Četri aplami un nejauki mīti par "mēģenes bērniem"
1978. gada 25. jūlijā piedzima mazā Luīze Džoja Brauna – pirmais bērns, kas tika ieņemts, dzimumšūnām satiekoties nevis mātes organismā, bet laboratorijas apstākļos. Pirmā šāda bērna piedzimšana piesaistīja ievērojamu mediju uzmanību vairāku gadu garumā – vai bērns ir vesels? Vai viņš attīstīsies tieši tāpat kā citi bērni?
Izrādās – jā, bažām nebija nekāda pamata! Luīzei pašai nu jau ir divi bērni, un medicīniskā apaugļošana tika atzīta par drošu un pārbaudītu metodi. Bet diemžēl jāatzīst, ka sabiedrībā joprojām pastāv daudz mītu par bērniem, kas tikai ieņemti, pielietojot asistētas reproduktīvās tehnoloģijas. Mītus kliedē biedrības “Taureņa Efekts” neauglības ārstēšanas kampaņa “Labu Darot” kopā ar Klīniku EGV.
Bērniem, kas piedzimst medicīniskās apaugļošanas rezultātā, ir liels iedzimto un iegūto saslimšanu risks
Internetā atrodamas vairākas apšaubāma satura mājaslapas, pārsvarā radikāli reliģiskas tematikas, kas sniedz izdomātus un ar realitāti nesaistītus statistikas datus. Parasti tiek paņemts iespaidīgs skaitlis, kuram klāt piedāvāts apgalvojums – tik un tik procentiem bērnu, kas dzimuši pēc medicīniskās apaugļošanas, ir attīstības traucējumi.
Patiesībā iedzimto saslimšanu biežums šādiem bērniem neatšķiras no tiem, kas ieņemti mīlējoties.
Dati var izklausīties biedējoši, taču jāapzinās, ka tā ir manipulācija ar mērķi iebiedēt. Ko saka pētījumi? Iedzimto saslimšanu biežums šādiem bērniem neatšķiras no bērniem, kas ieņemti mīlējoties. Tieši otrādi – medicīniskās apaugļošanas procedūra ļauj diagnosticēt vairākus hromosomālus defektus vēl embrija stadijā. Netiek apstiprināts, ka šie bērni biežāk slimo ar astmu un atopisko dermatītu, tiem nav lielāks risks saslimt ar vēzi, savukārt to svara un garuma proporcijas ir tieši tādas, kādas tās ir viņu vienaudžiem.
Bērniem, kas piedzimst medicīniskās apaugļošanas rezultātā, ir grūtības mācīties un zemāks IQ
Lai arī parasti pētījumi parāda, ka bērni, kas ieņemti, pielietojot asistētas reproduktīvās tehnoloģijas, tiek pakļauti kādai problēmai ne biežāk kā citi, šis ir gadījums, kad jāsaka – tieši tie bērni, kas ieņemti, veicot medicīnisko apaugļošanu, uzrāda labākus sasniegumus mācībās par saviem vienaudžiem.
Patiesībā ģimenes, kas piesakās medicīniskajai apaugļošanai, ir ļoti atbildīgas, motivētas un patiesi vēlas bērnu.
Taču tas ir saistīts nevis ar ieņemšanas metodi, bet ar sociālajiem faktoriem – ģimenes, kas piesakās medicīniskajai apaugļošanai, ir ļoti atbildīgas, motivētas un patiesi vēlas bērnu. Šādas ģimenes vēlas sniegt savam ilgi gaidītajam bērnam pašu labāko, ieguldot to izglītībā un audzināšanā.
Bērniem, kas piedzimst medicīniskās apaugļošanas rezultātā, daudz biežāk tiek diagnosticēts autisms un uzmanības deficīta sindroms
Pētījumos tiek konstatēts, ka gan autisms, gan uzmanības deficīta sindroms šādu bērnu vidū nav sastopams biežāk, līdz ar to medicīnisko apaugļošanu nedrīkst uzskatīt par riska faktoru šīm saslimšanām.
Bērniem, kas piedzimst medicīniskās apaugļošanas rezultātā, pašiem veidojas neauglība
Analizējot šo apgalvojumu, jāpatur prātā, ka neauglība nav vienots jēdziens – pie nespējas ieņemt bērnu noved daudzi faktori.
Neauglība kā diagnoze var nodoties bērnam tikai tad, ja tai ir tendence ģenētiski mantoties.
Tās var būt gan iedzimtās reproduktīvās sistēmas patoloģijas, gan pārslimotas seksuāli – transmisīvās saslimšanas, gan audzēji, kā arī virkne citu patoloģiju. Neauglība kā diagnoze var nodoties bērnam tikai tad, ja tai ir tendence ģenētiski mantoties, piemēram, vīrietim ar zemu spermas aktivitāti var piedzimt dēls ar identisku problēmu. Taču vaina ir meklējama nevis bērna ieņemšanas metodē, bet ģenētiskajos faktoros.
Kā šie mīti ietekmē vecākus?
Daudzi pāri, kas pie sava ilgi gaidītā bērna tikuši, pateicoties medicīniskajai apaugļošanai, ir spiesti slēpt savu veiksmes stāstu no apkārtējiem, lai pasargātu bērnu no nesapratnes un negatīvas attieksmes. Tāpēc ikvienam, kas izplata šādus uzskatus, der atcerēties, ka kompetentu viedokli par šo jautājumu spēj sniegt tikai ginekologs – reproduktologs.
Šie bērni dzimst pavisam dabiski, nevis “izlien” ārā no mēģenes.
Bērnu veselību un attīstību ietekmē vecāku ģenētiskais komplekts, sociālie faktori, apkārtējā vide, vecums, pašu bērnu dzīvesveids un uztura paradumi. Kopš apaugļotā olšūna tiek pārnesta mātes ķermenī, šādi bērniņi aug un attīstās tāpat kā visi citi. Arī dzimst viņi pavisam dabiski, nevis “izlien” ārā no mēģenes, kā to mēģina parādīt vairāki dezinformējošie attēli internetā. Izmantojot asistētas reproduktīvās tehnoloģijas, pasaulē ir nākuši jau 6 miljoni bērnu, kas dzīvo veiksmīgu un pilnvērtīgu dzīvi. Katrs šāds bērns ir brīnums un patiesa laime savā ģimenē, un šo laimi nevajadzētu nomelnot, izplatot nepatiesus mītus.
Noskaties unikālu video, kā pasaulē nāca Luīze Džoija Brauna
