Pāraprūpēti augi un citas biežākās kļūdas telpaugu kopšanā
Ilgstoši atrodoties mājās, daudzi no mums ļauj vaļu lielākām rūpēm par savu dzīves telpu un arī telpaugiem, kas to rotā. Kāpēc tomēr cītīgi koptā, čubinātā un mīļotā puķe neizrāda sajūsmu, bet vīst, kalst vai nīkuļo? Iespējams, jūs rūpējaties par daudz! Biežāk izplatītās kļūdas telpaugu kopšanā apkopojusi augu speciāliste Līna Spure.
Visizplatītākā problēma – nepareiza laistīšana
Neviens augs nevar iztikt bez ūdens, taču – kas par daudz, tas par skādi. Ja rūpīgi laistāt augu, bet tā lapu gali pamazām nobrūnē, augs ir pārlaistīts. “Tas ir sliktāk, nekā aplaistīt par maz. Iekaltēts augs varbūt zaudēs savu glīto izskatu, taču izdzīvos. Bet pārlaistītam augam tiek sabojātas saknes, ko uzreiz nepamanīsiet. Pēc 2–3 nedēļām lapu gali nobrūnē. Cilvēkam, to redzot, dabiska reakcija ir palaistīt vēl, jo šķiet, ka augs cieš no sausuma. Taču tas situāciju tikai pasliktina. Kad augs sāk sanīkt pavisam, ir jau par vēlu, jo saknes ir aizgājušas bojā,” stāsta speciāliste Līna Spure.
Kā tad zināt, cik bieži augu laistīt? Eksperte atklāj, ka gandrīz visiem augiem telpā, kur turas apmēram 22 grādu gaisa temperatūra un augus neskar tieši saules stari, pietiek ar laistīšanu reizi nedēļā vai pat divās. “Pārbaudiet augsnes mitrumu ar pirkstu. Te gan nepietiks pavirši ar pirksta galu nobraukt pāri – iegremdējiet apmēram pusi mazā pirkstiņa augsnē: ja tādā dziļumā zeme ir mitra, laistīt nevajag,” iesaka Līna Spure.
Tāpat gandrīz visi augi ir jālaista no apakšas, lejot ūdeni traukā, kurā ievietots pods, no kura tie var pamazām uzsūkt tik daudz mitruma, cik nepieciešams. Īpaši tas attiecas uz palmām, fikusiem un citiem kokveidīgiem augiem. Labs risinājums ir automātiskās laistīšanas sistēmas, ko ievieto podā, pašā apakšā zem keramzīta kārtas – tādējādi augu praktiski nav iespējams pārlaistīt, jo ūdens traukā ir visu laiku un augs pats padzeras, kad vajadzīgs. Šādu risinājumu labprāt izvēlas biroji, bet tas ir pieejams un lēts lietošanai arī mājās.
Ko darīt, ja tomēr augs ir pārlaistīts? Ja puķei lapu gali metas dzelteni vai brūni, vislabāk to izņemt no augsnes, vizuāli pārbaudīt un aptaustīt saknes, mīkstās, bojātās daļas nogriezt un apstrādāt griezuma vietas ar aktivēto ogli, saberžot tableti pulverī. Pēc tam augs ir gatavs stādīšanai jaunā, svaigā augsnē, kur tas būs pasargāts no baktērijām.
Kad augam tomēr ir par sausu
Protams, arī iekaltēšanas metode nav pats labākais puķkopības paraugs, norāda speciāliste. “Kā tad atšķirt, kad augam tiešām ir par sausu? Fikusi nometīs lapas – tas ir viens no galvenajiem simptomiem, ka zeme ir par sausu. Tiesa, fikusiem arī nepatīk, ja tos pārvieto – tad lapkritis ir dabiska reakcija uz pārmaiņām, jo augi piedzīvo stresu, tāpat kā citas dzīvas būtnes. Taču, ja neko neesat mainījuši, bet lapas birst, augsne ir pārāk sausa. Savukārt augi ar ļoti mīkstām lapām kā begonijas vai sanpaulijas novītīs – lapiņas kļūs vēl mīkstākas un kārsies lejup. Vēl viena pazīme ir atstarpe starp poda sieniņu un augsni – tas nozīmē, ka augsne ir pilnīgi izžuvusi un atlēkusi no poda,” stāsta Līna Spure.
Gandrīz nevienam augam nepatīk tieši saules stari, tāpēc novietot tos uz palodzes, sevišķi dienvidu pusē, nav labākais risinājums. Arī telpās ar ļoti lieliem logiem pastāv lielāks risks, ka augs cietīs no saules apdegumiem. “Dažām falenopšu sugas orhidejām patīk karsta saule, tomēr prātīgāk būtu vienmēr apskatīt instrukciju, cik daudz saules augs var izturēt. Ja to rekomendē novietot pusēnā, tad saulē to likt nedrīkst. Izturīgāki pret saules gaismu ir augi ar gaišas krāsas lapām un baltiem raibumiem vai lapu maliņām; augiem ar tumšām lapām vajag mazāk gaismas. Tomēr gaisma jānodrošina 12–16 stundas diennaktī, īpaši ziemā, kad, iespējams, jāpadomā par papildu apgaismojumu,” skaidro augu speciāliste.
Ja augs ir iekaltēts, tam var palīdzēt, uz 2–4 stundām iegremdējot vanniņā vai spainī ar ūdeni, lai atdzīvinātu augsni.
Kad mēslot, bet kad – aprasināt?
Viena no iespējām, kā augu palutināt, ir apsmidzināšana. Taču ar to pārliek aizrauties arī nevajadzētu. Ja ūdens pilieni nokļūs uz ziediem, tie atstās neglītus, brūnus punktiņus, un zieds ātrāk aizies bojā, brīdina augu speciāliste.
Tāpat katrs augs, lai tas labi justos un krāšņi zeltu, ir jāmēslo, taču arī tas jādara pareizi. “Kļūda ir gan nemēslot nemaz, gan mēslot ziemā, kad gandrīz visi procesi apstājas un augi guļ.
Ziemā augs barības vielas nevar izmantot, taču tās uzkrājas augsnē, un pavasarī mēslojuma koncentrācija zemē ir jau pārāk liela. Augi jāsāk mēslot pavasarī, bet uzmanīgi un mazliet, jo augs var paņemt tikai tik, cik tam vajag. Mēslojot par daudz, labākajā gadījumā veltīgi iztērēsiet mēslojumu, sliktākajā – apdedzināsiet saknes vai pārbarosiet augu,” brīdina augu eksperte un iesaka, mēslojot augus, vadīties pēc instrukcijām un turēties pie principa “labāk mazāk nekā par daudz”.
Atspēkojam mītus par telpaugu kopšanu
Kaktusus nevajag laistīt. “Tas ir mīts – vajag, protams, tikai retāk. Tas atkarīgs no laika apstākļiem un kaktusa veida: sausos kaktusus var laistīt reizi 3–4 nedēļās, ziemā gandrīz nemaz vai varbūt reizi mēnesī; gaļīgajiem kaktusiem tomēr vajag vairāk mitruma. Toties smidzināt uz kaktusa ūdeni gan nedrīkst!” norāda Līna Spure.
Sanpaulijām, ciklamenām un acālijām patīk, ka tām podiņā ieliek sniegu. Arī tas ir mīts. Gandrīz visiem augiem “garšo” izkausēta sniega vai lietus ūdens, jo tas ir mīkstāks, bet, aprokot augu ar sniegu, iespējams izraisīt tikai stresu.
Orhidejas nepārtraukti jābaro un izziedējušie kāti jānogriež. Arī šī nav laba izvēle, norāda augu speciāliste: “Visām orhidejām ir vajadzīgs miera periods. Kātu var nogriezt, kad augs noziedējis un kāts nobrūnējis, jo saknes ir savākušas atpakaļ tajā esošās barības vielas. Tad orhidejai jāļauj pāris mēnešus atpūsties vēsākā telpā, mazāk laistot un nemēslojot. Pēc pāris mēnešiem augu var atkal pārnest siltumā, samēslot un gaidīt ziedus.”
Māla podi ir labāki nekā plastmasas. “Tieši otrādi!” saka Līna Spure. “Jebkuram augam, izņemot orhidejas, vislabākais ir plastmasas pods, kas ievietots dekoratīvā keramikas podā. Keramika pasargās auga saknes no pārkaršanas un krasām temperatūras svārstībām. Turklāt plastmasas podā zeme ilgāk saglabāsies mitra, jo māls ir ļoti porains, un ūdens no tāda poda ātri iztvaiko.”
Orhidejas obligāti jāstāda caurspīdīgā podiņā. Ne visas – falenopšiem tas tiešām patīk, bet eksotiskās orhidejas, kurām nav gaisa saknīšu, dod priekšroku parastam podiņam un parastai, vieglai, elpojošai augsnei.
Augi sliņķiem
Ja tomēr ar telpaugu kopšanu esat uz “jūs”, bet lekno zaļumu izbaudīt gribas, augu speciāliste Līna Spure iesaka izvēlēties īpaši izturīgus augus – sansevjēras jeb līdakastes, kuras gana labi jutīsies pat tiešos saules staros, zāmijas jeb zamiokulkas, kas pacieš praktiski visu, vai hoijas jeb tā sauktās vaskapuķes. Toties fikusi un krāšņās skaistules kodijas būs īpaši kaprīzi – tiem vajadzīga laba gaisma, mērena laistīšana, bet nomest visas lapas tie var pat no vieglas caurvēja pūsmiņas. Tiesa, tie ir arī ļoti skaisti, un varbūt šis laiks ir īpaši piemērots, lai apgūtu telpu dārzkopja prasmes ar kādu niķīgu skaistuli!
