Ēģiptes piramīdu arhitekta Imhotepa kapa noslēpumi
Arheologs Zahi Havass un viņa komanda devusies galvu reibinošā ekspedīcijā atrast lielākā seno laiku skolotāja un faraona Džosera pakāpienu piramīdas arhitekta – vezīra Imhotepa – kapu. Šī apbedījuma vieta nav atrasta līdz pat mūsdienām, un tā varētu slēpt pasakainus dārgumus un atklāt vēl neizzinātu informāciju par seno Ēģipti. Veidot izpēti Sakaras nekropolē uz dienvidiem no Kairas, ēģiptologu komanda atklās iespaidīgas kapenes, kas rotātas ar gleznām, zeltītiem sarkofāgiem un noslēpumainām mūmijām.
Imhotepa dzīve risinās tā sauktās Vecās karaļvalsts notikumu fonā, apmēram 27. gadsimtā pirms mūsu ēras. Dzimis Nīlas deltā, viņš kļuva pazīstams kā vezīrs jeb augsta ranga ierēdnis faraonam Džoseram no 3. dinastijas. Viņš tiek slavēts kā Džosera neparastās Sakaras pakāpienu piramīdas arhitekts, radot monumentālu celtni, kas pasaulei parādīja jaunas ēras sākumu Ēģiptes piramīdu celtniecībā. Šī bijību iedvesošā celtne kalpoja ne vien kā karaliskās kapenes, bet arī simbolizēja faraona dievišķo būtību, iemūžinot Imhotepu kā arhitektūras ģēniju.
Skaidrojot Imhotepa darba nozīmīgumu, arheologs Zahi Havass uzsver: “Viņš bija pirmais cilvēks uz Zemes, kurš arhitektūrā izmantoja akmens kolonnas. Džosera pakāpienu piramīda ir lielākā akmens celtne tajā laikā. Gīzā esam atraduši pierādījumus par to, kā uzbūvēta Khufu piramīda. Uzgājām aptuveni 40 centimetru diametrā lielus caurumus, ko ēģiptieši radīja, lai izveidotu precīzu kvadrātveida pamatni. Pēcāk viņi ierakās klintī, lai radītu 9 metru augstus pamatus. Visi akmens būvmateriāli piramīdas struktūras celtniecībai nāca no Gīzas – uz dienvidiem no Lielās jeb Heopsa piramīdas –, bet rampa to transportēšanai tika uzbūvēta dienvidaustrumu stūrī kā pastāvīga struktūra.”
Raidījuma pirmajā sērijā satiksimies ar Zahi Havasu senajā Sakaras nekropolē uz dienvidiem no Kairas. Šeit viņš arheoloģiskos izrakumus veicis vairāku desmitu gadu garumā, un tieši šī vieta viņaprāt ir labākā, kur atrast Imhotepa kapu. Kopā ar savu izcilo komandu, Havass uzgājis apbrīnojami skaistas kapenes un daudzus tajās esošo Ēģiptes mūmiju noslēpumus. Otrajā sērijā iepazīsimies ar arheologa meklējumiem, veicot izrakumus Gisr El-Mudir iežogojumā, kas atrodas pakāpienu piramīdas pakājē. Kopā ar komandu viņš atklās sarkofāgus, kuros atrodas noslēpumainas mūmijas, tostarp tādas, kas rotātas ar zeltu, kā arī tiks uzietas bagātīgi apgleznotas kapenes. Vai šie dārgumi viņu aizvedīs līdz Imhotepam?
“Ēģiptes kapenes. Imhoteps, piramīdu tēvs” pirmizrāde kanālā Viasat History jau svētdien, 26. maijā, pulksten 15.20.
Reklāmas raksts sadarbībā ar Viasat History.
Ēģiptes kapenes. Imhoteps, piramīdu tēvs.
