Sirsniņa sāpēs lūst, bet citas izejas nav. Man būs aborts
„Pirmais, ko gribu pateikt – tie, kam patīk nosodīt, lūdzu... atstājiet savus komentārus pie sevis, jo tā jau sirsniņa sāp...” ģimenes portāla mammam.lv/tetiem.lv forumā atbalstu meklē kāda reģistrētā māmiņa. Viņa nolēmusi pārtraukt savu trešo grūtniecību.
Man ir šāda situācija... Mums ar vīru ir jau divi mazi bebuki, kuru vecuma starpība 1,5 gadiņi. Mums ir kārtīga ģimenīte. Abi nedzeram un nepīpējam, tā ka nedomājiet, ka esam nelabvēlīga ģimene... Ļoti mīlam mūsu bērniņus. Bet pirms īsa laika uzzināju, ka atkal esmu stāvoklī... Sākumā domāju, ka spēšu to izturēt, bet pagāja pāris dienas, kopš uzzināju, ka esmu stāvoklī, un sākās lielas problēmas - sāka streikot sirds (gaidot otru bērniņu, 2. trimestra beigās man sākās tahikardija, kas pēc dzemdībām mēneša laikā rimās)... Pašsajūta kļuvusi neciešama. Ja atstātu visu, kā ir, es nemaz nespētu tikt galā ar diviem maziem rezgaļiem tīri veselības dēļ... Nu, un arī tas fakts, ka gribas sākumā šos jaukumus nolikt uz kājām, aizsūtīt skolā.
Tad nu sanāk, ka nāksies taisīt abortu... Man to ļooooti negribas darīt, bet es saprotu, ka nekas cits man vienkārši neatliek. Acis pēdējo laiku ir uz slapjas vietas, naktīs gandrīz neguļu, jo sākumā slapinu spilvenu pa kluso no vīra, bet, kad pamanos iemigt, sāk rādīties visādi murgi.
Rīt no paša rīta ir jābrauc uz slimnīcu... Vīrs speciāli ņem brīvu, lai aizbrauktu līdzi un atbalstītu mani. Visu šo laiku cenšos par to nedomāt, bet jebkurš sīkums - reklāmas, filmas, pat netīšām nepareiza vārda izvēle - mani dzen izmisumā un liek sirdij sarauties.
Mīļās sievietes, kurām bijis līdzīgi - negribējāt TO darīt, bet NĀCĀS... Lūdzu, palīdziet! Pastāstiet, kā jūs tikāt galā ar visiem šiem pārdzīvojumiem.
