spēks būt tai, kas esi. Eļļas ir ļoti smalkjūtīgs ceļvedis šādu dvēseles peripetiju izsekošanai.

Kaut ko līdzīgu esmu pārdzīvojusi pati. Savulaik man bija ļoti svarīgi iztapt tēvam. Līdz pat 35 gadiem biju viņam pateicīga, ka esmu sevi ielikusi tajā arhetipā, ko vēlas tēvs Zevs. Esmu kļuvusi par sievieti, kas sevi apzinās un visu var un spēj, kas ir izglītota, materiāli nodrošināta un sociāli aktīva, nevis iekrampējusies tradicionāli zemnieciskajā izpratnē, ka sievietes galvenais uzdevums ir būt pavarda aprūpētājai. Taču pieaugot pēkšņi izrādījās, ka patiesībā esmu daudz trauslāka un emocionāli biklāka – Izīda, auglības dieviete, sievišķības un ģimenes vērtību sargātāja. Jaunā es izvērsās par īstu atklājumu, bet šai savai šķautnei es joprojām tikai tuvojos. Tieši caur smaržām.

Visa pļava vienā vainadziņā?

– Pirms kopdzīves uzsākšanas pie dziedniekiem dažkārt vēršas pāri, kas interesējas par iespējamo saderību. Vai šādus jautājumus uzdod arī aromterapeitiem?
– Biežāk saruna iznāk ar sievietēm, kaut tāda noteikti būtu lietderīga abiem. Tad piedāvāju testu – paskatīsimies, kādas ziedlapiņas tu šajā mirklī esi gatava sevī atvērt kā sieviete. Kādas sievišķības robežas esi atskārtusi vai apguvusi? Ar kādu aromātu pildīsi apkārtni savā sievišķībā, tādu tauriņu (vīrieti) pievilināsi.

Tad nu skatāmies – šīs eļļas man pieņemamas, šīs ne. Skaidri zinot, ka tā ir saruna par īpašībām, ko aromāti simbolizē. Piemēram, ciedrs ir tipisks vīrišķais aromāts, kas norāda uz ambīcijām un spēku. Tādam vīrietim vajadzīga sieviete, kura viņu cienīs un apbrīnos, bet pārbaudījumu brīžos no vienādām atbildības pozīcijām metīsies pārvarēt grūtības.

Viņš savukārt būs viņas uzticamais un stiprais balsts. Arī labs tēvs. Vai tādam sader ar sievieti, kura sevī atradusi visizteiktākā sievišķā aromāta neroli īpašības? Neroli – sieviete starp sievietēm: jūtīga, gatava ziedoties, kaislīga, šarmanta, koķeta, pa reizei histēriķe.

Ja tāds pāris man jautā par saderību, neslēpju, ka viņi ir ļoti piemēroti viens otram, taču ar nosacījumu, ka sieviete turpmāk būs neroli tikai mājās – minibruncītī, ar dziļu dekoltē un mirdzošām rotaslietām. Bet ārpus ierastajām sienām ciedram vajadzīga distancēti karaliskā roze – sieviete, ar kuru ik brīdi lepoties un kas lepojas ar viņu.

Ja neroli tomēr neatkāpsies un kāroto iegūs, palikdama tāda, kāda ir, tad tiks pie vīrieša, kurš ik pa laikam viesnīcas numurā labprāt atvēlēs viņai pusstundu sava dārgā laika, bet darīs to tā, lai pat draugi neuzzina. Tādā variantā par saderību, paliekot katram savos ierakumos, jālemj pašiem.

– Bet kāpēc vienā vainadziņā neievīt gan rozes un neroli, gan vēl kādu ziedu, ja nolūkotais ciedrs šķiet pūliņu vērts?
– Daudzšķautņainība ir brīnišķīga, un mēs tiešām varam būt visādas, taču šādā elastīgumā ir arī liels risks – lokoties uz visām pusēm, viegli pazaudēt savu centru. Tādi cilvēki var sāk citiem kalpot arī tad, ja tā nav dvēseles izvēle.

Tāpēc katram savā stāstā vislabāk precīzi ielikt tās stiprās puses, kas jau ir. Ja brīžos, kad esi patiesā saskaņā ar sevi, jūties kā roze – vēsi atturīga un distancēta, kaut kādā mērā aprēķinātāja, kam nav ilūziju par cilvēkiem, tāpēc ne katru laidīsi tuvumā, – nemēģini tēlot neroli tikai tādēļ, lai kādam izdabātu. Bet nebaidies arī meklēt, kombinēt, izmēģināt ko jaunu.

Ja sieviete ir atradusi savu īsto un neatkārtojamo aromātu, kurā patīkami atrasties un ilgstoši uzturēties, pie viņas noteikti atnāks tieši tāds vīrietis, kāds viņai vajadzīgs. Tas pats attiecas uz vīriešiem. Protams, te runa nav par sintētiskajiem parfīmiem, bet tikai par dabiskajiem. Par tām ēteriskajām eļļām, kas amortizē. Pasargā. Kaut kur pamet glābšanas salmiņu, kaut ko izskaidro.

– Ko būtu interesanti uzzināt par pazīstamāko ziedu ēterisko eļļu ietekmi uz ķermeni, domām, emocijām?
– Piemēram, jasmīnam piemīt izteikts duālisms. No vienas puses, sirds, Mēness, dvēsele, mātišķums, intuīcija. Bet der zināt arī to, ka jasmīna ēteriskajā eļļā ir arī tādas sastāvdaļas, ko satur vīriešu feromoni. Jasmīns sevišķi pievelk tad, kad cilvēks nobriedis vēlmei kļūt par tēvu vai māti. Ievas smarža patīk, kad gribas ko reibinošu, svaigu, nebijušu –  pavasari, iemīlēšanos, sirds izlaušanos no rutīnas attiecībās un radošumā. Vaniļas eļļa satur vielas, kas atrodamas mātes pienā. Ja tā satrauc, jāpievērš uzmanība iespējamām zemdegām attiecībās ar māti.

Nepamanītas un neņemtas vērā, tās var sākt gruzdēt arī partnerattiecībās. Samtenes aromāts tiek uzskatīts par optimistu smaržu. Tā nes līdzi simpātijas pret rituāliem un atgādina, ka viss, kas notiek, ir labs un ved uz labu, vienlaikus atgādinot, ka tik dziļa ticība var atnākt tikai caur ciešanām un smagiem pārdzīvojumiem. Greipfrūta eļļas enerģētiskā iedarbība palīdz sajust savas robežas un nelīst cita zonā. Vairo uzņēmību un drosmi pateikt nē. Kad neviens nepārkāpj fiziskajā pasaulē noliktās robežas, tas netiek darīts arī ēteriskajā. Vīrusi cilvēka ķermenī var iekļūt tikai caur plaisām enerģētiskajā ķermenī, tāpēc greipfrūtam piemīt arī vīrusu profilakses efekts.
– Kā attiekties pret sīpolu un ķiploku – tie taču arī ir dabiskie aromāti?
– Tie var nepatikt cilvēkiem, kuri iepriekšējās dzīvēs bijuši saistīti ar vēdisko pasauli. Bet pārējiem, kurus šāda asociācija nesaista, nepatika pret sīpoliem un ķiplokiem visbiežāk saistīta parazītiem organismā – gan tiem, kas mīt fiziskajā ķermenī, gan tiem, kas ēteriskajā un astrālajā.  
– Vai laikā, kad vides piesārņotības fons kļūst aizvien blīvāks, spēja sasmaržot to aromātu daudzveidību, ko daba mums piedāvā ar ēterisko eļļu palīdzību, neiet mazumā?
– Anasmija – nespēja atpazīt smaržas – var piemeklēt tikai saistībā ar kādu fizisku traumu, piemēram, apdegumiem, lūzumiem, operācijām, ķīmisko vielu iedarbību. Vai izpausties kā īpašu vingrinājumu sekas. Taču tā var būt arī dvēseles izvēle – noslēgt sevi, lai nejustu apkārtējās pasaules aromātus un smakas, ignorētu savu intuīciju, aizgrieztos prom no sevis, no savas dzīvās sirds. Cilvēkam ir tiesības arī uz šādu izvēli. Jāapzinās, ka tā ir bīstama. Par to ir anekdote. Atnāk Mašeņka pie Vovočkas iepazīties ar viņa vecākiem. Meitene nožagojas un izšļupst, ka viņa ne dzerot, ne smēķējot. “Vai, cik tu, Mašeņka, mūsu Vovočkam laba gadījusies, jo viņš gan iešņabot mīl, gan kūpina kā skurstenis,” priecājas tēvs un māte. Atkal skaļa žagošanās, tad kluss pīkstiens: “Bet es vairs nevaru. Nevaru, un viss – citādi būšu pagalam.”
Viss, es esmu tā saindējies, ka tā turpināt vairs nevaru un negribu – tas varētu nebūt tikai izteiciens anekdotē, bet arī atgriešanās vārdi visiem, kas meklē iespējas norobežoties no visa piesārņotā un sintētiskā, lai sāktu dzīvot tīrāk, dabiskāk un veselīgāk.

Citāti

Testēšanas laikā cilvēks par sevi var uzzināt ļoti daudz jauna. Par īsto sevi, nevis to pasauli, kurā ielicis savu paštēlu.

Ēteriskās eļļas ir kā tilts starp abām pasaulēm – materiālo un to otru, kas ir daudz smalkāka. Kā atgādinājums par dvēseles vēlmi tikt paceltai augstākā pakāpē, lai gars tai dotu spārnus.

Lai kas arī būtu rakstīts uz eļļas testera, cilvēks taču to neredz –  viņš izvēlas ar sirdi. Bet tā nekad nav izvēle uz visiem laikiem, jo, kamēr vien dzīvojam, visi maināmies.

Ja sieviete ir atradusi savu īsto un neatkārtojamo aromātu, kurā patīkami atrasties un ilgstoši uzturēties, pie viņas noteikti atnāks tieši tāds vīrietis, kāds viņai vajadzīgs.

Rāmītī:

Mūsu galvenajam ožas orgānam degunam piemīt apbrīnojama īpašība – abas nāsis nestrādā ar vienādu intensitāti. Kamēr viena ir vadošā, otra atpūšas, un ik pa divām stundām šīs prioritātes mainās. To iespējams izmantot sev par labu – stundās, kad galvenā ir labā (jan enerģija), vērts pievērsties aktīvākai rīcībai vai, ja esam kustībā, gan tiešā, gan pārnestā nozīmē virzīties uz labo pusi. Kad aktīvāka ir kreisā nāss, labāk atpūsties vai nodoties rāmām sarunām.

Ēteriskās eļļas, aplam lietotas, var nodarīt kaitējumu. Bieži tas notiek vannā. Ja eļļu ūdenī vienkārši iepilina, iespējams apdedzināties, jo ēteriskās vielas ūdenī nešķīst. Tās šķīdināmas saldajā krējumā, vīnā, sālī vai medū.

Darbošanos ar ēteriskajām eļļām nevajadzētu jaukt ar fitoterapiju – katrā terapijas veidā galaprodukta iedarbība var būt atšķirīga. Fitoterapijā tiek izmantoti auga ūdenī šķīstošie komponenti, turpretī tie elementi, ko satur ēteriskās eļļas, ūdenī nešķīst.