Ideālais vīrietis, liela alga, veselība? Kur ir īstās laimes atslēga
Tev dubulto algu, beidzot esi sastapusi ideālu vīrieti, jūties enerģijas pilna un vesela. Domā – kur vēl lielāka laime? Patiesībā šo faktoru – naudas, mīlestības un veselības – kopsumma paaugstina laimes līmeni vien par 10%. Tā teic zinātnieki, kuri bez apstājas meklē laimes atslēgu.
Draudzene savulaik iestāstīja neiedomājami absurdu ticējumu: ja kāpj uz kanalizācijas lūkas vāka, tūlīt astoņas reizes jāapgriežas savai asij – lai nepiemeklētu nelaime. Ticēt kam tādam ir tas pats, kas paklausīgi izpildīt norādījumus, kas saņemti vēstulē ar noslēguma vārdiem – ja nepārsūtīsi šo desmit cilvēkiem, tuvākajā nedēļā ar tevi var notikt kas slikts. Ar prātu jau skaidrs – totālas muļķības, tomēr iekšējā balss klusi mudina – ja reiz var apiet lūku, kāpēc to nedarīt?!
Tikpat lielas galējības sastopamas, kad ir runa par to, kā pievilināt laimi. Ieraugi pogu uz ielas, pacel laimei. Suns pārskrēja pār ceļu, būs deviņas laimes. Uzvilki blūzi uz kreiso pusi – tas uz laimi. Ticējumu daudz, tikai kur pierādījumi? Mums vajag zinātniskus apstiprinājumus, nevis māņticīgus solījumus.
Ir to vērts!
Laimīgie dzīvojot ilgāk par depresīvi noskaņotajiem. Ir pētījumi, kur minēta pat reāla, taustāma starpība – deviņi gadi. “Smēķēšana var „apcirpt“ pāris gadu no dzīves. Ja ļoti daudz pīpējat, tad sešus, bet deviņi – tas ir liels rādītājs!” uzsver par doktoru Laimi dēvētais amerikāņu psihologs Edvards Dīners.
Laimīgi cilvēki ilgāk dzīvo, sasniedz vairāk mērķu, viņiem ir labāks darbs, lielāka alga, zemāks asinsspiediens, mazāks sirds slimību risks un ilgāka laulība. Tie ir zinātniski fakti un pozitīvās psiholoģijas atzara lozungi. Vienā pētniecības dokumentā pēc otra sakarība starp laimi un tās bonusiem apstiprinās. Vienīgais, ko pagaidām īsti vēl neizdodas pierādīt – kas tad ir vista un kas – ola? Kā ir – cilvēks ir vesels, jo ir laimīgs, vai arī laimīgs, jo vesels?
Laimes formula
Kļūt laimīgam, pēc dažu pētnieku domām, ir elementāri. Tikai jāievēro formula. Dzīves instruktors Pīts Koens uzskata, ka laime ir “P+(5xE)+(3xA)”. “P” norāda personības raksturojumu (attieksmi pret dzīvi, spēju pielāgoties un dzīvesprieku), “E” – esamību (ietver veselību, finansiālo stāvokli, draugus), bet “A” ir nepieciešamība pēc augstākas kārtības (pašnovērtējuma, ambīcijas, humora).
Cita formula ir pozitīvās psiholoģijas skolas pārstāvim Martinam Zeligmanam: “L=K+A+B” – ar “L” šajā vienādojumā norādīta laime, kas veidojas, saskaitot, pirmkārt, cilvēka iedzimto laimes kapacitāti (“K”), otrkārt, apkārtējos apstākļus (A) un, treškārt, faktorus, ko iespējams brīvprātīgi kontrolēt (B). Turklāt apstākļiem, īpaši labklājībai un veselībai, patiesībā ir daudz mazāka loma, nekā mums labpatīk domāt. Savukārt personiskajai, apzinātai izvēlei vērtība ir daudz lielāka. Tas nozīmē, ka būt laimīgam var iemācīties.
Bagātie arī raud
Pēdējā nedēļā daudziem, ko satiku, uzbāzos ar pavisam vienkāršu, bet reizē sarežģītu jautājumu – kas tevi dara laimīgu? Daži atbildēja uzreiz, tomēr vairākums apdomājās. Manas meitas smaids... Nesteidzīgas brokastis... Apziņa, ka viss izdarīts... Vakars uz ezera ar makšķeri rokās... Brīvdienas...
Varbūt tā ir tikai sakritība, bet izklausās, ka laimes stāvokli rada miers. Tas savukārt izskaidro to, kāpēc bagātība laimi nenes. Lai gan dzīves līmeņa standarts pasaulē būtiski kāpis, laimīguma pakāpe dažviet pat mazinājusies. Kāpēc nejūtamies laimīgi par spīti naudai un mantai, ko varam iegūt? Zinātnieki atraduši atbildi arī uz šo jautājumu. Izrādās, mēs tiecamies pēc tā, kas sniedz īsu apmierinājumu – vai tā būtu šokolādes tāfelīte, jauna kleita, vai auto. Tas salīdzinoši ātri nonēsājas. Otra problēma – lielākā daļa cilvēku nespēj dzīvot bez salīdzināšanas. Kā zināms, sacensībās justies mierīgam un laimīgam nav iespējams. Nemitīgi būtu jāiespringst uz labāku rezultātu.
Tas, ka nauda laimi nenes, nevienu varbūt neizbrīna, bet pārsteigums ir arī citi parametri, kas, šķita, tuvina mūs labsajūtas stāvoklim. Pētījumi atklāj – ja primārās vajadzības ir apmierinātas, papildu ienākumi sniedz pavisam nelielu gandarījumu. Un kā ar izglītību? Ne tā, ne augsts IQ nebruģē ceļu uz laimi. Jaunība? Arī ne. Veci cilvēki jūtas daudz apmierinātāki ar dzīvi. Starp citu, nesen veiktajā aptaujā konstatēts, ka cilvēki vecumposmā no 20 līdz 24 gadiem ir bēdīgi vidēji 3 līdz 4 dienas mēnesī, kamēr tie, kam pāri 65 (līdz 74), tikai 2,3.
Atliek draugi! Jā, tieši viņi arī padara mūs laimīgus. Dīners un Zeligmans kopīgi izpētījuši, ka augstākais laimes līmenis ir cilvēkiem, kam ciešas attiecības ar draugiem un ģimeni. Dzirdēts pat, ka draudzība atvaira mikrobus. Tas nepārsteidz, jo smadzenes kontrolē daudzus mehānismus ķermenī. Un, ja galvā miers un laime, arī rudens gripa netiek klāt.
Laimes treniņš
Ceļā uz LIELO laimi pozitīvā psiholoģija piedāvā dažādus vingrinājumus. Piemēram, katru vakaru jāapsēžas un jāsaraksta, kas labs ar tevi šajā dienā noticis. Psiholoģe Sonja Ļubomirski iesaka savā dienasgrāmatā fiksēt visu, par ko tu jūties pateicīga. Pietiek to izdarīt reizi nedēļā, lai jau pēc pusotra mēneša apmierinātība ar dzīvi būtu būtiski kāpusi.
Martins Zeligmans atgādina, ka laimes izjūtai nav nekādas saistības ar hedoniskiem priekiem – iepirkšanos vai ballēšanos. Daudz lielāka vērtība ir kopības izjūtai un jēgpilnam darbam. Zeligmana ieteikums noturīgai laimei – atklāj savas stiprās puses un rodi jaunus veidus, kā tās attīstīt. Savukārt Mičiganas universitātes pētnieks Kristofers Petersons piedāvā kļūt laimīgākai, nododoties labdarībai, došanai, kas liks tev justies labākai un piešķirs dzīvei mērķi, jo būsi kādam citam nozīmīga.
“Lai sajustu laimi, tiecies pēc dzīves jēgas. Jo dziļākas un patiesākas attiecības ģimenē un ar draugiem, jo labāk,” aicina Dīners. Otrs svarīgais uzdevums ir ticība kam augstākam, spēcīgākam par sevi – vai tā būtu reliģija, vai dzīves filozofija, garīguma meklējumi. Un visbeidzot – mērķi, kas iemiesojas ilgtermiņa vērtībās. Cilvēkam jārod piepildījums savos mērķos, kas viņam ir saistoši un kuru sasniegšanā jāizmanto personīgais spēks un spējas – uzsver psihologi.
Sudrabs vai bronza?
Ir notikumi, kas var ilgstoši apskādēt mūsu laimes izjūtu. Pēc Dīnera domām, viens no tiem ir laulātā drauga zaudējums. Varbūt vajadzēs pat vairākus gadus, lai atgūtu iepriekšējo labsajūtas stāvokli. Tāpat darba zaudēšana var nomākt prātu pat tad, kad jauns amats jau rokā.
Daži pētnieki uzskata – 50% mūsu laimīguma vai nelaimīguma ir iedzimti. Taču Zeligmans ir pārliecināts, ka bioloģisko laimes līmeni ir iespējams paaugstināt. Jautājums – vai spējam izmantot savas zināšanas par to, kas mūs dara priecīgus, apmierinātus, gandarītus? Grāmatas „Veiksmes faktors” autors Ričards Vaismens ir pārliecināts – mūsu domāšanas veids nosaka, cik laimīgas mēs jūtamies. Lai noskaidrotu, kāpēc vieni cilvēki ir veiksminieki, bet citi – nelaimes čupiņas, desmit gadu garumā viņš intervēja brīvprātīgos, lūdza viņiem aizpildīt dienasgrāmatas, personiskas aptaujas, IQ testus utt. Un viņš atklāja, ka veiksmīgos vieno daži pamatprincipi: 1) viņi pamana nejaušas iespējas, 2) viņi spēj tevi pozitīvi ieprogrammēt un 3) elastīga, dzīvespriecīga attieksme.
Galu galā sanāk – viss atkarīgs no tā, kā uztveram neveiksmes. Kā tev šķiet, kurš sportists vairāk priecājas Olimpiskajās spēlēs – tas, kam sudraba vai bronzas medaļa? Pēc loģikas jautroties vajadzētu tam, kuram augstāka vieta. Taču nekā! Jo sudraba medaļnieks pārmet sev, ka pietiekami nepapūlējās, lai būtu pirmais, kamēr bronzas ieguvējs ir laimīgs, jo ir uz pjedestāla, nevis palicis aiz medaļnieku strīpas. Dedzīga vēlme gūt to, kā mums pašlaik nav, izraisa nelaimīgumu. Un otrādi – jo mazāk ieciklēsies, jo vairāk saņemsi. Tāpēc nav, ko laimi meklēt, – gan atnāks pati.
