Bērnībā tēvs man darīja pāri. Tagad man viņš jāuztur?
Vai bērnus valsts var piespiest rūpēties par tēvu, ja viņš savas dzīves laikā par bērnu ir slikti rūpējies, dzēris, vecumdienās zaudējis darbu un nu teorētiski ir saviem bērniem „uz kakla”? Portālam mammam.lv/tetiem.lv stāsta Labklājības ministrijas pārstāve Līga Āboliņa.
Ģimenes portāla mammam.lv/tetiem.lv reģistrētās mammas jautājums: „Esmu trīs bērnu māmiņa. Esmu precējusies, strādā tikai vīrs. Pirms vairākiem gadiem mans tēvs pēc šķiršanās pameta darbu, zaudēja dzīvokli, kļuva par bezpajumtnieku. Tajā brīdī paņēmām viņu pie sevis, bet tad viņš sāka dzert, un mēs pašķīrāmies.
Man radās veselības problēmas — dziļa, nopietna depresija, ar ko cīnījos vairākus gadus un vēl neesmu galīgi izveseļojusies. Ārsts noteica diagnozi — bērnības trauma. Tagad pēc likumiem man jāuzņemas tēva aprūpe vai jāmaksā par pansionātu. Ko īsti valsts var man pieprasīt? Vai finanšu līdzekļus var pieprasīt no mana vīra un bērniem? Vai likumiski man jāuzņemas rūpes par cilvēku, kurš pats sevi noveda līdz tādam stāvoklim un ir daudz darījis man pāri?”
Likums liek rūpēties
Saskaņā ar Civillikuma 188. panta pirmo daļu bērnam ir pienākums, ja tas vajadzīgs, apgādāt savus vecākus. Arī Sociālo pakalpojumu un palīdzības likums (8. panta pirmā daļa) paredz: ja persona nevar pati samaksāt par tai paredzēto sociālo aprūpi un sociālajiem pakalpojumiem, šis pienākums pāriet uz klienta apgādniekiem (laulāto, bērniem).
Savukārt, ja klients vai viņa apgādnieks nespēj samaksāt par sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta (Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 8. panta ceturtā daļa). Kārtību, kādā persona maksā par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem reglamentē Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumi Nr. 275 Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta.
Attiecībā uz jautājumu, kādā mērā ir pienākums rūpēties, informēju, ka jums ir pienākums par tēvu rūpēties, ņemot vērā jūsu tēva vajadzības (piemēram, aprūpe, ēdināšana, apģērbs, pajumte) un jums pieejamos līdzekļus. Tas izriet no jau minētā Civillikuma 188. panta otrās daļas; ja bērnu mantas stāvoklis ir nevienlīdzīgs, tiesa var noteikt viņu apgādāšanas pienākumu samērā ar katra mantas stāvokli.
Attiecībā uz to, vai finanšu līdzekļus var pieprasīt no jūsu vīra un bērniem un vai tagad nav apdraudēta jūsu manta (kura ir uz vīra vārda), vēršu uzmanību, ka līdzekļus jūsu tēva aprūpei var pieprasīt no jūsu bērniem, jo saskaņā ar Civillikuma 188. panta ceturtajā daļā noteikto, ja jūs vai jūsu brāļi un māsas nevarat savu tēvu apgādāt, šis pienākums gulstas arī uz mazbērniem.
Izņēmums
Vienlaikus jāņem vērā, ka Civillikums paredz izņēmuma gadījumu, kad bērns tiek atbrīvots no pienākuma apgādāt savus vecākus — ja tiek konstatēts, ka vecāki bez dibinātiem iemesliem izvairījušies pildīt vecāku pienākumus.
Piemēram, ja jūsu tēvs neattaisnotu iemeslu dēļ par jums (un jūsu mantu) nav rūpējies un pārstāvējis jūs personiskajās un mantiskajās attiecībās (jo īpaši, ja viņš šo pienākumu nav pildījis līdz jūsu pilngadības sasniegšanas brīdim), tad jūs saskaņā ar Civillikuma 188. panta trešo daļu tiekat atbrīvota no pienākuma savu tēvu apgādāt.
Ja starp jums un jūsu tēvu ir strīds par to, vai jums ir pienākums viņu apgādāt, kā arī kādā apmērā šis pienākums pildāms, un ja to nav iespējams izšķirt savstarpēji vienojoties, jautājums izšķirams tiesā.
Pašas bērni ir prioritāte
Tomēr saskaņā ar bērnu interešu prioritātes principu jūsu bērna aprūpei vajadzīgie līdzekļi nevar tikt atņemti, lai apgādātu jūsu tēvu. Tādējādi, ņemot vērā minēto, ja pie jums vēršas pašvaldība ar prasību atlīdzināt tai radušos izdevumus par jūsu tēva aprūpi pansionātā, aicinām tai izklāstīt jūsu apstākļus un atkārtoti lūgt izvērtēt prasību par izdevumu atlīdzināšanu. Ja pašvaldības pieņemtais lēmums jūs neapmierina, pastāv iespēja vērsties tiesā, lai pierādītu, ka jūsu tēvs par jums nav pienācīgi rūpējies.
Konsultēja Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktores vietniece Līga Āboliņa
Audra Petrika, mammam.lv/tetiem.lv / Foto: Shutterstock