Kā runāt ar bērnu, kurš spītējas un neklausa?

Ieteicams runāt nevis vispārīgi, bet gan pirmajā personā. Piemēram: “Man nepatīk, ka bērni staigā netīri. Mani traucē skaļa mūzika. Es nokavēšu darbu, ja vannas istaba būs tik ilgi aizņemta.” Parasti vecāki izmanto citu uzrunas formu, piemēram, “Kad tu beidzot nomazgāsies, netīreli!? Nogriez taču klusāk mūziku! Velcies ārā no vannas istabas!” Šāda uzrunas forma aizvaino bērnu, un viņš cenšas aizsargāties ar nepaklausību un spītību. Ieteikums ir viens: izvairieties no klajas un agresīvas kritikas.