Rituāli, kurus veikt mājās
Arī aukstajai ziemai piemīt noslēpumu garša, un gaišreģe Aija ļauj ielūkoties savā darba ikdienā, izstāstot, kas jāpieredz savā dzīvē, lai kļūtu par dvēseļu dakteri citiem.
To, ko nozīmē lūgšanas un zīlēšana, izprast sāku ļoti apzinātā vecumā – pēc 20 gadiem. Toreiz biju izpildījusi savu dziednieces misiju – piedzīvojusi gan bagātību, gan nabadzību, gan bērnu dzemdējusi, gan badu pazinu, gan zināju, ko nozīmē, kad esi pārēdies. Pirms sāc ar dziedniecību un zīlēšanu nodarboties, šiem dzīves posmiem jāiziet cauri, lai vēlāk citus nelaimē nonākušos varētu labāk saprast. Es zinu, ko nozīmē naudu nopelnīt un to zaudēt. Zinu, ko nozīmē, kad esi pārēdies un ikru bundžas plauktos stāvgrūdām, un zinu, kā ir, kad mājās tikai milti un ūdens.
Kādus rituālus veikt mājās?
Pašlaik atdzimst ar baznīcu saistīti rituāli, tāpēc elementārākais, ko cilvēks var darīt paša labā, ir aiziet uz baznīcu, aizdegt svecīti, palūgt Dieviņu un augstākos spēkus par to, lai izdodas nedēļa. Jaunā mēneša sākumā šādu rituālu var izpildīt, lai būtu veiksmīgs viss nākamais mēnesis. Dilstošā mēnesī ieteicams tīrīt istabas no enerģētiski negatīvām emocijām, dedzināt vīraku vai kadiķīša zarus. Tos uzskata par mūsdienīgiem, elementāriem rituāliem, kurus ikviens var lietot ikdienā, ja jūtas slikti.
Tagad pie novecojušiem rituāliem pieskaita tādas metodes kā, piemēram, piemēram, rīta agrumā doties kailam uz svētavotu mazgāties. Tā vairs nedara. Ja nepieciešams svētavota ūdens, piebrauc ar mašīnu, piepilda plastmasas traukus, ved mājās un dzer. Tomēr jau kopš bērnības mana attieksme pret dažādiem rituāliem bijusi visai nopietna. Atceros, kad nopļāva zāli, mēs ģērbāmies garos kreklos, apgūlāmies uz zemes un smēlāmies zāles enerģiju.
Garu izsaukšana – tikai spēle?
Vienīgais rituāls, kas man bērnībā patiešām šķita kā spēle, bija Melnās Pīķa dāmas izsaukšana. Ar visādiem zīlēšanas rituāliem bija pilnas klades pierakstītas, bet, ja zīlēšanā piedalījās trīs draudzenes, tas jau bija nopietni. Protams, esam gan dancinājušas šķīvīti, gan garus saukušas. Kā ir patiesībā? Izsaukt garus nav iespējams tikai tad, ja kāds, kurš rituālā piedalās, nav nopietni noskaņots, ākstās, muļķojas, bet citādi tas patiešām ir iespējams. Tas nav mīts, ka dažkārt izsauktus garus vairs nevar dabūt projām no mājas, tāpēc šādos rituālos būtu vēlams, lai piedalās vismaz viens cilvēks, kurš šo lietu labi prot. Pēc neveiksmīgas garu izsaukšanas vēlāk telpās var būt grūti ilgstoši uzturēties, bez iemesla var brakšķēt mēbeles, plīst trauki, dzist aizdegtas sveces. Tas viss norāda – kaut kas nav izdarīts pareizi. Piecpadsmit savas prakses gados tikai divas reizes esmu saskārusies ar šo problēmu – aizej uz kādām mājām, un ir skaidri jūtams, ka šeit cilvēki ir spēlējušies ar garu izsaukšanu. Paldies Dievam, Latvijā pagaidām garu izsaukšanas pusprofesionālie vai profesionālie priekšmeti nav pieejami, bet ārzemēs tos tirgo kā tādu galda spēli. Atved mājās kaut kādus pelnus, padancina šķīvīti, dedzina dīvainas izcelsmes sveces, un drīz vien mājās sākas strīdi, problēmas, nelaimes. Pēc tam tikai brīnies – no kā tas?
Vai dziednieks var palīdzēt arī pats sev?
Dziednieki un zīlnieki tikpat kā nevar palīdzēt paši sev. Es, protams, zinu, kāda tēja jādzer noteiktu problēmu gadījumā; zinu, kā sevi savest kārtībā, bet nākotni pati sev paredzēt nevaru. Tad jāiet pie cita zīlnieka. Tas tāpēc, ka pati vēlos redzēt vienu, nākotne uzrāda ko citu, bet vēl kaut ko pavisam citu es interpretēju. Tāpēc pret sevi ir grūti būt objektīvai. Tiesa, pati pie citiem zīlniekiem neeju bieži. Man nav tādas vajadzības. Lielāko daļu jautājumu, kas attiecas uz manu privāto dzīvi, atrisinu ar psiholoģijas zināšanu palīdzību, tāpēc pēc gaišredzības pakalpojumiem netiecos.
Populārākās mūsdienu problēmas
Cilvēki visbiežāk nāk lūgt padomu attiecību jautājumos, mīlestībā, ģimenē, veselībā un darbā. Pirms pieciem gadiem cilvēki ar jautājumiem par darbu pie zīlniekiem nenāca, taču tagad tā ir viena no aktuālākajām tēmām.
Pilna darbadiena
Darba laiks parasti ir no deviņiem rītā līdz deviņiem vakarā. Ja esmu konsultējusi kādu cilvēku klātienē un viņu labi atceros, dažkārt arī pēc konsultācijas sniedzu padomus viņam pa telefonu. Jā, tas atņem laiku, ko varētu veltīt savai ģimenei, bet mēs atrodam citus risinājumus, lai pabūtu kopā. Jāteic, tagad esmu iemācījusies izslēgt telefonu pēc vienpadsmitiem vakarā un vismaz vienu dienu nedēļā, brīvdienā esmu sasniedzama tikai saviem tuviniekiem.
Vai zīlniece drīkst atteikt?
Reizēm cilvēki no dziednieka vai zīlnieces gaida kaut ko līdzīgu burvim, kurš var pamāt ar burvju nūjiņu, un viss notiek turpat acu priekšā. Ļoti bieži cilvēki nerēķinās, ka gaišreģi un dziednieki dos uzdevumu, kuru viņiem vēlāk pašiem būs jāizpilda, lai sasniegtu vēlamo mērķi. Bieži vien cilvēki neklausa ieteikumus. Situāciju var salīdzināt ar zobārsta apmeklējumu, kad visi zobi salaboti un izskatās skaisti, bet pacients uzreiz sāk grauzt riekstus, un viss labais rezultāts vējā. Pēdējā laikā cenšos izvairīties no klientiem, kas iegriežas tikai ziņkārības pēc, sakot – man nebija, ko darīt, un es atnācu, lai man izzīlē nākotni. Tā ir tikai muļķošanās.
Ar ko pareģot nākotni?
Nākotni var pareģot, izmantojot profesionālu kristāla bumbu, kas izgatavota no šķidrā kristāla, taču tikpat labi var strādāt ar svārstiņu, kārtīm, ūdens burku vai vienkārši skatoties uz cilvēku. Mistiku nevajag iesaistīt, jo visu nosaka dabas dotas dāvanas, kas nāk no augstākiem spēkiem. Var zīlēt ar parastajām spēļu kārtīm vai arī Lennormanes kundzes kārtīm, ar rūnām vai Taro kārtīm. Ja skatās kristāla bumbā, fiziski savām acīm redzu tēlus, ainavas vai kādas konkrētas darbības. Dažkārt mēdz būt tā, ka acu priekšā bumbā veidojas rakstiski vārdi.
Ciemos neesmu gaišreģe
Esmu tikai cilvēks, tāpēc uz ielas nemēdzu garāmgājējos ielūkoties tā, lai redzētu, ko viņš darījis un kas viņu sagaida nākotnē. Tās nav manas tiesības. Arī, atnākot uz jubileju, nevaru kādam viesim norādīt, ka viņam slikta karma. Savējiem esmu iemācījusi – ja ir svētki vai atpūta, tad mani ar šiem jautājumiem nedrīkst traucēt. Labi, ja ierodos ciemos, pirmās divas stundas veltu profesionālajai palīdzībai. Man izstāsta situāciju, un es labprāt palīdzu, bet pēc tam – viss... Par šīm tēmām vairs nerunājam. Ja ciemos atnāk zobārsts, viņš taču nenes līdzi urbi vai, piemēram, ginekologs nevelk savu krēslu līdzi!
kasjauns.lv/Foto: Bulls Press