Regīna Razuma: izskatā jānovērtē tas, ko devusi daba
Regīna Razuma joprojām ir viena no no šarmantākajām un pievilcīgākajām Latvijas aktrisēm. Viņas labās pašsajūtas noslēpums ir stalta stāja, veselīgs uzturs un regulāras fiziskās aktivitātes.
Lai sieviete būtu skaista, viņai jānovērtē savs izskats tāds, kādu to devusi daba. Jāapzinās sava skaistuma priekšrocības, lai tās izceltu, un arī trūkumi – lai tos pārvērstu sava skaistuma īpatnībās.
Es pievēršu lielu uzmanību stājai, ir svarīgi, lai mugura būtu taisna, vēders stingrs, pleci nolaisti, skatiens tiešs un atvērts. To man mācīja mamma un vecmāmiņa, pirmkārt, jau ar savu piemēru. Taisna mugura zināmā mērā liecina arī par to, kāda esi – vai māki pastāvēt par sevi. Stāja palīdz sakārtot domas un samazināt bailes, šaubas un mazvērtības kompleksus, kas piemīt visiem. Arī man. Ar iznesīgu un staltu augumu varu pārvarēt iekšējo nedrošību un šaubas.
Lai gan man nepatīk krāsoties, neeju ārā no mājas, neuzkrāsojusi skropstas. Uz skatuves, protams, ir jāgrimējas piemēroti spēlētajai lomai, bet dzīvē man nepatīk spilgti krāsoties. Manā plauktiņā nav īpaši daudz dekoratīvās kosmētikas. Ir, protams, daži sejas un ķermeņa krēmi ādas mitrināšanai un barošanai. No rītiem seju vienmēr notīru ar ledus gabaliņu – sasaldētu tēju vai ūdeni. Mana iecienītākā ķermeņa skaistumkopšanas procedūra ir duša. Neko vairāk jau nevajag! Tā attīra arī prātu, jo ūdens aizskalo visus dienas iespaidus. Tad labi nāk miegs. Jo viens no svarīgākajiem nosacījumiem, lai cilvēks justos vesels, ir labs miegs. Man patīk gulēt sāls vannā. Tas, kā zināms, uzlabo asinsriti un nomierina nervus.
Nedomāju, ka visiem būtu jādzīvo pēc vienas receptes. Ir cilvēki, kas nesportojot jūtas brīnišķīgi līdz sirmam vecumam, taču man fiziska kustēšanās ir nepieciešama. Jau no piecu gadu vecuma esmu sākusi nodarboties ar mākslas vingrošanu, pēc tam gāju baletskolā, vēlāk dejoju profesionālā deju ansamblī. Deja un kustība vienmēr ir bijusi manas dzīves sastāvdaļa. Teātrī man ir lomas, kurās jādejo, tādēļ sevi jāuztur formā. Stiprinu muguru un vēdera presīti un divas reizes nedēļā dodos uz trenažieru zāli, lai ar fiziski aktīvākiem vingrinājumiem trenētu rokas.
Jo vecāka kļūstu, jo vairāk pārliecinos, ka teiciens „cilvēks ir tas, ko viņš ēd” ir neapšaubāma patiesība. Pašsajūtu tiešām nosaka uzturs. Jau sen atteicos uzturā lietot kartupeļus, jo sapratu – tas ir smags ēdiens, un manam organismam tie neder. Nekad nelietoju saldos, gāzētos, krāsainos dzērienus, to vietā izvēlos ūdeni. Manas brokastis ir diezgan vienkāršas – vienu rītu ēdu auzu biezputru, citu – klijas ar jogurtu, taču ēdienu dažādoju, pievienojot tam sēkliņas, žāvētus augļus vai riekstus un pašas vārītu pīlādžu ievārījumu. Pirms brokastīm veicu ikrīta rituālu – pamodusies turpat nedaudz pavingroju – pastaipos, izkustinu visu ķermeni. Tad vēl no rīta ir jānotīra mēle un jāizdzer glāze ūdens.
Ir patīkami, kad savā vecumā saņemu komplimentus no vīriešiem. Nekad neesmu centusies slēpt, cik man gadu, jo mani gadi ir mana bagātība, un tikai tas, ko esmu pieredzējusi, tā pa īstam pieder man... Ar izrādi Klusuma skaņas bijām Bāzelē. Reinas upes krastā gaidīju prāmi, prāmi gaidīja arī citi cilvēki, tai skaitā kāds vīrietis. Manīju, ka viņš ir profesionāls fotogrāfs, tāpat arī pa manīju, ka ļoti atturīgi, bet ar interesi mani vēro. Pārbraucot otrā krastā, vīrietis mani uzrunāja. Jautāja, vai drīkstētu mani nofotografēt, jo es šķietot viņam ārkārtīgi skaista un neparasta. Tas ir lielākais kompliments, kādu varu saņemt savā vecumā.
