Dzīvošana nemitīgā uztraukumā mani novedusi līdz panikas lēkmēm. Ko darīt?

Britu zinātnieki atklājuši – gandrīz 75% sieviešu vecumā no 25 līdz 45 gadu vecumam cieš no ikdienas stresa, ko sauc par pastāvīgu nemiera sajūtu. It kā jau nekas, stress palīdz izdzīvot. Diemžēl, ja šādā stāvoklī atrodies ilgstoši, agri vai vēlu tavs organisms piesaka streiku, izraisot jau nopietnākas kaites. Iespējams, te vainojams mūsdienu dzīves ritms, kas visai bieži uzdzen izjūtu „es nepaspēju, es palaižu garām”. Tas piespiež joņot līdz ar pilnu jaudu, un tā nemanot piezogas arī ikdienas trauksme.

Sākumā tā nepavisam netraucē, līdz vienā brīdī saproti – ne dienu neesi bez tās iztikusi! Nedz darbā, nedz mājās, pat izbraucienā pie dabas – ne! Jā, mūsu mammām un vecmammām bija vieglāk. Viņu laikā nebija iedomājams, ka darbā aizsēdies līdz vēlam vakaram. Un pat tad, kad šķiet, ka visu esi padarījusi, nakts melnumā tavā e-pastā iekrīt kārtējais klienta virtuālais atgādinājums vai kritika. Tas pats attiecas uz visu pārējo – konkurence darbā, karjeras uzlabošanas pasākumi, kredītu nomaksas utt. Tavām nervu šūnām, protams, tas par labu nenāk.

Mediķi apgalvo, ka jebkurš uztraukums, kam tu esi pakļauta ilgstoši, agri vai vēlu tevi noved pie panikas lēkmēm. Zanda (33) atceras, ka pirmo reizi panikas lēkmi piedzīvoja pirms trim gadiem: „Braucām ar ģimeni ceļojumā. Abi ar vīru bijām priecīgi, ka beidzot varam atslēgties no darbiem. Brauciena laikā pēkšņi ne no šā, ne tā man palika slikti – sirds sāka dauzīties, kļuva grūti elpot, pēkšņi radās traka doma izkļūt no autobusa, šķita, ka nedrīkstu te palikt ne mirkli ilgāk. Sabijos ne pa jokam no savām sajūtām, nobiedēju arī vīru un bērnus.

Tikai pēc tam, kad aizgāju pie sava ģimenes ārsta un kopā meklējām iespējamos cēloņus, sapratu, ka jau trīs gadus dzīvoju nemitīgā uztraukumā! Biju nomainījusi darbu. Pārgāju strādāt uz lielāku uzņēmumu, jo ar vīru bijām paņēmuši kredītu mājas celtniecībai, kur pienākumu (un arī problēmu) diemžēl bija vairāk. Līdz tam nebiju pat iedomājusies, ka tāds mazs un it kā ikdienā netraucējošs satraukums var pārvērsties par ko tādu!

Taču tagad zinu, ka savs organisms ir jāmīl un jāsaudzē. Pret to nevar izturēties kā pret automašīnu, kurai gadījumā, ja kas salūst, vienkārši nomaina detaļu.” Speciālisti skaidro, ka bieži vien panikas lēkmes rodas it kā bez redzama iemesla. Un dažkārt – vismierīgākajos un harmoniskākajos dzīves brīžos. Kāpēc tā?

„Tas tādēļ, ka organisms stresā sasparojas, veltot visus resursus tam, lai to izdotos veiksmīgi pārvarēt. Taču tad, kad iestājas atslābums, arī organisms parāda, ka iepriekš darbs bijis par smagu,” skaidro biedrības "Bez panikas" vadītāja Ieva Vīgante. „Tāpēc bieži ir tā, ka cilvēki, kas pirmās reizes piedzīvo panikas lēkmes, nesaprot, kāpēc tās notikušas bez iemesla?! Nav bijis ne stresa, ne pārpūles, bet lēkme klāt! Iemesls ir jāmeklē pagātnē un ilgstošākā laika periodā.”

Kā aizbiedēt trauksmi

Pētot trauksmes rašanās iemeslus, mediķi un zinātnieki secinājuši – ir tas, no kā ikdienā vajadzētu izvairīties, lai nepakļautu sevi liekiem pārdzīvojumiem.

*

Klasiska, bet nepareiza darbadienas atpūta – atnāku mājās, ieslēdzu televizoru un, izlaižoties dīvānā, spaidu pulti. Tā vietā būs vien jāizmet loks pa tuvējo mājas apkārtni. Jā, protams, pirmajās reizēs būs grūti, jo esi taču pārgurusi, bet pamēģini! Centies vakara pastaigu padarīt par pastāvīgu dienas noslēguma rituālu. Laimējies tām, kam mājās suns: jāved pastaigā neatkarīgi no laika apstākļiem. Amerikāņu zinātnieki atklājuši, ka tikai 15 līdz 30 minūtes svaigā gaisā un tavās asinīs nokļūst pietiekams daudzums skābekļa, kas uzlabo gan organisma vispārējo pašsajūtu, gan atjauno nervu sistēmu.

*

Tikai retā no mums rītu neiesāk ar krūzi kafijas. Taču ir gūti pierādījumi tam, ka kafijā esošais kofeīns ne tikai paaugstina asinsspiedienu, bet arī palielina adrenalīna līmeni asinīs. 40 minūtes pēc krūzes izdzertas kafijas cilvēks sāk izjust pirmās stresa pazīmes. Turklāt kafija no organisma izvada magniju – dabisko minerālvielu, kas cīnās pret stresu. Tāpēc iemācies pamosties, dzerot zaļo, augļu vai zāļu tēju.  

*

Regulāras fiziskās aktivitātes labvēlīgi ietekmē ne tikai tavu ķermeni, bet arī nervu sistēmu. Ir pierādīts, ka fiziskās slodzes laikā un pēc tās cilvēks izjūt eiforijas stāvokli. Stresa situācijās palielinās muskuļu saspringums, un, ja tas ir regulārs un nepārejošs – tas var izraisīt gan dažādas kaulu un muskuļu problēmas, gan radīt fiziska un psiholoģiska noguruma sajūtu. Fiziska slodze veicina muskuļu atslābināšanos, savukārt fiziskajam atslābumam seko psihiskā saspringuma atslābums. Pētījumi arī apstiprina, ka regulāri treniņi vairo imunitāti pret stresu. Santa (31) ar sportu sāka nodarboties pirms trim gadiem pēc psihologa ieteikuma. „Kādā brīdī sapratu, ka ikdienā jūtos slikti. Saasināti reaģēju uz dažādiem notikumiem, stresa situācijas uztvēru pārāk sakāpināti, vairs nepratu atslēgties no ikdienišķām problēmām. Cerībā, ka palīdzēs izrunāšanās, sāku apmeklēt psihologu. Jau trešās vizītes laikā ārsts ieteica vienkāršu metodi – nodarboties ar sporta veidu, kas man patīk. Tā kā mana stihija ir ūdens, sāku iet uz baseinu. Un es tiešām jūtos lieliski. Šajā laikā, kamēr peldu, esmu tikai pati ar sevi un pilnīgi ne par ko citu nedomāju,” smejas Santa.

*

Uztraukumu laikā dubultuzmanīgai jābūt pret to, ko liec uz šķīvja.  Amerikāņu zinātnieki atklājuši, ka stresa situācijās pieaug tieksme pēc ogļhidrātiem un taukiem. Ēdot nepilnvērtīgu uzturu, tavs kreņķu nomocītais organisms nesaņem vajadzīgos vitamīnus un uzturvielas. Turklāt, kā izrādās, spiežot uz kvantitāti, nevis kvalitāti, tu tikai vairo stresu.  Citkārt stresa brīžos apetīte zūd. Arī tas, protams, nav labi, jo atkal jau tu liedz sev vērtīgās vielas.

Pērn Austrālijas zinātnieki izpētīja, ka tās sievietes, kas ikdienā lietoja veselīgu un pilnvērtīgu pārtiku, par 32% retāk cieta no trauksmes sajūtām, stresa un panikas lēkmēm nekā neveselīgo lieto cienītājas. Turklāt atgādinām – B grupas vitamīni uzlabo nervu sistēmas darbību, palīdz tikt galā ar uzbudinājumu, baiļu sajūtu un stabilizē garastāvokļa maiņas. Tāpēc, ja tavs uzturs ir nabadzīgs, neaizmirsti par papildu vitamīnu devu.

*

Trauksmes sajūta bieži iet roku rokā ar miega traucējumiem un bezmiegu. Lai izvairītos no trauksmes, nepieciešams pietiekami daudz miega stundu, taču smadzenes neatslēdz domāšanu, un aizmigšana rada grūtības. Turklāt tām, kas jau cieš no panikas lēkmēm, bieži tās atnāk arī nakts vidū. Ja ir nopietni miega traucējumi, vispareizāk būtu meklēt mediķa palīdzību. Ja situācija nav tik smaga, ievies kādu nomierinošu vakara rituālu, kas palīdzētu pirms gulētiešanas atslēgt prātu. Dažkārt kā miegazāles noder vaļasprieki – adīšana, zīmēšana, tamborēšana.

*

Ir ļoti svarīgi organismā saglabāt noteikto līdzsvaru – divas trešdaļas no ķermeņa svara jābūt ūdenim. Tas nepieciešams visām tava organisma funkcijām – elpošanai, vielmaiņai, gremošanai, ķermeņa temperatūras regulācijai, kā arī izvadīšanas procesiem. Interesanti, ka sievietes un vīrieša organismā ir atšķirīgs ūdens daudzums. Vīrieša organismā ir aptuveni 50 līdz 70 %  ūdens, bet sievietes – tikai 40 līdz 60 %. Ūdens veido arī 90 % no smadzeņu masas, turklāt pierādīts, ka smadzenēm ūdens trauksmes un stresa situācijās nepieciešams vēl vairāk.

Konsultēja biedrības „Bez panikas” dibinātāja un vadītāja Ieva Vīgante

Laura Blumberga / Foto: Shutterstock