Alerģiju laiks tuvojas. Kad pavasara alerģija var pāraugt astmā?

Alerģija ir imūnsistēmas darbības traucējumi, kas rodas organismam izteikti reaģējot uz kādu apkārtējā vidē esošu vielu. Vairāk nekā 80% astmas slimnieku slimības attīstību nosaka alerģija pret ieelpojamiem alergēniem – mājas putekļu ērcītēm, mājdzīvnieku  (mūsu apstākļos visbiežāk kaķu un suņu) spalvām un ziedputekšņiem (koku un krūmu ziedputekšņiem pavasarī, zāļu ziedputekšņiem vasarā), un tā šajos gadalaikos prasa īpašu piesardzību. Pārtika bronhiālo astmu izraisa reti.

Imūnsistēma kļūst aizvien vājāka

Dr. Grantiņa stāsta, ka alerģisko slimību, arī astmas, slimnieku skaita palielināšanās, lai cik dīvaini tas būtu, ir saistīta ar dzīves apstākļu vispārējo uzlabošanos. Vides, kurā saskarsme ar mikroorganismiem ir ierobežota, kā arī vakcinācijas dēļ cilvēki retāk slimo ar infekcijas slimībām, un, iespējams, imūnsistēma nepareizi pielāgojas alerģiskām reakcijām. Ir samazināta iespēja “trenēt” imūnsistēmu pret dažādiem antigēniem.

Bronhiālā astma cilvēka dzīves laikā nav pirmā alerģijas izpausme. Zīdaiņa vecumā pirmais alergēns, ar ko sastopas bērna organisms, ir pārtika. Visvērtīgākais uzturs zīdainim ir mātes piens, bet ēdināšana ar mākslīgajiem mātes piena aizvietotājiem vai govs pienu saturošu pārtiku veicina alerģijas attīstību. Pārtikas nepanesība bērniem izpaužas kā atopiskais dermatīts vai nātrene. Elpceļu alerģijas izpausme – alerģiskās iesnas vai bronhiālā astma – parādās 3 līdz 5 gadu vecumā, izzūdot atopiskā dermatīta simptomiem.

Viens no visnelabvēlīgākajiem faktoriem, kas bērnam veicina astmas attīstību, ir vecāku smēķēšana, arī mātes smēķēšana grūtniecības laikā. Bērniem, kuru vecāki smēķē, var būt aizkavēta elpošanas orgānu attīstība, kas padara tos jutīgākus pret dažādām infekcijām un ievērojami palielina risku bērnam saslimt ar bronhiālo astmu. Tabakas dūmi ārkārtīgi spēcīgi veicina bronhu iekaisumu. Smēķējošs astmas slimnieks nolemj sevi bezcerīgai cīņai ar vējdzirnavām.

Kā slimību kontrolēt?

Tipiskākais astmas simptoms ir elpas trūkuma lēkme, kad pacientam ir izteikti apgrūtināta izelpa, taču tā nav raksturīga visiem pacientiem. Kā vienīgā astmas izpausme nereti var būt nemotivēts klepus – sevišķi naktī vai pēc fiziskas slodzes, iespējama arī periodiska čīkstoša izelpa, spīlēšana krūtīs. Slimības sākuma simptomi var šķist tik nenozīmīgi, ka tos nepamana pats slimnieks. Tieši šā iemesla dēļ nereti astma netiek laikus diagnosticēta un atbilstoši ārstēta.

Izprotot astmas būtību un rašanās mehānismu, ir pilnīgi skaidrs, kā to iespējams efektīvi ārstēt – jāizvairās no saskarsmes ar lēkmju izraisītājiem un regulāri jālieto pretiekaisuma medikamenti (parasti inhalējamie glikokortikoīdi), kas mazina elpceļu iekaisumu un normalizē to jutību pret dažādiem kairinātājiem.

Ineta Grantiņa stāsta, ka ar medikamentu palīdzību iespējams kontrolēt simptomus, kā rezultātā mazinās sūdzības fiziskās slodzes gadījumos, mazumā iet simptomi naktī, kā arī nav nepieciešamības regulāri lietot atvieglojošos inhalatorus.

Gadījumā, kad pacientam ir jutība pret kāda auga ziedputekšņiem, tiek uzskatīts, ka cilvēkam ir polinoze jeb siena drudzis. Šai alerģijai ir sezonāls raksturs, kas īpaši saasinās augu ziedēšanas laikā vai, sākoties lapkritim, kas rada koku lapu putekļus. Alerģijas uzliesmojumi notiek katru gadu vienā un tajā pašā laikā, turklāt ar katru gadu alerģija kļūst arvien smagāka. No šīs alerģijas izraisītājiem ir ļoti grūti izvairīties. Vējš augu putekšņus iznēsā pa apkārtni pat vairāku simtu kilometru rādiusā. Tomēr pastiprināta putekšņu koncentrācija ir apstādījumu tuvumā vai vietās, kur zied augi.

Siena drudzis izpaužas kā iesnas, acu iekaisums un apsārtums, lēkmjveida klepus, galvassāpes. Līdz ar lielāku putekšņu koncentrāciju gaisā simptomi var saasināties – klepus pārvērsties par bronhiālu astmu, kam papildus var būt paaugstināta temperatūra un izsitumi. Ja putekšņi nonāk barības vadā, var rasties slikta dūša un uzpampt mēle.

Polonozi visbiežāk izraisa bērzi, kas parasti zied maijā. Tiem, kam ir alerģija pret putekšņiem, var būt arī krustveida reakcijas ar radnieciskiem pārtikas produktiem. Bērza putekšņu alerģija parasti ir komplektā ar alerģiju pret āboliem, saldajiem ķiršiem, plūmēm, meža riekstiem, burkāniem un kartupeļiem. Visi, kam ir alerģiska reakcija pret putekšņiem, nedrīkst lietot pārtikā medu.

Ziedputekšņu alerģijas gadījumā iespējams ievērot piesardzības soļus, kas palīdzēs no katalizatoriem izvairīties. Ja iespējams, ārste iesaka alerģijas laikā plānot atvaļinājumu un doties prom no mājām. Pastāv liela varbūtība, ka tas palīdzēs izvairīties no alerģijas simptomiem.

Jāatceras, ka ziedputekšņu koncentrācija gaisā lauku rajonos visaugstākā ir no plkst. 7.00 līdz 9.00, bet pilsētās no plkst. 15.00 līdz 19.00. Šajā laikā ieteicams uzturēties iekštelpās. Turklāt auto izplūdes gāzes pastiprina alerģijas simptomu izpausmi. Savukārt, braucot ar automašīnu, neatveriet logu, jo kopā ar gaisu automašīnā nokļūst arī ziedputekšņi.

No ziedputekšņu iekļūšanas acīs var pasargāt saulesbrilles, bet deguna gļotādas pasargāšanai nāsīs var ieziest vazelīnu vai kādu piemērotu krēmu. Tā kā ziedputekšņi uzkrājas arī uz apģērba, ādas un matos, pirms gulētiešanas vēlams izmazgāt matus, kā arī bieži mainīt apģērbu un mazgāt rokas.

Aktīvajā ziedēšanas laikā logi būtu jātur aizvērti (īpaši guļamistabas logu naktī), kā arī regulāri jāuzkopj dzīvojamās un darba telpas. Tāpat jāņem vērā, ka ziedputekšņus mājās ienes arī dzīvnieki. Tomēr tiem, kuriem nepieciešama medikamentoza terapija, pieejami lokālie un sistemātiskie antihistamīna preparāti.

Informācija: „BENU veselības un skaistuma akadēmija”