Ar draugu guļam vienā gultā, taču mums NEBŪS bēbis. Kā to ieskaidrot vecākiem?
„Ceru uz jūsu viedokli un pieredzi, kā rīkoties šādā situācijā. Man ir 22 gadi. Tā kā studēju, joprojām dzīvoju kopā ar vecākiem, un aptuveni vēl gadu, pusotru tas nemainīsies, dažādu apstākļu dēļ,” ģimenes portālā mammamuntetiem.lv raksta kāda lasītāja.
Vairāk nekā gadu esmu kopā ar draugu, taču vecāki joprojām nevar viņu pieņemt. Nevarētu pārmest vecākiem to, ka viņi grib savai meitai tikai to labāko, jo puisis nebūt nav princis baltā zirgā, taču kaut kā sadzīvojam abi un esam laimīgi.
Problēma ir tajā, ka katru reizi, kad pasaku vecākiem, ka ciemos atbrauks mans draugs un paliks pa nakti, jānoklausās morāle, histērijas, draudi un vēl sazin kas... Jo kā gan es iedomājoties gulēt ar draugu vienā gultā, ja manas un viņa attiecības, viņuprāt, nav līdz galam nopietnas.
Kā paskaidrot vecākiem, lai neuztraucas? Ka nebūs man bēbis no drauga rītdien? Risinājums bija braukt biežāk pie drauga, bet tā kā attālums ir diezgan paliels, tad nevaru visu laiku būt ceļā. Gan finanšu, gan laika trūkuma dēļ. Mēģinājām šādu variantu- tas darbojās.. Tikai cik ilgi? Vēl gadu? Nezinu, vai varēšu tā..
Gaidu no Jums ieteikumus, kā uzlabot attiecības ar vecākiem, lai man nav jājūtas kā ciemiņam pašai savās mājās, un katru reizi, kad mans draugs aizbrauc, jāklausās pārmetumu kaudze. Kā paskaidrot viņiem, ka šodienas jaunieši atšķiras no viņu paaudzes?
