Nika Matvejeva sieva bez vīra dzīvoja septiņus gadus
Dzīvesstils

Nika Matvejeva sieva bez vīra dzīvoja septiņus gadus

Jauns.lv

Komponists un viens no TV3 šova Dziedi ar zvaigzni „milžiem” Niks Matvejevs šomēnes ar sievu Ilonu Matvejevu nosvinēja 16 gadu kāzu jubileju. Viņu kopdzīvē bijuši posmi, kad Ilona pat domājusi, ka sajuks prātā.

Nika Matvejeva sieva bez vīra dzīvoja septiņus gad...

Niks un Ilona pavisam kopā ir 20 gadu, un pa šo laiku abi izturējuši dažādus attiecību pārbaudījumus un izaudzinājuši trīs meitas. Nika Matvejeva sieva Ilona Latvijas Nacionālajā teātrī ir producēšanas daļas vadītāja un vīra jaunajam projektam "Dziedi ar zvaigzni", kas skaļi izskanējis pa visu Latviju, līdzi neseko, to nedara arī Nika trīs meitas — Anete, Kristīne un Beāte. „Teātrī par šovu ir divējādi viedokļi. Zinu, ka sieva šovu neskatās, un mājās mēs par to arī nerunājam,” piebilst Niks, kurš kļuvis populārs visdažādākajās aprindās.

„Milzis” piecu bērnu tēvs

 „Man visi bērni ir dokumentos ierakstīti, par ko pasu daļā brīnījās, sakot, ka pirmo reizi tādu vīrieti redzot, kas visus bērnus atzīst,” atminas Niks. No pirmās laulības viņam aug divi dēli, bet otrajā laulībā ar Ilonu dzimušas trīs meitas. „Nav brīnums, ka meitas neskatās šovu, jo viņas kopš bērna kājas jau mani dzirdējušas pa radio, šad tad redzējušas pa TV. Viņām ir savi dziedātāji, par ko viņas fano, kaut kādi ārzemnieki, kuri spēlē metālu, ko es pirmo reizi dzīvē dzirdu.”

Matvejevs neslēpj, ka cenšas palīdzēt saviem dēliem no pirmās laulības. „Paldies Dievam, viņi nav mūziķi. Abi studē, vecākajam jau 25 gadi. Puikas nav vainīgi, ka nekas ar tām attiecībām nesanāca. Viņi ir normāli mūsdienīgi jaunieši, viens mācās par sporta treneri, bet otrs savu nākotni saista ar ģeogrāfiju,” par savām atvasēm stāsta Niks, bet sajūk rēķinos, kad jānosauc bērnu vecums.

„Zinu, ka vecākajai meita ir 19 gadu, bet divu jaunāko meitu dzimšanas gadus precīzi neatminos. Vecākā meita mācās Rozentāla Mākslas koledžā, vidējā Beāte Dārziņos flautu spēlē, bet jaunākā mācās 2. vidusskolā un veidojas par smuku meiteni, viņa sākusi iet modeļu skolā. Tā kā mana sieva ir ļoti aktīva sieviete, viņa salika meitas mācīties tajās glaunajās skolās. Es jau teicu, ka tik nestrādāt, — viena māksliniece, otra mūziķe, trešā modele... Kas tad laukos zemi ars?! Mūsu ģimenei Ikšķilē ir lauku sēta, kur ir kārtīga māja, kūts un pagrabs, ko savulaik no īstiem dzirnakmeņiem cēlis Ilonas tētis,” prāto Matvejevs.

Neprot skaitīt un taupīt naudu

Matvejevu ģimenē meitas šobrīd ir pusaudžu gados, tāpēc tēvs atzīst, ka šad tad jāpakontrolē, ko atvases dara. „Kādreiz jau zobiņus parādīja, bet mums, par laimi, nebija to trako vecāku un tīņu problēmu. Vienīgi skatos, ka katrai jau tagad ir portatīvais dators — kā ieurbjas tajā, tā tikai no rīta beidz. Pieceļos četros no rīta un skatos, ka visas vēl rakājas pa datoru, bet deviņos jau meitenēm jābūt skolā. Manas sievietes jau mani neklausa,” sūrojas Niks.

Ilona gan pārliecināta, ka meitas jau pieaugušas un kontrolēt viņu gaitas nav nepieciešams. „Arī iepriekš viņas neesam kontrolējuši, vienkārši mīlējuši. Meitas ir pietiekami noslogotas un atbildīgas. Viņas skolas izvēlējušās pēc sirds aicinājuma, tāpēc nav jāskubina uz mācīšanos,” atklāj Ilona, kura visu mūžu mācās būt par labu mammu.

Matvejevu ģimene pirms dažiem gadiem AKKA/LAA rīkotajā Autortiesību bezgalības balvas pasniegšanas ceremonijā.
Matvejevu ģimene pirms dažiem gadiem AKKA/LAA rīkotajā Autortiesību bezgalības balvas pasniegšanas ceremonijā.

Ilona apstiprina, ka Niks vienmēr cenšas palutināt meitas. „Varbūt kaut kāda izšķērdība notiek, un attopamies vien tad, kad naudas vairs nav. Kur viņa palika? Jāsaka pilnīgi godīgi — ne es, ne sieva nekrājam naudu zeķē. Nevar teikt, ka esam haotiski, bet, ja vajag, tērējam. Vēl jau ir arī auto un dzīvokļa kredīts, ko paņēmu „treknajos gados”, bet problēmu ar kredīta nomaksu nav bijis, jo tas bija pārdomāts solis. Es jau kaut kā turos un varu arī nopelnīt ģimenei iztiku, bet šobrīd ir daudzi talantīgi mūziķu, kuriem arī es nevaru palīdzēt ar darbu,” sašutis par naudas trūkumu mūziķu aprindās ir Matvejevs.

Tieši tāpēc mūziķis nav vēlējies, lai viņa meitas izvēlas radošas profesijas un viņām būtu grūts dzīves ceļš. Niks ir šokēts par savas jaunākās meitas kādreizējo biznesu, ko tēvs nosaucis par „ratiņu biznesu”. „Savulaik dzīvojām Ķengaragā iepretim lielveikalam Zoom. Kādu dienu skatos — meitiņa skaita divlatniekus; vaicāju, kur viņa to naudiņu ņēmusi, uz ko bērns atbild, ka neteiks, jo noslēpums. Es nodomāju, nedod Dievs, varbūt bērns kaut kur nozadzis! Izvaicāju nopietnāk, un atklājās, ka viņai pēc skolas ir „ratiņu bizness”. Meita noskata veikala klientus, kuri nevēlas ratiņus aizstumt līdz novietnei un pamet attālā stūrī, tad viņa paķer ratiņus, aizved uz novietni un izņem naudu. Lai es ko tādu varētu bērnībā izdarīt, neparko — es biju ļoti kautrīgs. Esmu pārliecinājies, ka mazā meita dzīvē nepazudīs,” stāsta Niks.

Niks Matvejevs ar meitām Aneti, Kristīni un Beāti 2006. gadā.
Niks Matvejevs ar meitām Aneti, Kristīni un Beāti 2006. gadā.

Ilonai ar Niku ir klasiskais dienesta romāns. „Tajā laikā bija beigusi pastāvēt grupa "Sīpoli" un komponists Mārtiņš Brauns kopā ar domubiedriem izveidoja kori "Sindi putnu dārzs", kurā tiku uzņemta, bet pēc kāda laika Niks tika pieaicināts kā solists. Tā arī sadziedājāmies.

Mēs jau uzreiz neapprecējāmies — tas ceļš vienam pie otra un uz ģimeni bija garš un ne no tiem vieglajiem. Kāzas svinējām vēlā rudens dienā šaurā ģimenes lokā, kad mums jau bija divas meitas,” savu attiecību stāstu atminas Ilona.

Deviņdesmito gadu sākumā Matvejevu ģimenei bija jāiztur nopietns pārbaudījums. Tad Latvijā mūziķiem vairs nebija iespējas nopelnīt iztiku, un dziedātājs devās peļņā uz Vāciju, kur spēlēja krogā. „Gandrīz pastāvīgi dzīvoju Vācijā. Bija dažādi laika posmi. Prom biju trīs mēnešus, ilgākais pusgadu, atbraucu uz mājām un atkal prom.

Tas bija laiks, kad neviens mūziķis un aktieris nezināja, kāda te būs nākotne. Aktieris un mūziķis bija nievājoša profesija, tad drīzāk ej zemi roc. Labi pelnīju Vācijā. Tajā laikā arī sadzima meitenes. Biju klāt tikai tad, kad jaunākā meita dzima, visas pārējās pasaulē nāca bez manas līdzdalības,” atminas Niks, bet Ilona šo laiku, kad viena audzinājusi meitas, dēvē par klusajiem vientulības gadiem, kad piedzīvojusi visgrūtāko periodu savā dzīvē.

„Tas bija laiks, kad dzima bērni. To, ka piedzimusi vecākā meita, Nikam paziņoju pēc nedēļas, jo tikai reizi nedēļā sazinājāmies pa telefonu. Man daudz palīdzēja mamma, bet viņa tolaik strādāja, un principā es biju pilnīgi viena. Ko lai saka? Zināju, kāpēc tā notiek, un visu cieņu Nikam — viņš negulēja uz dīvāna un nelasīja avīzi, šņākdams, ka nevar nopelnīt iztiku, bet meklēja risinājumu, lai mums būtu ne tikai maizīte, bet arī sviests uz tās.

Tie laiki bija ļoti grūti, un, lai vispār varētu izdzīvot un nesajukt prātā, es ar bērniem pārcēlos uz dzīvi laukos Ikšķilē. Tā mēs kādu laiku dzīvojām, mums bija sava lauku saimniecība ar dārziem, pļavām un lopiem. Samācījos daudz dažādu lauku darbu. Tajā laikā ļoti daudz ko domāju un pārdomāju, saliku visu kopā un tad apprecējos.

Tas bija tāds garāks atšķirtības posms mūsu attiecībās. No vienas puses, kad cilvēki tik ilgu laiku dzīvo šķirti, viņi mēdz pavisam izšķirties, bet citreiz tas arī palīdz saturēt attiecības, jo kopā būšana ir kā mazi svētki, taču to nedrīkst pārvērst par ilūziju. Tie bija gandrīz septiņi gadi. Niks Latvijā atgriezās pēc Zigmara Liepiņa uzaicinājuma izrādē "Parīzes Dievmātes katedrāle" spēlēt Kvazimodo lomu.”

Matvejevu ģimene ar meitām. Sens albuma foto.
Matvejevu ģimene ar meitām. Sens albuma foto.

Senāk Nikam labpaticis klaidoņa un bohēmista dzīvesveids, bet, gadiem ejot, viņam aizvien vairāk patīk mājas omulība. „Tā taču nebija, ka bohēmas gados dzēru un pēc kārtas visas meitenes mīlēju. Ne jau vienmēr tā dzeršana bija primārais. Tas bija interesants tusiņš ar asprātībām un anekdotēm.

Kādreiz jau gadījās arī nīkuļošana, bet lielākoties vienmēr bija jautri, kad paši sev sagādājām, lai dzīvīte būtu krāšņāka. Taču nu jau daudzus gadus labprāt jebkurā diennakts laikā braucu uz ģimenes māju. Man vairs īpaši negribas kaut kur citur. Dažreiz patīk tāda vientulība. Bieži jau nesanāk, bet nesen varēju sev veltīt veselu dienu: novazājos visu dienu pa Rīgu, sazvanījos ar draugiem, satikos un aprunājos, pasēdēju un pastāstīju anekdotes un biju laimīgs. Nosista diena, bet man bija labi,” viņš stāsta, bet Ilonai šķiet, ka Niks pēdējā laikā ir kļuvis par pārāk lielu mājās sēdētāju.

Niks smejas, ka ģimenē ir vienīgais vīrietis. „Senāk bija vēl viens „vecis”, bet mūsu mājdzīvnieks trusis nomira. Nu esmu vienīgais,” piebilst Niks. Vaicājot, kā Matvejevs ar sieviņu Ilonu tik ilgus gadus nodzīvojuši kopā, Niks prāto, ka tas tāpēc, ka abi ir ļoti atšķirīgi. „Ilona labā nozīmē ir valdonīga sieviete. Es arī tāds spītīgs āzis,” atklāj Niks.

Savukārt Ilona par laulības dzīvi ar Niku saka: „Lai cilvēki būtu kopā, ir jāprot pārkāpt pāri savām ambīcijām un ļoti svarīgi ir prast palūgt piedošanu vai arī atzīt savu kļūdu. Skatuve brīžiem ir glābusi mūsu attiecības. Ja vīrs ne tā uz mani ir paskatījies vai ko pateicis un esmu uz viņu dusmīga, atliek vien viņam sākt dziedāt, un es visu viņam piedodu. Niks ir augstas klases profesionālis, jo pret darbu attiecas godprātīgi un patiesi. Garš posms ir kopā būts, un dažādi ir gājis. Citas dzīves nav, šī ir jādzīvo,” atklāj Ilona un piekrīt apgalvojumam, ka no labām sievām vīri prom neiet.  


Santa Sergejeva /Foto: no izdevniecības "Rīgas Viļņi" arhīva