Vecāki satraukti, ka skolotājs 5. klases skolēniem reklamē medikamentus
Nav noslēpums, ka mācību materiālus pedagogi izvēlas pēc paša ieskatiem. Tātad skolotājs var mācīt visu, kas ienāk prātā? Vecāki sašutuši, ka kādā Rīgas skolā bērniem reklamētas pretsāpju un citas zāles.
Lūk, ko ģimenes portālam mammam.lv/tetiem.lv raksta kāda satraukta mamma:
"Vakar meita man pienāca klāt un it kā starp citu sāka stāstīt par to, ka viņiem mājturības stundā jāaizpilda tabula par pirmās palīdzības sniegšanu, par aptieciņu, kurai jābūt mājās... Sākumā es viņas vārdiem īpaši uzmanību nepievērsu, pie tam biju aizņemta ar savu darāmo, bet tad es saausījos pie frāzēm, kad viņa minēja medikamentu nosaukumus. Es palūdzu atkārtot to, ko viņa teica vēlreiz, un šausmās sastingu! Palūdzu atnest mācību burtnīcu, un es tajā ieraudzīju tabulu, kurā ir aile: „Medikamenta nosaukums”, kur skolotājas diktēti ir ierakstīti šādi medikamenti: Aspirīns, Ibumetīns, Mezym utt. Virs tabulas ir frāzes, kas ir ļoti nevainīgas un pareizas pēc savas būtības: „Katram mājās jābūt aptieciņai, kurā atrodas pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamie medikamenti un piederumi”. Tabulā tika minēti plāksteris, ūdeņradis utt. Viss kā nākas... Un ieteikts iemācīties sniegt pirmo palīdzību un izrunāt klasē, kuri ir šie aptieciņas sastādošie elementi... Viss ir ļoti pareizi, bet...
Man neliek mieru divi jautājumi:
1.Kopš kuriem laikiem Aspirīns, Ibumetīns utt. ir vielas, par kurām skolā tiek runāts saistībā ar pirmās palīdzības aptieciņu un tās sniegšanu?
2.Kopš kuriem laikiem skolotājs ir tiesīgs ieteikt medikamentus, kurus ieteikt ir tiesības tikai ārstam vai farmaceitam? Pie tam tie ir medikamenti (kā vienmēr), kuriem ir ļoti nopietnas blaknes!
Manuprāt, par medikamentiem skolā drīkst runāt nevis kā par ieteicamu palīdzības sniegšanas variantu, bet kā par vielām, kuras drīkst lietot tikai ārsta ieteiktas... Es gan vispār par šo tēmu runāju mājās savādāk, bet tas ir katras mammas un tēva ziņā. Manuprāt, medikamenti vispār nedrīkst tikt „aprunāti” skolās, pie tam normālam, gudram pieaugušajam un īpaši skolotājam sen bija jābūt skaidram, KAS ir medikamenti un kad tos drīkstētu atļauties likt mutē un, ka par tiem noteikti nedrīkst runāt, kā par normālu, pašsaprotamu lietu. Un, izrādās, ka jau ir jau 5.klases meitenes, kas uz skolu nēsā līdzi pretsāpju tabletes... Vai, jūsuprāt, tā ir norma?"
Portāls mammam.lv/tetiem.lv jautāja viedokli farmaceitei Inesei Sniedzei: „No sava profesionālā viedokļa neredzu lielu problēmu faktā, ka bērniem skolā tiek stāstīts par medikamentiem un stāstīts par mājas aptieciņu. Skolas programma ir kā ievads sarunai vecākiem ar bērniem arī par šo jautājumu – kas ir mājas aptieciņā, kam tas nepieciešams un kā bērnam ir jāreaģē dažādās situācijās. Varu piekrist vecākiem, ka aspirīns starp minētajiem medikamentiem nav nepieciešams, tam ir izteiktas blaknes un aspirīna funkciju pilnībā var aizstāt arī ibuprofēnu saturoši medikamenti. Tomēr būtu jāatgādina gan vecākiem, gan skolotājiem – jebkurš medikaments ir jālieto saskaņā ar instrukciju, tās ir vienmēr jāsaglabā, medikamentu lietošanu nozīmē ārsts un vienkārši tāpat uz „savu galvu” medikamentus lietot nedrīkst, īpaši jau bērni.”
, ka „šeit tomēr ir nopietni vecākiem jārunā ar skolotāju par to, kas tiek mācīts bērniem. Bērniem šādā tēmā pirmkārt, jau būtu jāmāca par fito vielām un pareizu, veselīgu uzturu, nevis par medikamentiem, kuri palīdz gremošanai, piemēram, minētais Mezym. Bērnu organismam šādi medikamenti nemaz nav nepieciešami, viņiem pirmkārt ir jāzina par to, kā dzīvot veselīgi, lai nav jālieto medikamenti. Pavisam noteikti aspirīns nav pirmā palīdzība. Iesaku vecākiem pašiem nopietni runāt ar bērniem un mācīt, ka par veselības problēmām, kādām sāpēm vienmēr jāstāsta vecākiem, nevis uzreiz jāiegādājas pretsāpju tabletes. Bērns pats nespēj izlemt, kādas ir sāpes, kāpēc sāp un kādas zāles jālieto, viņam par to ir jāinformē vecāki, kuri pieņem lēmumu doties pie ārsta. Bez tam, jebkuras no minētājiem medikamentiem var pārdozēt, nezinot pareizu devu un tad sekas ir daudz smagākas”.
situāciju: „Atbildot uz uzdoto jautājumu par mācību literatūras izmantošanu mācību priekšmetā „Mājturība un tehnoloģijas”, jāatzīmē, ka skolotājs pats var veidot savas mācību programmas un tematiskos plānus, kā arī mācību literatūras sarakstu, kuru skolēniem izmantot. Minētā grāmata* nav IZM apstiprināts mācību izdevums, tāpēc visa atbildība par izdevuma saturu jāuzņemas autoram un izdevniecībai. Tematu „Drošība” apgūst mācību priekšmetos „Mājturība un tehnoloģijas” un „Sociālās zinības” no 1. līdz 9.klasei (saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1027 "Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem"). Mācību priekšmeta „Mājturība un tehnoloģijas” standarts nosaka, ka beidzot 6.klasi skolēns „14.3. saskata paaugstinātas bīstamības objektus un parādības mājoklī un skaidro, kādi piesardzības un drošības pasākumi veicami; apzinās sekas, kādas varētu rasties, nemākulīgi rīkojoties ar instrumentiem, ierīcēm; zina, kā rīkoties, ja noticis negadījums”. Skolotājs pats izvēlas mācību līdzekļus un mācību metodes, lai sasniegtu šo un citu prasību apguvi mācību priekšmetā „Mājturība un tehnoloģijas”. Arī pati vēstules autore norāda, ka par medikamentiem ir jārunā, taču sarunā varētu piedalīties arī medicīnas darbinieks, kas sniegtu kompetentāku informāciju.”
*Satrauktās mammas lūguma dēļ grāmatas autores vārds un grāmatas nosaukums publiski netiek minēts.
mammam.lv/tetiem.lv / Foto: Shutterstock
