73 gados 1000 kilometri! Žurnālists Dainis Caune ziemā noslēpojis vairākus maratonus

Savulaik tik populāro žurnālu "Liesma", "Viesis" un "Sports" galvenais redaktors visu mūžu ne tikai rakstījis par sportu (viņš bijis akreditēts 12 olimpiskajās spēlēs), bet arī pats aktīvi sportojis. Biatlons, kalnu slēpošana, burāšana (viens no vindsērfinga pionieriem Latvijā) – tie ir Daiņa sporta veidi, bet beidzamajos gados viņš aizrāvies tieši ar distanču slēpošanu. Turklāt tik aktīvi, ka šoziem noslēpoti jau vairāk par 1000 kilometriem!

Viens no viņa pašiem episkākajiem slēpojumiem, ko Dainis atzīst par skaistāko un sarežģītāko mūžā, bija Marcialonga maratons, kas notiek Dolomītu Alpos Itālijā, un sacensībās ik gadu piedalās 7500 slēpotāji (tāds ir šī maratona dalībnieku limits). Maratona trase ir ierīkota tik interesanta un neparasta, ka daudzviet jāslēpo cauri mazām kalnu pilsētiņām (lai gūtu priekšstatu, Dainis aicina iedomāties Vecrīgas visšaurākās ieliņas, kas piebērtas ar sniegu un izvietotas Gaiziņkalnā!), turklāt neizpaliek ne stāvi kāpumi, ne tikpat stāvi un pat bīstami nobraucieni. Finišu Dainis sasniedza pēc gandrīz nepilnām septiņām stundām, izcīnot 4040. vietu (118. vietu 70+ vecuma grupā).

Savukārt 90 kilometru Vasaloppet slēpojumā Dainis šogad nepiedalījās. To viņš izbaudīja pērn, un plānā tajā atgriezties 75 gadu vecumā. “Vasaloppet ir diezgan garlaicīgs un vienmuļš ainavu ziņā un ved cauri mazapdzīvotām vietām,” skaidro Dainis un, vaicāts, kādēļ viņam tas viss vajadzīgs un kāpēc nevar mierīgi baudīt vecumdienas, smejoties atbild: “Tādēļ, lai pārliecinātos, ka esmu vēl dzīvs! Man ir ļoti smaga mugurkaula diska trūce, man ir katarakta, glaukoma, mazliet paaugstināts asinsspiediens, man ir vitiligo...  Tāpēc ir jāpārliecinās, ka dzīvoju! Tāpēc es to daru – slēpoju.”

Dainis žurnālam "Kas Jauns" skaidro – kad viņu sāka mocīt muguras problēmas, viņš atsāka aktīvi slēpot, jo tieši slēpošana visvairāk palīdzot mugurai. Diemžēl viņš aizrāvās ar slēpošanu slidsolī, vasarā pat slēpoja ar rollerslēpēm, taču tas radīja mugurai vēl lielāku kaitējumu. “Izrādās, slidsolis ir asimetrisks, tāpēc pieredzējušie sportisti, lai neiedzīvotos muguras problēmās, maina soli. Līdz ar to momentā pārgāju uz klasisko soli, jo es taču kādreiz biatlonā slēpoju tieši klasikā, kad slidsolis pat nebija izdomāts. Un tagad, kad maratonos ar vienu atvēzienu aizslīdu garām krietni jaunākiem censoņiem, kuri cenšas tikt līdzi ar trim kustībām, ar lielu prieku pieminu savu treneri Jāni Štegmani, kuram pateicoties esmu apguvis klasiskā soļa visslēptākās nianses,” teic Dainis Caune, piebilstot: “Kad atsāku slēpošanu klasikā, joka pēc pieteicos uz Tartu pusmaratonu. Kad izdevās to pieveikt, izvirzīju sev augstākus mērķus, garākas distances, un tagad jau piedalos slavenākajos slēpošanas maratonos Eiropā.”