Imunitāti vislabāk stiprina pēdu masāža, smiekli un sekss

Lai gan mūsu imunitāte ir tik sarežģīta un apbrīnojama sistēma, ka izpētīta tikai daļēji, daži pamatprincipi saglabājušies vēl kopš laikiem, kad mūsu sencis plunčājās aizvēsturiskajā okeānā un nebija kāju spēris uz sauszemes. 20. gadsimta sākumā vācu zinātnieks Pauls Ērlihs atklāja, ka imunitāti rada asinīs esošās pretvielas jeb antivielas.

Piemēram, ja organismā iekļūst vīruss, tas kādu laiku tur brīvi klaiņo, tikmēr cilvēka pašsajūta pasliktinās, paaugstinās temperatūra. Tad nāk lūzuma punkts – asinis sāk izstrādāt antivielas. Cilvēka asinīs ir īpašas šūnas, limfocīti – slepkavas, kas kopā ar antivielām iznīcina infekciju. Ja slimība uzbrūk atkārtoti, organisms jau reaģē ātrāk, neļaujot saslimt otru reizi.

Tiek izšķirta iedzimtā un iegūtā imunitāte. Iedzimtā imunitāte ir saistīta ar organisma bioloģiskajām īpašībām, un tā ir stabila, piemēram, cilvēkam piemīt imunitāte pret dzīvnieku slimībām. Iegūtā imunitāte veidojas mūža gaitā un pēcnācējiem neiedzimst, to iedala dabiski un mākslīgi iegūtajā. Dabiskā imunitāte veidojas pēc pārciestas infekcijas slimības, organismam izveidojot atbilstošus aizsargmehānismus. Mākslīgo imunitāti panāk ar vakcīnām.

Imunitātes būvmateriāls ir olbaltumvielas, tauki, ogļhidrāti, minerālvielas, vitamīni.

A vitamīns aktivizē imūnsistemu. To satur dzelteni un sarkanie dārzeņi – tomāti, burkāni, melones, aknas un olas.

B vitamīns palīdz organismam ražot antivielas un palīdz pārvarēt fizisku slodzi. To satur piens, siers, aknas, raugs, sēnes.

C vitamīns paaugstina izturību stresa situācijās. To satur citrusaugļi, mežrozītes, upenes, spināti, kāposti. E vitamīns ir spēcīgs antioksidants. Ar E vitamīna palīdzību tiek iznīdētas vielmaiņas procesos radušās kaitīgās vielas, kas bojā organisma šūnas. To satur augu eļļas, graudaugi, rieksti, olas dzeltenums.

Viskareivīgākās uzturvielas, kuras nonāvē mikroorganismus, ir fitoncīdi. Visvairāk to satur sīpoli, ķiploki, lociņi, rutki, kāļi un selerijas. Imunitātes draugi ir arī ingvers un rozmarīns.

Lasi sēnes, staigā basām kājām, apēd puķi

Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes asociētā profesore Vija Eniņa iesaka doties uz mežu – vienkārši pastaigāt, rudenī lasīt sēnes, vasarā ogas. Sēnēm ir imūnmobilējoša darbība. Brūklenes uzlabo gremošanas sistēmu, neļaujot attīstīties pūšanas procesiem. Mellenēs ir daudz C un K vitamīna, kā arī A, E un B grupas vitamīni. Vēl viens no veidiem, kā stiprināt organismu, ir staigāšana basām kājām. Profesore iesaka nebaidīties no drēgnām vasaras un rudens dienām un droši baudīt gaisa un ūdens peldes. Lai uzlabotu imunitāti, der medus ar ķiplokiem un dzērvenēm, ziedputekšņi un bišu maize.

Margrietiņai līdzīgā puķe ehinācija nolūkā stiprināt imunitāti tiek izmantota jau tūkstošiem gadu. Tā satur bioloģiski aktīvas vielas, kas aktivizē imūnsistēmu, palīdzot uzveikt vīrusus un baktērijas. Produktus ar lielu ehinācijas saturu gan nevajadzētu lietot ilgāk par 4–6 nedēļām.

Ehināciju var lietot kombinācijā ar spirulinas aļģu pulveri, kas satur aminoskābes, minerālvielas un nepiesātinātās taukskābes. Spēcīgs antioksidants ir priežu mizas sausais ekstrakts, kura antioksidatīvā iedarbība ir 20 reižu lielāka nekā C vitamīnam un 50 reižu lielāka nekā E vitamīnam.

Piemēram, Otrā pasaules kara laikā, lai stiprinātu organismu, gan vācu, gan krievu karavīriem dienā obligāti bija jāizdzer krūzīte egļu un priežu skuju novārījuma. Priedes un egles skuju ēteriskās eļļas ir spēcīgs pretmikrobu un pretvīrusu līdzeklis. Tās var izmantot gan pirtī, gan pievienojot masāžas eļļām un ielejot eļļas lampiņās. Māju no baktērijām un vīrusiem var attīrīt, kvēpinot kadiķa zaru. Pirtī organisma spēcināšanai un uzmundrināšanai ieteicamas kadiķu slotiņas. Drosmīgākie var pamēģināt egles slotu. Gaļas ēdieniem un sautējumiem ieteicams pievienot mazu kadiķa zariņu. Sveķu un meža aromāts veicinās apetīti un vielmaiņu.

Iesnu un saaukstēšanās gadījumā nevajag uzreiz ķerties pie aptieciņas, jo varam palīdzēt sev paši – pēdu masāža stimulē organisma dabiskās aizsargspējas un stiprina imunitāti. Refleksoterapijas pamatā ir ideja, ka cilvēka pēda ir kā miniatūra visa ķermeņa karte. Caur pēdas nervu galiem ar masējošu kustību tiek izdarīts neliels spiediens uz punktu, kas atbilst noteiktam orgānam, normalizējot tā darbību.

Fantastisks palīgs imūnai sistēmai ir smiekli. Pēc minūti ilgas sirsnīgas smiešanās organisms izdala lielu daudzumu antivielu, kas palīdz uzvarēt baktērijas un vīrusus. Smiekli stimulē leikocītu rašanos, bet tie cīnās ar dažādām saslimšanām. Piecas minūtes ilga smiešanās atbilst pilnvērtīgai 40 minūšu atpūtai. Pat vienkārša smaidā izvērsta lūpu kustība atbrīvo endorfīnus – laimes hormonus, kas palīdz atbrīvoties no uztraukuma un negatīvām emocijām, kas grauj imunitāti.

Pārbaudīts imunitātes stiprināšanas līdzeklis ir biežs un regulārs sekss – arī tas samazina iespēju saslimt ar infekcijas slimībām un vīrusiem. Cilvēkam, kas regulāri nodarbojas ar seksu, ir par 30% vairāk antivielu nekā celibāta ievērotājam.