Mākslīgie smaidi. Seriāla "Beef" recenzija
Par populārāko šī pavasara jauno seriālu droši var dēvēt "Beef" ("Saķeršanās"). Pateicoties teju jebkurai ikdienā piedzīvotai situācijai un tās seku ķēdes asprātīgajam risinājumam, jaunais "Netflix" seriāls guvis plašu popularitāti un skatītāju augstus vērtējumus.
Formāli «Saķeršanās» ir amerikāņu seriāls. Sarunas ekrānā notiek praktiski tikai angļu valodā, un to veidojuši galvenokārt ASV kino un TV industrijas profesionāļi. Tomēr etniski radošās komandas kodolā ir Dienvidkorejā dzimuši, strādājoši vai Dienvidkorejas imigrantu ASV ģimenēs auguši mākslinieki. Protams, nebūtu tik būtiski «ķidāt» autoru un aktieru etniskās saknes, ja vien tas spilgti neatspoguļotos seriāla saturā.
Dienvidkorejas kino ir vērā ņemams spēlētājs pasaules kino jau pāris desmitgadu. Tomēr pēdējā piecgadē varētu teikt, ka svaigākās ekrāna mākslas vēsmas pūš tieši no šīs austrumu valsts. Protams, spilgtākais apliecinājums tam bija «Parazīta», 2020. gada labākās filmas, «Oskars». TV frontē par sensāciju kļuva «Kalmāra spēles».
Lai gan Dienvidkorejas filmas jau ilgstoši gozējas pasaules nozīmīgāko kino festivālu programmās un šajā valstī ir virkne ar izciliem režisoriem, tomēr labs Korejas kino pēdējā laikā kļuvis teju par normu kino repertuāros. Pat Latvijā, kur kino piedāvājuma dažādība ir samērā šaura, atskaitot kinoteātrus Elizabetes ielā. Ja rūpīgāk papētīsim pēdējā laika repertuāru, varēsim secināt, ka praktiski visu laiku ekrānos ikdienā ir atrodams piedāvājums no tālās un mentalitātes ziņā tik atšķirīgās zemes. Rudenī kinoteātros un tagad viedtelevīzijās var noskatīties lielisko «Lēmumu aiziet», patlaban vēl lielajos ekrānos ir noķerama «Atgriešanās Seulā». Tas liecina ne tikai par dienvidkorejiešu atzīstamām prasmēm globāla līmeņa filmu izplatīšanā, bet arī augsto filmu kvalitāti.
Lai gan «Saķeršanās» ir daudz amerikāniskāks darbs nekā piesauktie kino piemēri, tomēr seriālā virmo korejiešu mentalitāte, pat ja sižets norisinās Losandželosā un visi runā angliski. Varētu teikt, ka «Netflix» veiksmīgi sērfo uz Dienvidkorejas kino trenda. Mēģinot ietērpt vārdos šo grūti raksturojamo korejiešu kino noskaņu, kas atbalsojas arī «Saķeršanās» seriālā, tā ir ļoti uzmanīga un meistarīga scenārija notikumu savīšana. Izveidojot sižetisku rēbusu, kurā nejauši vai apzināti stāsta varoņi tiekas un mijiedarbojas dažādos un negaidītos veidos. Visam pāri ir jūtama sarkasma vai pat drīzāk cinisma nots, kas zemtekstos izsmej sociālās nevienlīdzības tēmu un cilvēciskus rakstura trūkumus.
«Saķeršanās» sižeta premisa, kā jau minēju, ir gaužām vienkārša un ikdienišķa. Kādā stresainā dienā lielveikala stāvlaukumā saķeras divi autovadītāji. Viens no tiem taurē pārāk uzmācīgi, otrs parāda vidējo pirkstu pa logu. Kurš gan nav lamājies pie stūres uz kādu citu? Bet Denijs savā nolietotajā pikapā izlemj uzsākt agresīvu pakaļdzīšanos glaunajam baltajam «Mercedes» džipam, kuru vada Eimija. Vienā laidā tiek pārkāpti visi satiksmes noteikumi pēc kārtas. Pa logu lidina atkritumus pa strīda sāncenša vadīto auto. Beigās baltā džipa vadītāja Eimija uzvar šajā duelī. Viņa atgriežas savā perfekcionistes ikdienā. Eimija savu privāto uzņēmumu ir pacēlusi līdz tādiem augstumiem, ka no viņas tūdaļ par astronomisku summu tiks nopirkts viņas ilgi veidotais uzņēmums. Savukārt Denijs nodarbojas ar remontdarbiem un velk savu eksistenci, dzīvojot kopā ar brāli, kurš vienā laidā spēlē datorspēles, lai nepiedalītos šajā grūtajā piedzīvojumā, ko sauc par dzīvi. Čo brāļu vecāki, izraidīti no ASV, dzīvo Korejā, un Denijs ir apsolījis uzcelt māju viņiem, lai atvestu abus atpakaļ uz apsolīto zemi – ASV.
Denijs un Eimija cīnās ar ikdienas problēmām katrs savā sociālajā slānī. Bet abiem viņu saķeršanās kļūs par apsēstību. To uzsāk Denijs, izliekoties par kādu citu, iekļūstot Eimijas mājā un brangi to piečurājot. Eimija, kuras ģimenes dzīve ar iejūtības un psiholoģijas apgaroto vīru arī nav ideāla, izlemj atriebties, savaldzinot Denija brāli. Tam visam pa vidu no cietuma iznāk Denija brālēns, kurš stāstam pievieno kriminālu noskaņu. Iespējams, viņš bagāto un nabago sadursmē ir vissirsnīgākais un jaukākais varonis. Par spīti tam, ka arī viņam būs savas intereses, jo filipīniešu organizētie noziedznieki viņu kādā brīdī vēlēsies kastrēt.
Atskaņas no «Parazīta»
«Saķeršanās» ir bagātīgi piepildīta ar cinismu. Tomēr tas nekļūst par pašmērķīgu vēlmi šokējoši sasmīdināt seriāla skatītājus. Ar nežēlīgiem un melniem jokiem viegli var iestūrēt jēlībās un bezgaumībā. Tas nav «Saķeršanās» gadījums. Šeit cinisms zināmā mērā izriet no tā, ko kritizē paši autori sava stāsta zemtekstā. Viņi vēršas pret amerikāņu sabiedrības mākslotību, slēpjoties aiz platiem smaidiem un pieklājības frāzēm. To vislabāk atspoguļo biznesa haizivs Eimijas tēls. Aktrise tik meistarīgi attēlo to, kā viņas varone tēlo smaidošu laipnību, lai kādas dusmas un agresija viņā vārītos. Dzīvot šādi jau savā būtībā ir zināmā mērā ciniski pret ārpasauli. «Saķeršanās» gaitā uz ekrāna abu galveno varoņu krātās un apspiestās emocijas eksplodē sadursmē vienam ar otru. Turklāt stāsts ir gana meistarīgi uzrakstīts un aktieru ansambļa niansēti izspēlēts, kas ļauj mums aizdomāties par daudz dziļākām tēmām un pašiem par savu izlikšanos ikdienā.
«Saķeršanās» sižets ir ne tikai atjautīgi uzbūvēts stāsta ziņā, bet tas ir dinamisks. Ja gribat, varat noraut visas desmit sērijas jeb piecas stundas arī vienā kārtīgā vakarā. Tikko, kā mums varētu šķist, ka sākotnējā sadursme un abu varoņu neveselīgā sāncensība ir vien ievads un mēs sākam iedziļināties katra varoņa dzīves problēmu peripetijās, Denijs un Eimija atkal atgriežas pie savstarpējām ieriebšanām. Tomēr vēl vairāk nekā cīņa vienam ar otru katram varonim šī spēkošanās izvēršas pašiem ar saviem iekšējiem dēmoniem.
Jāsaka, līdzības un atsauces uz jau pieminēto «Parazītu» brīžiem tomēr ir pārāk tiešas. Ne tikai attieksmē pret pasauli un ciniskajā tonī, bet arī pavisam konkrētās niansēs. Panākumiem bagātajā «Parazītā» par divu sociālo grupu kaujas lauku izvērtās modernā un minimālisma stilā iekārtotā privātmāja. «Saķeršanās» gadījumā liela nozīme ir Eimijas mājai, kas interjera ziņā ir līdzīga. Seriāls savā iedarbībā uz skatītāju, kā arī vizuālajā meistarībā līdz «Parazīta» līmenim tomēr neaizvelk. Tiem, kam filma ir labā atmiņā, var rasties izjūta, ka seriāls dažbrīd ir «Parazīta» otrais uzlējums. Tomēr tikai brīžiem.
Lai gan visas desmit sērijas aiziet raiti un gana aizraujoši, «Saķeršanās» pēdējā pusotra sērija, šķiet, sāk kādu jaunu stilu un piegājienu. Tas varbūt tāpēc, ka autori izteikušies, ka viņu prātos jau mīt nākamo trīs sezonu sižets. Tomēr apskatītās pirmās sezonas ietvaros seriāla fināls tik sasteigti maina savu toni, ka skatītājos var rasties mulsums, kāda īsti pēcgarša no šī ekrāna piedzīvojuma būtu jāpaņem līdz. Īsāk sakot, elegance netiek izturēta līdz galam un paliek pāri zināms tukšums.
