Atklāj instruktoru spēlītes

“Lai varētu izvēlēties savu instruktoru, autoskolā man bija jāsamaksā 32 lati. Tieši tik daudz tobrīd maksāja četras pusotru stundu garas mācību braukšanas nodarbības. Šādi it kā ieguvu četras bezmaksas braukšanas. Satiekoties ar savu instruktoru, jau pirmajā nodarbībā viņš man izstāstīja, kā tiks izlietotas šīs bezmaksas braukšanas. Lai es sākumā nebrauktu ar viņu šīs bezmaksas stundas, bet pēc tam nomainītu instruktoru un atkal brauktu četras reizes bez maksas, vienojāmies, ka man nebūs jāmaksā par pirmo, desmito un pēdējām divām braukšanām. Par pirmo patiešām nesamaksāju, bet pārējās reizes tā arī nepienāca. Nebiju ieinteresēta mācīties braukt pusgadu un visu laiku maksāt par nodarbībām, tāpēc jau sākumā ierosināju, ka pēc piecpadsmitās braukšanas es došos uz eksāmenu. Kad pienāca mana desmitā bezmaksas braukšana, instruktors atteica, ka pēdējās trīs būs bez maksas, jo tā jau mēs bijām vienojušies un pie tā arī palikām. Tomēr arī tās man pašai bija jāatmaksā, jo es, redz, pilnīgi bez kļūdām nebraucu, un pēdējās braukšanas bez maksas man būs tikai tad, kad braucot man nebūs nevienas kļūdas. Pat CSDD eksāmenā 10 punktu robežās var pieļaut kļūdas, bet bezmaksas braukšanas nodarbības gan ne.”

Situāciju komentē CSDD pārstāvis: “Ja apmācāmais ar autoskolu ir noslēdzis līgumu, kas paredz, ka četras braukšanas nodarbības būs bez maksas, instruktoriem tas arī ir jāievēro. Ja bezmaksas apmācība tomēr nenotiek, ikvienam apmācāmajam ir tiesības aizstāvēt savas tiesības. Vispirms ar pretenzijām jāvēršas pie savas autoskolas vadības. Taču, ja skola nesniedz nekādu risinājumu, apmācāmajam ir tiesības griezties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.”

2. stāsts

Krista, kura joprojām mācās autoskolā: “Tā kā, pirms iestājos autoskolā, nekad iepriekš nebiju mācījusies braukt ar mašīnu, biju pārliecināta, ka mācīšos diezgan ilgi. Pēc pirmās braukšanas biju sajūsmā par savu instruktoru: tik laipns un nekliedz, ja kaut ko nepareizi izdaru. Turklāt šķita, ka viņam patiešām ir svarīgi, lai viņa students ir sagatavots eksāmeniem, jo viņš mācību laikā centīsies sameklēt arī citas mašīnas, kurās man mācīties braukt. Galu galā – eksāmens man tāpat būs ar citu mašīnu un instruktoru, tāpēc nav labi pierast pie viena cilvēka un mašīnas. Tā arī vienojāmies. Taču biju ļoti pārsteigta, kad jau otrā un visas nākamās desmit reizes mani instruktori un mašīnas mainījās. Biju tik naiva, ka patiešām ticēju – instruktors manis labā cenšas un grib, lai ātrāk iemācos braukt, turklāt nepierodot pie vienas mašīnas. Tikai pēc tam, kad biju it kā mācījusies jau ar četriem instruktoriem un sapratusi, ka katrs māca citādāk, secināju, ka instruktors patiesībā uz mana rēķina ļoti labi nopelna, jo paralēli man apmāca vēl citu audzēkni. Turklāt ne visiem “viltus instruktoriem” ir licences, kas ļauj viņu apmācīt. Lai arī mašīnā ir otri pedāļi instruktora pusē, raugoties uz mašīnu, vienīgais, kas liecina, ka es mācos braukt, ir mazais trīsstūrītis ar M burtu, kas ielīmēts priekšējā un aizmugurējā logā. Turklāt ikreiz, kad pie horizonta parādījās policija, viņš satrūkās un pārāk uzkrītoši sāka satraukties. Pēc šausmīgas kliegšanas uz mani manai pacietībai pienāca gals. Par nodarbību gan samaksāju “viltus instruktoram”, bet nākamajā dienā zvanīju savam īstajam instruktoram. Teicu, ka turpmāk vēlos braukt tikai ar viņu. Pati brīnos, bet ar tik vienkāršu teikumu arī pietika. Tagad braucu ar vienu pasniedzēju. Attiecības šis starpgadījums nemaz nav sabojājis, esam kļuvuši gana labi draugi – tik labi, ka viņš man neliks kārtot skolas braukšanas eksāmenu, bet tāpat parakstīs papīrus, ka eksāmens nokārtots.”

“Šāda situācija noteikti nedrīkstētu būt, tādēļ, lai atmaskotu šos instruktorus, kuriem ir savi palīgi, vajadzētu nākt uz CSDD kvalifikācijas daļu un izstāstīt par radušos situāciju. Ideāli būtu, ja cilvēks rakstiski uzraksta iesniegumu, minot gan instruktora vārdu, gan skolu, kurā viņš apmāca audzēkņus. Ja mums ir zināmas konkrētas skolas un instruktori, varam veikt attiecīgās sankcijas un sodīt instruktorus. Ja rodas kādas šaubas, apmācāmajam ir arī tiesības palūgt savam instruktoram, lai viņš uzrāda licenci, ka ir tiesīgs mācīt braukt ar mašīnu.”

50 latu, un skolas braukšana nokārtota

“Vēl pirms iestāšanās autoskolā biju iemācījusies braukt ar mašīnu, jo man bija lieliski skolotāji – mans tētis un draugs. Zināju, ka autoskolas līgums prasa, lai tiktu nobrauktas astoņas akadēmiskās braukšanas nodarbības, un tikai tad varu domāt par eksāmenu. Tomēr instruktors skaidroja, ka uz CSDD eksāmenu mani laidīšot vienīgi tad, kad būšu pie viņa mācījusies jau 30 reizes, jo viņš pēc pieredzes zinot, ka studentam, lai ar pirmo reizi nokārtotu eksāmenu, ir vajadzīgs tik braukšanas nodarbību, cik viņam gadu plus vēl desmit. Galu galā viņam kā instruktoram krītas reitingi, ja studenti eksāmenus liek atkārtoti. Man gan šis viņa noteikums likās absurds, jo braukt mācēju labi, ko arī pēc ikkatras nodarbības apgalvoja pats instruktors (tikai vēlāk sapratu, ka tā ir viņa taktika – saslavēt studentu un uz to pelnīt). Kad instruktoram teicu, ka jau tagad vēlos kārtot CSDD eksāmenu, viņš man piedāvāja samaksāt 50 latu, tad viņš parakstīs papīrus, ka skolas braukšanas eksāmenu esmu nolikusi, un varēšu iet uz CSDD. Biju ļoti pārsteigta par šādu viņa piedāvājumu, bet izrēķināju, ka tā man sanāks lētāk, un skolas eksāmenu nopirku.”

Situāciju komentē CSDD pārstāvis: “Šajā gadījumā notiek visīstākā kukuļņemšana, kas ir policijas kompetencē. Cilvēkam, kurš uzskata, ka ir apguvis iemaņas, lai brauktu ar automašīnu, bet instruktors pie skolas braukšanas eksāmena vienalga nelaiž, vislabāk ir vērsties pie autoskolas vadības. Tai vajadzētu piešķirt citu instruktoru, kurš pārliecinās, vai apmācāmais patiešām māk braukt un viņu var laist uz CSDD eksāmenu.”

kasjauns.lv/Foto: Rojs Maizītis