FOTO: Filma Gadalaiki. Vermiļjo: mīlestība un cilvēku likteņi gleznainajos Alpos

Emocionāli piesātinātais un poētiski vizuālais filmas stāsts norisinās 1944. gadā nomaļā Ziemeļitālijas Alpu ciematā Vermiļjo, kur karš ir attāls, bet nemitīgs drauds, kas šo vietu vēl nav skāris. Kalnu ciematā ikdiena ir vienmuļa, līdz kādu dienu ierodas negaidīts ciemiņš, sicīliešu dezertieris Pjetro (Giuseppe De Domenico), kurš sagriež kājām gaisā vietējā skolotāja Cēzara (Tommaso Ragno) ģimenes ikdienu. Cēzara vecākā meita Lūcija (Martina Scrinzi) acumirklī sajūt vilkmi pie Pjetro, bet viņu attiecības izrādās tikai stāsta sākums par vēstures un individuālo likteņu sadursmi.

Treileris:

Filma apvieno klasiskās Itālijas kinotradīcijas ar mūsdienu personīgu skatījumu par sieviešu lomas maiņu, tradīcijām un sabiedrības spiedienu. Tas ir stāsts par sievietēm, kas iestrēgušas senās tradicionālajās lomās, nezinot, kā iegūt atbildību par savām izvēlēm. Attēlojot kalnu ciema provinciālo dzīvi un tradīcijas, Vermiļjo atsauc atmiņā neoreālismu Itālijas kinomākslā, taču Lūcijas stāsta līnija piešķir filmai mūsdienīgu un oriģinālu pieeju, pievēršoties cilvēku attiecību sarežģītībai, kara ietekmei uz indivīdiem un viņu ģimenēm, kā arī īstas mīlestības spēkam. 

Četri gadalaiki kalpo kā simbolisks rāmis, kurā meistarīgi tiek izspēlēts stāsts par mīlestību, zaudējumiem un jaunas pasaules piedzimšanu. Režisore Maura Delpero stāsta: “Man bija svarīgi parādīt to, kā kara laikā sabiedrība mainās, – vīrieši dodas karā, bet palikušie, galvenokārt sievietes un bērni, kļūst par galveno sabiedrības balstu. Lūcija nav tikai jauna sieviete, kura iemīlas, – viņa pārstāv veselu paaudzi, kas mēģina rast savu vietu starp veco un jauno pasauli.”

"Gadalaiki. Vermiļjo" ir filma, kas runā ar attēliem tikpat skaļi kā ar dialogiem un kuru ieskauj pārpasaulīgā Antonio Vivaldi un Frederika Šopēna mūzika. Režisore izcili izmanto dabas ainavas, apvienojot stāstījumu ar ļoti spēcīgu vizuālo elementu – katra aina šķiet kā gleznas fragments, kurām mainoties tās veido emocijām bagātu un vairākos slāņos piepildītu stāstu. Operatora Mihaila Kričmana kamera izceļ filmas vizuālo poētiku – miglā tītas kalnu ainavas un  blāvu gaismu, kas krīt uz veciem koka galdiem, un tēlu sejām, kurās atspoguļojas veselu paaudžu likteņi. 

Maura Delpero ir itāļu režisore un scenāriste, kļuvusi pazīstama ar savu emocionāli bagātīgo un vizuāli poētisko pieeju filmām. Viņas darbi bieži pēta ģimenes, sabiedrības un sieviešu lomu mainīgajās dzīves situācijās, vienlaikus apvienojot vēsturiskos un personīgos elementus. Arī šajā filmā Delpero nemeklē sensacionālismu – viņas pieeja ir smalka, bet dziļa un  personīga, jo tā balstās uz viņas pašas ģimenes vēsturi. "Gadalaiki. Vermiļjo" sakņojas personīgās atmiņās, kas sajaucas ar vēsturisko realitāti. "Šī filma man bija kā zemapziņas vēstule, kas lūdza tikt izstāstīta," atklāj Delpero, kuras tēvs uzauga Vermiļjo ciematā. Viņa pavadīja mēnešus, pētot ciema vēsturi un veidojot saikni ar vietējiem iedzīvotājiem, lai filma kļūtu ne tikai par estētisku meistardarbu, bet arī par vēsturisku liecību.

"Gadalaiki. Vermiļjo" nav tikai vēsturisks portrets – tā ir meditatīva, dziļi emocionāla filma, kas piesaista ar savu nepiespiesto stāstījumu un estētisko pilnību. Tā nesniedz vienkāršas atbildes, bet gan uzdod jautājumus par pagātni, atmiņu un izdzīvošanu. Delpero kino valoda ir smalka, bet iespaidīga – viņa neuzspiež, bet ļauj skatītājam pašam izjust filmas emocijas. "Gadalaiki. Vermiļjo" ir apliecinājums tam, ka kino joprojām var būt gan māksla, gan dzīves spogulis.

Lomās: Tommāzo Raņjo, Džuzepe De Domenico, Roberta Rovelli, Martina Skrinci, Orieta Notari, Karlota Gamba, Santjago Fondvela Sanset un Sāra Serajoko. 

Mauras Delpero filmogrāfija: "Gadalaiki.Vermiļjo" (Vermiglio, 2024), "La Pupa" (2019), "L’altra metà della storia" (2016)

Rakstā izmantotas filmas  "Gadalaiki.Vermiļjo" publicitātes fotogrāfijas.

Filmu izplata “Baltic Content Media”.