Ekonomika: cenu kritums un eksporta apjoma pieaugums
Cilvēka dabā vienmēr bijusi vēlme ielūkoties nākotnē, uzzini trīs ticamas un vienu mazāk ticamu prognozi, ko nākamgad varētu piedzīvot it visās mums svarīgajās dzīves jomās.
Nekas iepriecinošs netika solīts ne privātajā, ne valsts sektorā – cenām un darba algām vajadzēja pazemināties. Ekonomisti prognozēja valsts pakalpojumu izmaksu pieaugumu, kā dēļ varēja augt inflācija, turpretī privātajā sektorā inflācijas pieaugumam nevajadzēja būt. Ekonomisti apgalvoja, ka 2009. gads mums viesīs pārstrukturizāciju – daudzi uzņēmumi bankrotēs, citi vēl centīsies turēties virs ūdens, bet vēl daži – pielāgoties situācijai.
Kas piepildījies?
«Atceros, ka mazliet vairāk nekā pirms gada kādā ekonomistu saietā teju visi apsmējām kolēģi, kas bija atļāvies 2009.gadam prognozēt Latvijas ekonomikas kritumu 20% apjomā,» atminas ekonomists Andris Strazds. Vairākums uzskatīja, ka kritums, protams, būs, bet sliktākajā gadījumā tas sasniegs kādus 10 – 12%. Tāpēc šī gada tendences jau varēja prognozēt, tomēr krituma straujumu gan paredzēja vien retais. Negatīvs pārsteigums šogad bija arī straujais eksporta kritums gada sākumā. Vienlaikus piepildījās prognoze par deflāciju, kā arī tālāku cenu kritumu nekustamā īpašuma tirgū.
Ko sola 2010.gads?
Ticamākās prognozes:
I PIEAUGS EKSPORTA APJOMS
Eksporta apjoms 2010. gadā kopumā būs augstāks nekā šogad. Šajā sektorā atsāksies izaugsme teju visās nozarēs – gan preču eksportā (kokrūpniecības, mašīnbūves, pārtikas un farmaceitiskās rūpniecības nozarēs), gan pakalpojumu eksportā (transports, tūrisms). Tas jaunajā gadā nodrošinās darbavietas un ienākumus.
II CENAS VĒL SAMAZINĀSIES
Vismaz nākamā gada pirmajā pusē cenas mūsu valstī vēl turpinās kristies. Rēķinot no 2009. gada pavasarī sasniegtā maksimuma, cenu indekss līdz 2010. gada vidum mazināsies vismaz par 10%.Visvairāk cenas samazināsies mājokļa īrei, apģērbam, arī pārtikai, mazāk vai nemaz – veselības un izglītības nozarēs.
III BANKU SEKTORĀ – ZAUDĒJUMI
Banku sektors arī nākamgad joprojām strādās ar zaudējumiem, tātad zaudējumi no sliktajiem kredītiem pārsniegs banku ienākumus no procentu likmju starpības starp kredītiem un depozītiem un komisiju ieņēmumus. Taču zaudējumi, salīdzinot ar 2009. gadu, jau būs mazāki. Tas nozīmē, ka bankas pakāpeniski pārstās koncentrēties uz zaudējumu samazināšanu un galvenokārt strādās pie produktu attīstības, noguldījumu piesaistes un kredītu izsniegšanas.
