Mīļotā vīrieša māsas dzen mani izmisumā. Kā sadzīvot?

„Ar draugu kopā esam jau vairākus gadus, taču arvien neciešamākas paliek attiecības ar viņa abām māsām. Ar vienu dzīvojam kopā naudas trūkuma dēļ, bet otra ir tik iedomīga un kruta, ka var pazemot mani dažādos veidos. Turklāt abi ar draugu (kurš tūlīt jau kļūs par viņas vīru) aprunā mani katru reizi, kad satiekamies. Nezinu, kā rīkoties, jo viņas abas visu laiku izsaka man dzēlīgas piezīmes, kaitina, uzdod tādus jautājumus, lai mani kompromitētu, aiz muguras aprunā un sauc nievājoši nevis vārdā, bet uzvārdā. Īstenībā esmu ļoti sarūgtināta, jo vēlos sadzīvot ar viņām, bet viņām es nezinu, kāpēc, nepatīku. Nezinu, kā rīkoties. Izrunāties es nevēlos, jo zinu, ka tas tiks apspriests un apsmiets. Draugs arī īpaši mani neaizstāv, tikai teic, lai neņemu galvā. Bet kā es to varu nedarīt, ja visi svētki vienmēr ir sabojāti un man sāp viņu attieksme? Vai tiešām tik grūti ir būt jaukām un labākām pret brāļa draudzeni? Man pat negribas iet uz drauga māsas kāzām, jo nejūtos labi, kad viņa ir līdzās. Trakākais jau arī tas, ka tai māsai viss dzīvē ir veicies — laba izglītība, kas iegūta pasaules labākajās universitātēs, personīgais dzīvoklis pašā Rīgas centrā, biezā mašīna, izskats, labs augums... Viss tas, kas nav man... Un tas mani sāpina, jo visu laiku salīdzinu viņu ar sevi, kas neļauj man mierīgi dzīvot. Ja vēl būtu mums labas attiecības, es to visu neuztvertu tik sāpīgi, bet tagad es katru dienu jūku prātā, un man pat ir sajūta, ka viņas uz mani skatās no augšas kā uz kaut kādu neveiksminieci.”

„Man žēl, ka Jums nākas dzīvot ar sarūgtinājumu sirdī un tomēr, lai spētu mainīt savas sajūtas, Jums nāksies pašai mainīt savu attieksmi, jo situācijas, kurās mēs ikdienā atrodamies, spējam mainīt vienīgi mēs paši, tāpēc, ka izmainīt vai pārveidot apkārtējos cilvēkus nav iespējams! Tas, ko es saklausīju Jūsu vēstulē, ir stāsts par Jūsu pašapziņu. Jūs stāstāt par to, ka vienai no māsām viss ir — laba izglītība, dzīvoklis, auto, bet Jums nav nekā. Es tam gluži negribētu piekrist, esmu pārliecināta, ka arī Jums noteikti ir kādas īpašības, iezīmes vai prasmes, ar kurām ir vērts lepoties! Iespējams, ka esat par šīm savām labajām lietām piemirsusi, tāpēc mans ieteikums — palūkojaties sevī, mēģiniet pamodināt to svarīgo un vērtīgo, kas Jūsos snauž! Varbūt Jums nav tik lieliska izglītība, bet, iespējams, ka tikai Jūs protat pagatavot, piemēram, gardāko siļķi kažokā! Varbūt Jums nav dzīvoklis Rīgā, bet, iespējams, Jūs protat radīt neaizmirstamas sirds sajūtas savai ģimenei Ziemassvētkos! Mēģiniet saskatīt sevī labo un tad pacentieties saskatīt labo arī sava drauga māsās! Nevar taču tā būt, ka cilvēkā viss ir ar mīnusa zīmi, vienkārši šobrīd Jūs ļoti sāpīgi uztverat itin visu, kas saistās ar drauga māsām un Jums. Sāciet savu rītu ar to, ka pasakāt sev dažas labas un uzmundrinošas frāzes, piemēram: „Es esmu sievišķīga! Man ir lielisks smaids!” Iespējams, ka tā Jūs spēsiet uzlabot noskaņojumu sev un tad dienu varat turpināt ar to, ka atrodiet sevī spēku, lai pateiktu ko labu arī savām drauga māsām, it īpaši tai, ar kuru Jūs dzīvojat kopā! Dzīves patiesība ir tā, ka cilvēki uz smaidu atbild ar smaidu, bet uz dusmīgu balss toni tieši ar tādu pat balss toni. Vienkārši kādam ir jābūt tik gudram, lai paspertu pirmo pus solīti uz pozitīvu attiecību veidošanas pusi, un kāpēc gan tā nevarētu būt Jūs? Pie kam savā praksē esmu bieži saskārusies ar tā saucamo iedomāto īstenību. Proti, mums katram ir spēja fantazēt un iedomāties visu ko vēlamies, un to mēs arī ikdienā bieži izmantojam, reizēm apzināti, bet reizēm tas notiek pilnīgi neapzināti. Piemēram, es skatos uz kolēģi un redzu, ka viņa ir dusmīga, bet, ja es nepajautāšu, vai viņa tiešām dusmojas, tad nekad neuzzināšu patiesību, jo var taču būt, ka man viņa izskatās dusmīga, bet īstenībā viņai ir tāda grimase nevis dusmojoties, bet gan tad, kad ir satraukusies! Un tad sanāk situācija — es domāju, ka viņa dusmojas un labāk izvēlos nerunāt, bet kolēģe, redzot manu klusēšanu, savukārt domā, ka dusmojos es, un arī izvēlas nerunāt, un tā mēs abas viena par otru domājam un, nenoskaidrojot patiesību, maldāmies savās domās. Tā rodas nevajadzīgi pārpratumi, kuri grauž mūsu labsajūtu. Sāciet ar mazumiņu un Jums noteikti izdosies arī lielas lietas!”