Regīna Razuma: "Nožēloju, ka dēlam veltīju par maz laika"
Jaunā Rīgas teātra aktrise Regīna Razuma, piedzīvojusi savas paaudzes cilvēku likteni, tā arī saka – mums pieder tikai tas, ko esam pārdzīvojuši. Arī pieļautas kļūdas, ko izjutuši vistuvākie cilvēki.
“Dēls mani pārsteidzis vairākkārt. Piemēram, mēs filmējām “Rekviēmu” Valkā un Valgā, tieši uz robežas... Tā bija kara filma, spēlēju vācu kara ārsti frontes līnijā, no “Mosfiļm” bija atvesti tanki ar visu tankistu komandu. Remam toreiz bija desmit gadi, viņš pirmo reizi viens pats no Rīgas brauca pie manis ar autobusu... Man vēl ar tiem tankiem nebija nekādas darīšanas, bet Rems kā jau puika bija aizgājis un visu izpētījis. Vakarā runājam, saku: “O, jā, mani arī interesē, kāds tas tanks, būs jāiekāpj, jāapskatās.” Un Rems man saka: “Zini, labāk tev tur nevajag iet, jo tie tankisti lieto tādus vārdus, kurus tev jau nu nevajadzētu dzirdēt.” Tas bija ļoti aizkustinoši, ka desmitgadīgs puika tā saka... Man jau jāatzīst, ka Remu mana mamma uzaudzināja. Man bija tas trakais egoistiskais periods dzīvē, pats radošākais, kad visu gribas un ne no kā negribas atteikties. Tā kā diemžēl esmu viņam veltījusi par maz laika. Bet, ja vadāmies no tā, ka bērni izvēlas vecākus, tad viņš pats tādu mammu izvēlējās. Jā, tāpēc mums nav cieša kontakta. Bet viss ir tā vērts, kas ir noticis, tikai varēja to drusku gudrāk izmantot un darīt. Ar lielāku uzmanību, ar lielāku atbildību... Par to man ir nožēla.
Rems ir ļoti patstāvīgs. Viņam bija gadi četrpadsmit, kad man jau šķita, ka viņš ir vecāks par mani. Rems ir ļoti konkrēts, jau četru gadu vecumā pateica, ka nebūs aktieris. Un nav arī.”
kasjauns.lv/Foto: no izdevniecības “Rīgas Viļņi” arhīva
