Kristīne Līpiņa: vērtība ir ģimenes ēdamgaldam, nevis desmitajam kurpju pārim
Veikala Mini mode vadītāja Kristīne Līpiņa dalās ar ikdienišķiem, taču būtiskiem sīkumiem, kas ļauj viņai notvert aiz astes laimes izjūtu.
Ja nekustos un nevingroju, jūtos iesīkstējusi, tāpēc cenšos ik pēc divām vai trim dienām izskriet krosiņu. Arī ziemā.
Tāpat kā jebkurai sievietei, arī man šad tad nepieciešama vientulība, un to es saņemu skrienot.
Kad esmu izskrējusies, arī galva kļuvusi brīvāka. Īpaši jauki ir pavasarī – tad skrienu līdz vecajiem kapiem pie Pērnavas ielas, kur saziedējušas zilas, baltas un dzeltenas puķītes, kokiem tikko izplaukušas lapas, daba smaržo... Šādi mirkļi mani iedvesmo.
Uz Alpiem cenšos aizbraukt ne tikai ziemā paslēpot, bet arī vasarā. Īpši skaistu tur ir pirms Jāņiem, kad tur saziedējušas skaistas kalnu puķes. Vietā, kur ir slēpošanas kūrorts, vasarā tūristi var izstaigāties pa pārgājienu takām.
Man patīk staigāt pa kalniem, vērot, kā saziedējušas puķes, klausīties dabas skaņās – tik atšķirīgās no pilsētas trokšņa.
Tur jūtams patiess skaistums un brīvība.
Ziedi ir kā brīnišķīga dzīvā glezna, kas nav jāglezno, lai par to priecātos.
Man patīk savu mājokli izdaiļot ar dažādām griezto ziedu kompozīcijām.
Vasarā, kad aizbraucu uz laukiem, pastaigājos pa pļavu, saplūcu lielu klēpi ar pļavas ziediem un lieku šīs buķetes māla vāzēs. Tad ir tāds prieks!
Ja man priekšā uz galda noliktu piecu veidu tortes gabaliņus, es, visticamāk, nepagaršotu nevienu, bet, ja tā vietā būtu pieci sieru veidi, es nespētu atteikties.
Man patīk izbaudīt siera garšu, it sevišķi kopā ar glāzi vīna.
Baudām šo salikumu vakaros, kad mans vīrietis, būdams diezgan liels kinomāns, uzliek kādu interesantu filmu un mēs kopā to skatāmies.
Tiklīdz jūtu – man nepieciešams miers, zinu, ka visātrāk to sasniegt, pagatavojot gardu maltīti.
Negatavoju pēc pārbaudītām receptēm, daudz labprātāk eksperimentēju. Vienīgais, kas man šajā procesā nepatīk, – sagādāt produktus. Tāpēc brīvdienās piepērku pilnu ledusskapi – ja sakārosies kaut ko pagatavot, to varēšu darīt bez problēmām. Man patīk gatavot ģimenei un viesiem, rīkot svinības un tematiskos vakarus, piemēram, austeru vai mīdiju ballīti. Gatavot un skaisti saklāt galdu – tas rada prieku.
Ģimene man ir ļoti būtiska. Brīdis, kad vakariņoju kopā ar saviem mīļajiem, ir būtisks dienas mirklis, varētu teikt – iekšēja nepieciešamība.
Galds manās mājās – tā ir labsajūtas un miera vieta, kur mēs, mīļie, esam kopā.
Esmu secinājusi, ka mierīgi varu atteikties no jauna apģērba, lai nopirktu kaut ko skaistu savam mājoklim. Man ir svarīgi, lai vide būtu skaista un sakopta, lai tajā ir ziedi un jaukas mēbeles, tāpēc nežēloju līdzekļus, iegādājoties labas mēbeles vai, teiksim, paklāju. Ne jau desmitajam kurpju pārim ir vērtība, bet gan ēdamgaldam, pie kura mēs visi sēžam un esam laimīgi. Turklāt skaists ēdamgalds, kļuvis jau par ģimenes relikviju, būs skaists arī pēc simts gadiem.
Teksts: žurnāls OK!/ Foto: Jānis Deinats, Bulls Press, no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva
