Stāsts par Dieva kalpa sadarbību ar Sātana iemiesojumu
No 1. maija četrus pirmdienu vakarus ar atkārtojumiem sestdienās kanālā “Viasat History” skatāms dokumentālais seriāls “Vatikāna noslēpumi. Pāvests un sātans”, kurā pētīta pāvesta Pija XII pretrunīgā rīcība pirms un pēc 2. pasaules kara, kā arī tā laikā. Gadu desmitus toreizējo Vatikāna vadītāju devēja par “Hitlera pāvestu”, pārmetot, ka Vatikāns, zinot, ka nacistiskā Vācija slepkavo ebrejus, tomēr nekādi nav rīkojies.
Ekspertu komandas izanalizētie dokumenti liecina, ka patiesībā pāvesta un viņa tuvāko līdzbiedru plāni 2. pasaules kara laikā ļāvuši izglābt vairāk nekā 700 000 ebreju, kā arī to, kā Pijs XII mēģinājis likt visus iespējamos šķēršļus Hitlera plāniem un sadarbojies ar pretošanās kustību.
Viens no dokumentālā seriāla veidotājiem ir britu autors, vēsturnieks un žurnālists Gajs Volterss, kam tika piešķirtas ekskluzīvas tiesības ieskatīties slepenajā Vatikāna arhīvā. “Jautāt 20. gadsimta vēsturniekam, vai viņš vēlas izšķirstīt slepenus materiālus, ir tas pats, kas jautāt kādam, vai viņš vēlas laimēt loterijā! Jābūt muļķim, lai teiktu nē. Brīdī, kad mani uzrunāja seriāla producenti, es sajutos kā lielākā laimesta ieguvējs,” sajūsmu pauž Volterss. “Kopš es uzrakstīju vienu no savām vēstures grāmatām “Hunting Evil” – stāstu par to, kā nacisti pēc kara aizbēga –, esmu bijis apsēsts ar nokļūšanu vietā, kas tiek uzskatīta par arhīvu “Svēto Grālu”. Pateicoties Dena Brauna un citu darbiem, pastāv mīts, ka tur atrodamas atbildes uz visiem pasaules noslēpumiem, tostarp par citplanētiešu kontaktu ar cilvēkiem. Personīgi mani īpaši interesē tas, kā Vatikāns rīkojās Trešā reiha laikā un gados pēc tā sabrukuma, un neskaidrās attiecības starp pāvestu Piju XII un Ādolfu Hitleru. Pateicoties ekskluzīvajai pieejai, mēs varējām rast atbildes uz vairākiem jautājumiem, kas jau sen ir satraukuši vēsturnieku prātus. Cik lielā mērā pāvests piekāpās Hitleram? Vai viņš centās palīdzēt ebrejiem izkļūt no nacistu ķetnām? Kādas bija attiecības starp Vatikānu un Musolīni? Cik daudz Vatikāns jau iepriekš zināja par nacistu plāniem? Un visbeidzot, vai tiešām pastāvēja nacistu plāns nolaupīt pāvestu?”
Gajs sajūsmināti, priekā mirdzošām acīm dalās emocijās, nokļūstot tik kārotajā vietā: “Par lielu vilšanos Dena Brauna faniem un man pašam par prieku, apmeklējot arhīvu, jānospiež neliels durvju zvans, virs kura itāļu valodā rakstīts “Vatikāna slepenais arhīvs”. Nav slepenu sviru vai īpašu akmeņu, kurus pagriežot atveras durvis. Tu ej pa bezgala gariem gaiteņiem, aiz muguras cita pēc citām aizveras masīvas durvis, līdz beidzot nokļūsti pie “Svētā Grāla”, kas aiz pārsteiguma liek zaudēt valodu. Arhīvs izmēros atgādina pilsētas kvartālu. Visā tā garumā ir neskaitāmi plaukti ar dokumentiem. Tur ir gadsimtiem seni pieraksti, miljardiem papīra gabalu un pergamenta. Daži tiek turēti jaunās “gudrās” kastēs, citi – putekļainos vecos ādas vākos. Un tad, ieraugot kāpnes, tu saproti, ka arī tas vēl nav viss, ka ir vēl viens tikpat grandiozs stāvs.
Protams, viens es netiktu galā ar šo apjomīgo darbu izpēti, tāpēc talkā nāca izcilā vēsturniece un dokumentu speciāliste Barbara Frāle, kura strādā arhīvā. Barbara bija nenovērtējama, tāpat kā monsinjors Serhio Pagano, kas ir Vatikāna slepenā arhīva prefekts. Arī viņus skatītāji var redzēt seriālā.
Es būtu varējis arhīvā dzīvot gadiem, taču vienmēr pienāk brīdis, kad “jābeidz rakt” un atklājumi jāpublicē grāmatā vai jāparāda skatītājiem. Esmu no sirds laimīgs, ka mums ir izdevies izgaismot vienu no divdesmitā gadsimta tumšākajām nodaļām.”
Reklāmas raksts sadarbībā ar "Wide media"
