Ko darīt, lai neapmaldītos mežā
Sēnes skaistās kaudzītēs izkārtotas uz tirgotāju galdiem, draugu un paziņu stāsti par sēņu pilniem groziem liecina par to, ka šogad mežos ir bagātīga sēņu raža. Arī dzērvenes purvos jau sārtojas...
Tāpēc nacionālais sporta veids šobrīd viennozīmīgi ir sēņošana. Cīņā par skaistāko baraviku un skrējienā pēc pilnākā sēņu vai ogu groza diemžēl cilvēki mēdz zaudēt modrību, aizmirst par vienkāršām lietām, kas jāņem vērā, lai izvairītos no nelaimes.
Katru gadu Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts Robežsardzes darbinieki un zemessargi Latvijas mežos meklē apmaldījušos sēņotājus. Pāris gadus atpakaļ Varakļānu apkārtnē kādu pazudušu sēņotāju zemessargi, karavīri un robežsargi ar helihopteri meklēja četras diennaktis. Šogad jūlijā kāda sieviete Balvu novadā ogojot kopā ar bērniem apmaldījās un iegāja purvā, un nevarēja vairs atrast ceļu ārā no tā. Tikai pateicoties tam, ka vietējais ugunsdzēsējs labi pārzināja šo teritoriju un sievietei līdzi bija telefons, viņu izdevās ātri atrast. Tie ir tikai daži stāsti un tie, kas ar laimīgām beigām. Aktīvajā sēņošanas un ogošanas laikā operatīvie dienesti pat vairākas reizes nedēļā dodas meklēt apmaldījušos.
Ko darīt, lai neapmaldītos? Kā sēņošanas stāstu noslēgt ar laimīgām beigām?
Svarīga ir sagatavošanās
Rūpīgi pārdomājiet un sagādājiet lietas, kuras ņemt līdzi un kuras apmaldoties palīdzēs izdzīvot. Obligāti līdzi ir jāņem uzlādēts mobilais telefons. Sen ir pagājuši tie laiki, kad mobilais telefons bija kaut kas ekskluzīvs. Apmaldoties mežā, mobilais telefons ļaus Jums izsaukt operatīvos dienestus un izstāstīt, kur jūs meklēt. Līdzās tam, pirms doties uz mežu, informējiet savus piederīgos vai kaimiņus par to, kurā vietā plānojat sēņot vai ogot, kā arī laiku, kad plānojat atgriezties, kā arī, ja iespējams, nedodieties mežā viens. Ja jums nebūs iespēja paziņot operatīvajiem dienestiem, ka esat apmaldījies, to izdarīs Jūsu piederīgie. Ģērbjoties domājiet ne tikai par to, kā pasargāt sevi no ērcēm, bet arī par to, lai glābējiem jūs būtu pēc iespējas vieglāk ieraudzīt, tāpēc apģērbam un galvassegai izvēlieties spilgtas un košas krāsas. Parūpējieties, lai arī jūsu bērniem būtu košs apģērbs, tā jūs viņus vieglāk mežā ieraudzīsiet.
Neejiet mežā ar tukšu groziņu! Protams, tādā var ielikt vairāk sēņu, bet daži priekšmeti, ko tajā ieliksiet, var jūs izglābt. Pirmkārt, neaizmirstiet par savu veselību! Ņemiet līdzi pirmās palīdzības piederumus, tie neaizņem daudz vietas, bet būs noderīgi, ja kas atgadīsies. Gadījumā, ja ik dienas jālieto kāds medikaments, pārliecinies, ka tas ir paņemts līdzi. Nereti glābējiem mežā nākas meklēt tos, kuriem saasinājušās dažādas hroniskās kaites un viņi vairs nespēj paši iziet no meža. Otrkārt, paņemiet līdzi ūdens pudeli un šokolādi, apmaldīšanās gadījumā tā palīdzēs atgūt nepieciešamo enerģiju. Un visbeidzot, paņemiet līdzi kabatas lukturīti, tumsā tas ne tikai jums pašiem palīdzēs nekrist panikā, bet arī glābējiem vieglāk būs jūs atrast. Tāpat noderēs arī svilpīte, kuru var viegli uzkarināt kaklā un nepieciešamības gadījumā ar tās palīdzību varēsiet norādīt savu atrašanās vietu.
Esiet vērīgi
Ierodoties mežā palūkojieties visapkārt. Dzelzceļš, ceļi, elektrības līnijas, zīmīgi koki vai dabas objekti var būt labi orientieri apmaldīšanās gadījumā. Turklāt sēņojot vai ogojot skatieties ne tikai uz sēnēm un ogām, bet ik pa laikam palūkojieties apkārt un iegaumējiet objektus, kuriem paejat garām. Apmaldīšanās gadījumā, tos izstāstot glābējiem, būs vieglāk saprast, kā Jūs pa mežu esiet pārvietojies un kur Jūs atrodaties.
Apmaldoties, nekrītiet panikā
Ja saprotat, ka esat apmaldījies, nekrītiet panikā! Panika kļūs par ļaunāko ienaidnieku, jo stresa situācijā nespēsiet objektīvi novērtēt radušos situāciju. Apsēdieties, atpūtieties, centieties noorientēties apvidū un tikai tad uzsāciet atpakaļceļu. Nemēģiniet sākt haotiski staigāt pa mežu un meklēt atpakaļceļu, tā jūs varat ieiet mežā vēl dziļāk. Ja nespēj saprast, kurā virzienā ir jāiet, atrodiet kādu taciņu vai stigu, tās gandrīz vienmēr novedīs pie kāda lielāka ceļa, kas izvedīs no meža. Ejot, centieties saklausīt, vai tuvumā neatrodas šoseja, liels ceļš, dzīvojamā māja un nerej suns. Ja maldoties pamanāt kādas mājas, nekautrējieties pajautāt pareizo virzienu.
Purvā esiet uzmanīgs
Visbīstamākā apmaldīšanās ir purvā, jo tas slēpj sevī daudzas bīstamas vietas. Ja Jums gadās apmaldīties purvā, rūpīgi pārbaudiet ik vietu, kur plānojat spert soli. Vislabāk to darīt ar garāka koka palīdzību. Ja tomēr jūs iekrītat purvā vai akacī, tikai mierīgas un apdomātas darbības palīdzēs jums izglābties. Strauji un haotiski vicinot kājas un rokas, jūs tikai vēl dziļāk iestigsiet purvā. Tā vietā mēģiniet atrast jebko, aiz kā jūs varat pieturēties vai aizķerties un lēnām izvilkt sevi ārā.
Sauciet palīgā glābējus
Ja saprotat, ka pašu spēkiem nespēsiet izkļūt no meža vai jums sākušās veselības problēmas, zvaniet operatīvajiem dienestiem pa tālruni 112 vai 113. Atcerieties, ka tas, cik ātri jūs atradīs, lielā mērā būs atkarīgs no tā, cik daudz informācijas jūs varēsiet sniegt. Dispečeriem nosauciet pēc iespējas konkrētākus orientierus – kurā vietā Jūs iegājāt mežā, cik ilgi esat uzturējies mežā, kādus dabas vai cilvēka veidotus objektus jūs esat šķērsojis vai tiem pagājis garām. Atcerieties, ka jebkurš sīkums var palīdzēt glābējiem jūs atrast!
Novēlam Jums pilnus sēņu un ogu grozus un vienmēr atrast ceļu ārā no meža!
Ja saprotat, ka pašu spēkiem nespēsiet izkļūt no meža vai jums sākušās veselības problēmas, zvaniet operatīvajiem dienestiem pa tālruni 112 vai 113.
