Es NECIEŠU seksu. Mīlējamies tikai tad, kad draugs vēlas
„Nezinu, kā cīnīties ar šo problēmu. Man ir 22 gadi, es tiešā vārda nozīmē NECIEŠU seksu. Man katru reizi sāp, un ar to nodarbojos tikai tāpēc, ka manam draugam ir vajadzība,” ģimenes portālam mammam.lv/tetiem.lv savu bēdu stāstu uztic kāda reģistrētā lietotāja.
„Vispār nesaprotu, kā no tā var gūt baudu?! Bet mans draugs tieši pretēji — zvērs gultā, viņam vajag visu laiku, viņš grib eksperimentēt un mīlēties dienā kaut pa četrām reizēm," viņa turpina. „Ik pa laikam viņš skaļi kā vēlmi izsaka savas domas par to, ka viņš gribētu, lai viņa meitene ir tādi pati kā viņš, un tad viņš darītu tā un tā, un šādās sarunās es pilnīgi redzu, kā viņam actiņas deg!
Nezinu, kad un kā, bet esmu droša, ka viņš ar laiku sāks "iet pa kreisi", tagad viņš to nedara, jo tiešām ļoti mīl mani, bet cik gan ilgi cilvēks var ciest?
Es nezinu, kā lai visu maina, mēģinu visu, kādu brīdi kaut kas palīdz, bet tad atkal sāk nepatikt vai sāpēt, vai vispār sāk kaitināt, kad viņš runā par seksu!
Labi, ja "iedodu" viņam trīs dienās reizi un gandrīz ar bļaušanu "tikai ātri"! Ja jūs domājat, ka man nevajag seksu, tad jūs maldāties! Citreiz, kad kaut ko sadomājos, mani pārņem trīsas, bet, kolīdz ir iespēja darīt, man vairs nepatīk...
Vienreiz pēc seksa es pat sāku raudāt ne par ko, sāpes un dusmas, un viss kopā, ka man visu laiku nesanāk, bet tik ļoti gribas, lai sanāk! Jūs laikam neviens to nevarat iedomāties... Viņš jau tā visu dara tā, kā man gribas un kā man varētu patikt, bet rezultāts ir nulle. Kur man meklēt palīdzību? Kā uzzināt, kas ar mani notiek un vai tam visam ir atbilde???
* Šķiršanās ar puisi ir izslēgta!
* Iepriekš neesmu bijusi izvarota vai t.ml.;
* Es mīlu savu partneri!
* Viņš man ir pirmais!
* Esmu pilnīgi vesela, un man nav nekādu ginekoloģisku problēmu;
* Pie speciālistiem nevaru aiziet, jo atrodos ārzemēs.”
Situāciju komentē seksologs Arturs Šulcs:
"Neklātienē ir grūti noteikt diagnozi, tomēr šķiet, ka tas varētu būt vagīnisms — ar gribu nesaistītas vagīnas muskuļu kontrakcijas, kā rezultātā dzimumlocekļa ievadīšana makstī ir apgrūtināta vai nav iespējama.
Pārsvarā vagīnisma iemesli nav medicīniski, bet gan psiholoģiski. Sieviete parasti vēlas dzimumaktu, bet neapzināti cenšas pasargāt savu ķermeni no dzimumlocekļa iekļūšanas tajā. Iemesli tam var būt ļoti dažādi. Smagākajos gadījumos tā ir seksuāla izmantošana un izvarošana.
Bet daudz biežāk tie ir dažādi neapzināti iekšējie psiholoģiskie konflikti, piemēram, kāds neadekvāts pieskāriens, īslaicīga saskarsme ar lūriķi pirtī vai pludmalē. Tas var būt ir bijis tikai īss mirklis un it kā nekas nopietns, bet sekas var būt ļoti smagas. Par iemeslu var būt arī pārāk strikta reliģiska audzināšana, kas asociē seksu ar grēku, tāpat audzināšana, kas veicina pārāk lielu vainas sajūtu, arī par savu seksualitāti.
Interesanti, ka šī reakcija var būt novērojama arī ginekoloģiskās izmeklēšanas laikā. Tāpēc būtu ieteicams pievērst uzmanību, kādas ir sajūtas pie šī speciālista. Turklāt ieteicams par problēmām seksa laikā informēt savu ginekologu, jo ir jāizslēdz arī organiskas iegurņa patoloģijas.
Šajā gadījumā tomēr ļoti ieteicams konsultēties ar psihologu vai seksologu, jo, pat, ja šķiet, ka nekāda trauma nav bijusi, tomēr ir kāds iemesls mūžīgajām sāpēm seksa laikā. Var mēģināt runāt arī ar puisi par radušos problēmu. Varbūt ir iespējams mainīt seksa pozas un pašai uzņemties vairāk iniciatīvas.
Varbūt ir nepieciešama garāka priekšspēle, kā arī lubrikantu un želeju lietošana. Iesaku pamēģināt pašapmierināšanos un pēc tam salīdzināt sajūtas. Varbūt labās attiecības un savstarpējā mīlestība ir tikai šķietamība."
