Elīna Doļģe: sievietei ļauts vairāk!
Ārēji trausla, bet īstenībā drosmīga, gatava cīnīties par taisnību, stāties pretī stereotipiem un izvēlēties grūtāko ceļu.
– Bija domas, kā vajadzētu dzīvot, kur vajadzētu strādāt. Šobrīd, izņemot izglītību, principā nekas no tā neatbilst patiesībai. Vienubrīd domāju – diez, kā tas ir, ka reāli neesmu to plānu realizējusi, bet sapratu – esmu mainījusies, un mans toreizējais priekšstats, kā vajadzētu būt, jau ir transformējies. Ja reiz tas nav īstenojies, tam ir kāds iemesls – vai nu tas nebija īstais plāns, vai kaut kas pazuda tulkojumā.
– Jā, toreiz man bija tāds it kā ideālais scenārijs, kādu tikai es varu izdomāt. (Smejas.) Man bija plāns: pēc pirmā kursa palikšu stāvoklī, ņemšu mācību atvaļinājumu, man būs bērns no kāda interesanta puiša, ar kuru pēc tam noteikti negribu palikt kopā. Kāpēc – man nebija ne jausmas, bet tajā brīdī biju tā izdomājusi un zināju, ka man noteikti vajadzēs arī otru bērnu – no kāda cita. Diezgan jocīgi 18 gados tā domāt, jo šajā vecumā parasti sapņo par mūžīgu mīlestību, bet man kaut kā likās – tā būtu interesantāk.
– Jā, un labi, ka tā! Es tam vienkārši nebiju gatava. Un, paldies Dievam, biju pietiekami prātīga, lai savā dullumā nesadarītu muļķības...
Aija Ivanova
