Gribēju to pasniegt kā dāvanu Tēva dienā. Taču piedzīvoju spontāno abortu
"Nezinu, kādēļ rakstu... Bet sāpes ir tik lielas ka sevī noturēt ir grūti. Es tik ļoti gaidīju otro mazulīti, kad tests parādīs divas strīpiņas. Un beidzot tas notika... Viena jaukā dienā es beidzot esmu mātes cerībās, taču..." tā savu sāpīgo stāstu portālā mammamuntetiem.lv sāk kāda māmiņa.
"Gribēju noturēt noslēpumu līdz jaukajai svētdienai, kad ir Tēva diena, lai mīļoto iepriecinātu. Bet tad viens rīts sākās ar asām sāpēm un aukstiem sviedriem. Konsultācijā ar ārstu uzzināju, ka ir ārpus dzemdes grūtniecība, kas tagad ir pārtraukusies. Ja vien kāds tagad spētu izjust to, kas manī ir iekšā... Fiziskās sāpes es pārcietīšu, ar visu to, ka, iespējams, bus laparoskopijas operācija, bet morālās un garīgas sāpes beidz mani nost. Es nespēju mīļotajam acīs paskatīties... Sāp, ka esmu tik slikta, ka mazulīti nepasaudzēju. Sāp, ka ar vienu roku deva, bet ar otru atņēma. Esmu agresīva. Kašķīga. Vienkārši pašai no sevis bail... Es nezinu, kā tikt ar to galā. Man bail, ka dusmās ko nenodaru vecākajam bērniņam, kurš mani var nokaitināt pat par nieka izlietu ūdens glāzi.. Ko lai dara? Es laikam jūku prātā..."
