Reālās dzīves “Pludmale” – kas ir “varavīksnes cilvēki”?
foto: Shutterstock
Kults vai kopiena?
Trakā pasaule

Reālās dzīves “Pludmale” - kas ir “varavīksnes cilvēki”?

Izklaides nodaļa

Jauns.lv

Kulta filma “Pludmale”, kurā piedzīvojumu meklētājs Leonardo Di Kaprio devās uz neskartu, neapdzīvotu salu Taizemē, nemaz nav tālu jāmeklē arī realitātē. Tā saucamie “varavīksnes cilvēki”, kuri izģērbjas kaili un pauž savu mīlestību viens otru, izskatās gluži kā izkļuvuši no slavenās Denija Boila filmas.

Reālās dzīves “Pludmale” – kas ir “varavīksnes cil...

“Varavīksnes cilvēki” ir īslaicīgas, brīvi saistītas cilvēku kopienas, kas uz vienu vai vairāk nedēļām pulcējas nomaļos mežos visā pasaulē, lai dzīvotu saskaņā ar kopīgu ideoloģiju. To mērķis vienmēr ir bijis radīt, viņuprāt, apmierinošāku kultūru - brīvu no patērētājsabiedrības, kapitālisma un masu medijiem -, kas nebūtu hierarhiska, veicinātu mieru pasaulē un kalpotu par paraugu reformām galvenajā sabiedrības daļā.

Nereti vien šādus bohēmas pārstāvjus var sastapt pulcējamies nomaļās vietās. Interneta dzīlēs klīstošajos attēlos viņi nereti vien iemūžināti kaili nomaļā pludmalē, paužot viens otram mīlestību vai smēķējot zālīti. Dalībnieki piedalās dažādās aktivitātēs, tostarp meditācijā, dejošanā, jogā un muzicēšanā.

Pirmais varavīksnes saiets notika 1972. gadā Kolorādo štatā, kuru apmeklēja vairāk nekā 20 000 cilvēku. 80. gados sapulces sāka veidoties arī ārpus Ziemeļamerikas kā autonomi, bet savstarpēji saistīti pasākumi visā pasaulē.

Kopš 20. gadsimta 80. gadiem plašsaziņas līdzekļos par varavīksnes pasākumiem ir aprakstīti tādi apzīmējumi kā “novecojoši hipiji”, “pieauguši ziedu bērni” vai “pusmūža baltie ļaudis”. 

Lai arī “varavīksnes cilvēki” ir par kopības svinēšanu, mieru, mīlestību un dziedināšanu, divtūkstošajos gados plašsaziņas līdzekļos uzmanība tika pievērsta noziedzības pieaugumam vietējās kopienās, kas atrodas vistuvāk sapulcēm, sākot no sīkiem noziegumiem, piemēram, zādzībām mazumtirdzniecībā, līdz vardarbīgiem uzbrukumiem un nopietniem ceļu satiksmes pārkāpumiem, piemēram, braukšanai narkotisko vielu vai alkohola reibumā. Citi uzskata, ka šādi pasākumi nav atļauti un ir graujoši, kā arī potenciāli destruktīvi.