Tu gaidi bērniņu? Runā ar viņu!
Īstās vecāku un bērnu attiecības sākas, vēl pirms bērns ir nācis pasaulē, atzīst psihoterapeiti. Un te liela nozīme ir vārdiem. Jo bērniņš dzird, ko viņam saka - gan mammas vēderā, gan dzimšanas brīdī.
Bērns tiešām ļoti agri sadzird savus vecākus. Lai spētu šo vārdu patiesīgumu uztvert pilnībā, iedomāsimies situāciju: piedzimst bērniņš, un vecmāte saka: „Nu, vecīt, ar tevi gan māte dabūs nopūlēties!”.
To dzird gan māte, gan jaundzimušais. Mamma, visticamāk, šos vārdus vairs neatcerēsies, taču bērnu tie burtiski „iezīmē”. Tas ir kā pareģojums un viņa turpmākās uzvedības virzītājs.
Vecmāte viņam tiešām ir svarīgs cilvēks, jo palīdzējusi nākt pasaulē. Palīdzējusi pārvarēt pirmās lielās dzīves briesmas, faktiski izglābusi viņam dzīvību. Tāpēc, lai paliktu dzīvs, viņš arī kļūst par tādu, „ar kuru mamma dabūs nopūlēties”, jo šie vārdi pavadījuši bērnu viņa dzīvības rašanās mirklī.
Vienīgais atveseļošanās ceļš, vienīgais risinājums – pēc tam terapijā panākt, lai bērns nepieņem vecmātes balsi par „tēvu”, jo pirmais, kas pēc viņa dzimšanas ir kopā ar māti, kļūst par tēvu, lai ko arī mēdz sacīt.
Bērni atšķir šo otru personu, kas nav māte, un viņa balss iegūst paliekošu, pravietisku nozīmi, kas ietekmē bērna izturēšanās pamatus. Lai attīstītos, bērniem jābūt saskarē ar vēl kāda cita cilvēka balsi.
Izmantota Fransuāzas Dolto grāmata „Valoda ir viss”
