Vai princis Viljams atbrīvos Šarloti un Luisu no karalisko pienākumu pildīšanas?

Izskanējusi informācija, ka princese Šarlote un princis Luiss nākotnē nepievienosies karaļnama labā strādājošajiem ģimenes locekļiem. Tas skaidrots ar to, ka viņu tēvs princis Viljams atbalsta sava tēva karaļa Čārlza III ieceri samazināt monarhiju. Komentāros dalījies karaļnama eksperts Ričards Īdens, rakstot sleju portālam "Daily Mail".

Atsaucoties uz karaļnamam pietuvināta avota teikto, viņš norādījis: “Viljams bija “pilnībā vienisprātis” ar tēvu par “samazinātas monarhijas” nepieciešamību. Man teica: ‘Kad vecākie ģimenes locekļi aizies pensijā, Viņa Karaliskā Augstība neaicinās nevienu citu kļūt par strādājošu karaļnama labā. Jāskatās, vai viņš pat vēlēsies, lai viņa divi jaunākie bērni strādātu karaļnama labā’.” Arī portāla "Daily Beast" reportieris Toms Skajs ir līdzīgos uzskatos un apgalvo, ka tā vietā princis Viljams vēlas “atrast praktisku risinājumu “rezervista” problēmai”, lai vēsture neatkārtotos.

Plānots, ka Velsas prinča Viljama un princeses Ketrīnas vecākais dēls princis Džordžs karaliskos pienākumus sāks pildīt tikai tad, kad būs jau pārkāpis divdesmit gadu vecumu, kas nozīmē, ka vēl 10 gadu viņš var baudīt relatīvi normālu dzīvi, kādu prinča vecāki cenšas nodrošināt. Nākamais Apvienotās Karalistes un 15 Sadraudzības personālūnijas valstu karalis šobrīd ir 10 gadu vecs un mācās Lambrūkas skolā, kur skolojas arī viņa jaunākā māsa princese Šarlote (9) un jaunākais brālis princis Luiss (6).

Roberts Hārdmens, kurš sarakstījis grāmatu “Making of a King: King Charles III and the Modern Monarchy” (“Kļūšana par karali: karalis Čārlzs III un modernā monarhija”), paskaidrojis, ka princis Viljams kopā ar sievu cenšas “normalizēt” Džordža nākotni. “Runājot par Džordžu, ir sajūta, ka prioritāte ir tāda, lai viņš un māsa ar brāli netiktu iebiedēti, lai viņiem nākotne nešķistu biedējoša. Lai tas ir kas tāds, ko viņi saprot un pieņem, ka tā būs daļa no viņu dzīves,” norādījis autors. “Viņiem [vecākiem] ir pārliecība, ka tas jādara pēc iespējas neuzbāzīgāk un normālāk – ja to var saukt par normālu – un pēc iespējas patīkamāk. Viņiem abiem – kā Viljamam, tā Ketrīnai – tas ir ļoti svarīgi.”