Palaidne, kam ļoti patīk ūdens - kāda ir pašmāju TV zvaigzne Urga

Urga ir septiņus gadus veca kurchāra jeb vācu īsspalvainā putnu suņu meitene, kura raidījuma "Pa straumei" režisores un producentes Ilzes Lasmanes-Brožes ģimenē nonāca pavisam nejaušā un pat neparastā veidā, par kādu latvieši mēdz teikt – “nokrita kā no debesīm”.

Mīlestība no pirmā acu skata

Ilze nolēma ģimenē uzņemt suni, taču vēlējās tādu, kas atbilstu viņas aktīvajam dzīvesveidam, kam patiktu garas pastaigas, ūdens un būšana dabā.

Vienlaikus galvā radās ideja par jaunu TV raidījumu – tādu kā Latvijas upju ceļvedi, kas skatītājus iepazīstinātu ar mūsu upēm, neparastām vietām un tur sastaptiem cilvēkiem. Ietekmējoties no Džeroma K. Džeroma darba "Trīs vīri laivā", radās doma, ka pa vidu tam visam būs suns. Tāpēc Ilze noskatīja īru ūdensspanielu – šķirni, kas mīl ūdeni, taču neveicās nekur Latvijā šādu eksemplāru satikt. “Domāju, aiziešu uz suņu izstādi, paskatīšos, kā tie izskatās dzīvē. Taču izstādē viņu nebija,” Ilze stāsta. Taču tajā pašā dienā, ejot mājās no izstādes, parkā satikusi četrus mēnešus mazo Urgu, kuras pagaidu saimnieki meklējuši viņai jaunas mājas. “Vārdiņš Urga jau bija iedots, ūdens sunītim patīk, tāds maziņš un aktīvs ļepausis, nebija daudz jādomā, tā bija mīlestība no pirmā acu skata,” Ilze ar smaidu atceras.

Laivot, supot un burāt

Urga patiešām ļoti izbauda atrašanos pie un uz ūdeņiem, taču pirms laivošanas apmeklēja īpašus balansa treniņus, izmantojot speciālu trenažieri. Laivot Urgai ļoti, ļoti patīk, tāpat kā burāt, kuģot un visādi citādi būt uz ūdens. No sākuma Ilzei bija šaubas, vai viņai patiks atrasties uz SUP dēļa, bet arī to suns izbauda.

“Taču viņa ir bosīga – ja laivo vairākas laivas, vienmēr grib atrasties priekšā visiem. Kad krastā vēl krāmējamies, Urga jau ir laivā un aizbrauc ar pirmo, kas sāk kustēties,” smaida saimniece.

Urgas ideālā diena būtu šāda – viņa brauktu ar filmēšanas grupu ar laivu, ik pa laikam izlocītu kājas, kārtīgi izskrienoties pa pļavu vai mežu, un vakarā sēdētu ar visiem bariņā ap ugunskuru. “Tagad, kad raidījuma filmēšana beigusies, vienalga, satiekot kādu no "Pa straumei" komandas, Urga ir pārlaimīga un prieka pilna, jo domā - būs laivošana!” Tāpat ļoti uzmanīgi mājiniekiem jābūt ar somu krāmēšanu - ja Urgai rodas aizdomas, ka tuvojas piedzīvojums, viņa kļūst nemierīga un nav gatava iet gulēt, lai tikai nepalaistu to garām. Lai gan ūdens Urgai ļoti patīk, viņa nav liela peldētāja, vairāk plunčājas un šļakstās krastā. Vienīgi, ja peld kāds no savējiem, tad viņai ir jābūt klāt, iespējams, šādi parādot – esmu blakus, ja kas, jūs glābšu.

Patīk blēņoties un dauzīties

Grūti nošķirt, kas ir Urgas raksturs, kas šķirnes īpatnības, jo vācu īsspalvainā putnu suņu šķirne ir gudri, lojāli, aktīvi, draudzīgi ar citiem zvēriem, cilvēkiem un bērniem. Ilzes mājās ir vēl divi kaķi, arī ar tiem Urga lieliski saprotas, viņa tos pieskata, čubina, mazgā un bužina vēderiņus. Taču pats sākums vis nebija tik rožains - sunene nebija pakļāvīga, drīzāk brīvdomātāja, kas kopā ar nerimstošo aktivitāti sagādāja ne mazums raižu. Tāpēc Ilze veda viņu gan uz suņu skolu, gan pie privāta kinologa un mācījās no citu suņu saimnieku padomiem "YouTube".

Pats lielākais nedarbs bija ēdiena zagšana. “Kad Urga bija pie mums nodzīvojusi kādu nedēļu, braucām pie draugiem svinēt Jāņus. Viena meitene sasējusi divus milzīgus siera rituļus, paskatos pēc brītiņa – mazā Urga jau vienu apēdusi un leksē iekšā otru,” atminas Ilze. Paveicies, ka siera gatavotāja bija saprotoša, bet tā bija skaidra zīme, ka suns jāmāca, lai tas neatkārtotos. “Taču ar visu skolu viņa ir mazliet lempuks, palaidne, kura ir sava ceļa gājēja. Man tas viņā ļoti patīk, arī raidījumā liekam visādas muļķības, kur Urga mežā ēd mellenes, pūš pieneņpūkas un kāpj tornī, lai raidījuma skatītāji atceras pablēņoties, padauzīties, nebūt vienmēr tik pareiziem,” saka Ilze.

TV zvaigzne Urga

14. martā pie TV skatītājiem nonāca piektā un noslēdzošā raidījuma "Pa straumei" sezona. Šis projekts sākās, kad raidījuma vadītājiem Helēnai, Elīnai un Robertam bija 15–16 gadu un Urgai - divi gadi, tagad visi četri izauguši, jaunieši jau studē, bet Urgas enerģija nedaudz, tomēr pierimusi. “Galvenais ir izdarīts - cilvēki ir ierosināti ceļot, apskatīt jaunas vietas Latvijā vai vienkārši pabūt dabā. Daudzi rakstījuši, ka, iedvesmojoties no raidījuma, izbraukuši ar laivām, ceļojuši ar suni, apmeklējuši kādu pieminēto vietu,” stāsta raidījuma režisore. Viņai, no vienas puses, ir žēl pabeigt šo raidījumu, no otras – šķiet dabiski pielikt punktu projektam, pie kura strādāts sešus gadus.

Taču enerģiskais suns negrasās iet pensijā, jau tapis raidījumu cikls ar Urgu par Latvijas kokiem, bet pašiem mazākajiem bērniem tiek gatavotas astoņas animācijas filmu sērijas par dzīvnieciņiem. Katrā 6–7 minūtes garajā sērijā Urga kopā ar saviem draugiem ķiņķēziņiem Jo un Po glābj kādu nelaimē nonākušu dzīvnieka mazuli. Katrā sērijā kāds mazs interesants fakts par to zvēriņu, kāda viņa superspēja, ar ko viņš ir īpašs. “Ir doma to virzīt ārvalstu tirgū, lai arī ārzemju bērni iepazīstas ar Urgu,” viņa saka. Kamēr ārzemju bērnus tikai iecerēts iepazīstināt ar Urgu, par atpazīstamību Latvijā viņa nevar sūdzēties. Viņu atpazīst lieli un mazi, nāk klāt sasveicināties un fotografēties.

Traktorā un muzejā

Ilze uzskata, ka ne tikai Urgai paveicies ar saimniekiem, bet arī viņai ar savu suni. Urga ir ļoti lojāla, uzticama un savējos sargā kā acuraugu. Tāpat viņa ir aktīva, dažreiz aktīvāka, nekā saimnieki vēlētos. “Ir, ko turēt! Taču gribas, lai suns jūtas labi, tāpēc nevaram iesūnot, ir jāstaigā ārā, suns jānodarbina arī mentāli. Gadās, kad nav spēka garai pastaigai, bet ārā jāiet, taču soli pa solim noejam labu gabaliņu, un saprotu, ka to pastaigu jau vajag arī man, ne tikai sunim,” saka saimniece. Kas vēl patīk Urgai? Viņai bez vistas gaļas ļoti garšo arī zivis, bumbieri, kāposti, mellenes un zemenes. Patīk būt ārā, iet garās pastaigās, pārgājienos, sēdēt bariņā pie ugunskura un, protams, laivot. Interesanti, ka vairums suņu pret TV kamerām ir vienaldzīgi vai uztver tās ar aizdomām, bet Urga visādi izrādās un pozē, tiklīdz ierauga, ka viņu filmē. Varbūt mazāk viņai patīk braukt ar automašīnu, bet to pacieš, jo tikai tā var tikt piedzīvojumos. Vasarā izbāž galvu pa logu ārā, mute vaļā un ausis plīvo vējā! “Taču vienu reizi, kad filmējām raidījumu Latgalē siena talkas laikā, Urga pati ierāpās traktora kabīnē, iesēdās svešam traktoristam klēpī un aizbrauca vizināties. Es nezinu, kas tas tāds bija par gājienu! Traktorists smejas, Urga laimīga.” Tāds pats pārsteigums bija kāds muzejs. Ierasts, ka aktīvais suns visos muzejos guļ. Ienāk, apskatās, saprot, ka būs runāšana, un sāk žāvāties. Bet šajā Pa straumei sezonā nonāca Krāslavas novada Jaundomes muižas vides izglītības centrā, kurā ir ekspozīcija ar Latvijas meža zvēriem un zivīm. “Sunim miegs nebija pat prātā, acis uz kātiņiem, staigā kā pa leiputriju, te tāds dzīvnieks, te šitāds neredzēts. Beidzot bija muzejs Urgai!” pasmejas Ilze.