Vai ziemā pietiek D vitamīna? 3 mīti un patiesība

D vitamīns cilvēka organismā nodrošina vairākas funkcijas. Svarīgākās no tām:

•    regulē fosfora un kalcija maiņu;

•    sekmē kalcija uzsūkšanos no zarnām un nogulsnēšanos kaulos;

•    nodrošina skeleta normālu attīstību;

•    piedalās kalciju transportējošā olbaltuma veidošanā;

•    paaugstina organisma pretošanās spēju dažādām slimībām – stiprina imunitāti, regulē vairogdziedzera darbību un normalizē asinsspiedienu.

Zināms, ka D vitamīna galvenais ieguves veids saistīts ar ultravioletajiem (UV) stariem. Tas nozīmē, ka cilvēka organismā (precīzāk, ādā) UV staru ietekmē šis vitamīns veidojas no provitamīna. Tā kā dzīvojam ziemeļu platuma grādos, UV stari tumšajā gadalaikā – sākot no novembra līdz pat februārim, līdz Zemei nemaz nenonāk. Arī vairāki epidemioloģiskie pētījumi Eiropā un Ziemeļeiropā liecina, ka šajā reģionā dzīvojošajiem cilvēkiem ir liels D vitamīna deficīta risks. Tāpēc speciālisti iesaka D vitamīnu uzņemt papildus. Jautājums – kā labāk?

D vitamīna uzņemšanas taktika

Nav daudz tādu pārtikas produktu, kuros D vitamīns būtu kaut cik vērā ņemamās devās. Galvenais dabiskā D vitamīna avots ir treknās zivis – lasis, menca, sardīne, tuncis, siļķe, skumbrija, kā arī olu dzeltenums, aknas, no augu valsts produktiem – šitake sēnes. Bet ir viena problēma. Lai ar pārtiku uzņemtu pietiekami daudz D vitamīna, šis produkts jāapēd ļoti daudz. Piemēram, ikdienā nepieciešamo D vitamīna devu satur aptuveni 50 olu dzeltenumi vai viens kilograms laša. Tad nu sanāk, ka ar uzturu vien šo vitamīnu pietiekamā daudzumā uzņemt ir sarežģīti.

Ar aptiekā nopērkamajiem preparātiem. Viens no visplašāk zināmajiem paņēmieniem ir zivju eļļas lietošana. Otra iespēja – var dzert multivitamīnus, kuros ir D vitamīns. Trešā – uzņemt tikai tīru D vitamīnu, kas aptiekās nopērkams kā D vitamīns eļļā.

Populārākais variants – reizi divās nedēļās apmeklēt solāriju un sauļoties vismazāko laiku viszemākajā UV staru intensitātē. Mērenība jāievēro tādēļ, ka ir atklāta solāriju kancerogēnā iedarbība, kas palielina risku rasties audzējiem.

•    Diemžēl D vitamīna sintēze, cilvēkam kļūstot vecākam, saules iespaidā vairs nav tik efektīva. Cilvēkiem gados nereti samazinās nieru funkcijas, kas nelabvēlīgi ietekmē tālāku D vitamīna pārveidi organismā.

•    D vitamīns organismam ir grūtāk pieejams, ja ir liekais svars. Vienkārši sakot, šis vitamīns, kas ir taukos šķīstošs, palielinātajā tauku masā izkliedējas un organisms to nespēj izmantot.

1.    mīts

Nav taisnība! Saules aizsargkrēms aizsargā ādu no UV stariem, bet tieši tie nepieciešami, lai D vitamīns izveidotos. Pat sauļošanās krēms ar SPF 15 apgrūtina vitamīna sintēzi organismā. Tiesa gan, cilvēkiem, kam patīk stundām ilgi gozēties pludmalē, ir noteikti jālieto aizsardzības līdzeklis, jo UV stari var provocēt daudzas ādas slimības.

2.    mīts

Daļēja patiesība. Apģērbs un stikls ir lieliski UV staru filtri. D vitamīns cilvēka ādā spēj sintezēties tikai, ja UV stari skar atklātas ķermeņa vietas. Ziemā diemžēl ir atklāta vienīgi seja, taču D vitamīns izstrādāsies, ja uz ādas nebūs uzklāts saules aizsargkrēms.

3.    mīts

Nav taisnība! D vitamīna trūkumu nav iespējams noteikt pēc vispārējām pazīmēm; to var noskaidrot, vienīgi veicot asinsanalīzes. Ja ir sūdzības par pašsajūtu, vislabāk būtu apmeklēt savu ģimenes ārstu un uzticēt veselības pārbaudi speciālistam.

Konsultē Sociālās integrācijas valsts aģentūras Rehabilitācijas nodaļas vadītāja, ģimenes ārste Guna Kreišmane