Auskars nebija pērļu. Atklāts Jana Vermēra slavenākās gleznas noslēpums
Nīderlandes mākslas vēsturnieks Pīters Roelofs, viens no Jana Vermēra izstādes kuratoriem Amsterdamas nacionālajā muzejā "Rijksmuseum", paziņojis, ka auskars uz slavenās gleznas "Meitene ar pērļu auskaru" varones nebūt nav pērles. Par to raksta "The Art Newspaper".
Amsterdamas "Rijksmuseum" atklāta vēsturē lielākā Jana Vermēra darbu izstāde. Šī ekspozīcija ir šā gada galvenais izstāžu grāvējs: visi 45 tūkstoši biļešu uz to tika izpirktas tikai divu dienu laikā.
Tā kā Vermēram šobrīd pievērsta vispārēja uzmanība, viņa daiļrade kļuvusi par tēmu neskaitāmām diskusijām. Viena no tām - gluži zinātniska - veltīta gleznai "Meitene ar pērļu auskaru". Pareizāk sakot, pašam auskaram.
Roelofs apgalvo, ka šāda izmēra pērle būtu "astronomiski dārga", kas daudz pārsniedz gleznotāja finansiālās iespējas. Turklāt pērles neatspoguļo gaismu, kā parādīts gleznā. "Vermēra darbos mēs redzam mākslīgās stikla pērles, ko tajā laikmetā pārdeva galvenokārt Venēcijas stikla pūtēji," apgalvo izstādes kurators.
Ir arī citi viedokļi. Nīderlandes astronomijas profesors Vinsents Aiks uzskata, ka tā ir alva, bet Martina Goselinka, "Mauritshuis" Karaliskās galerijas direktore Hāgā, kur šobrīd glabājas šī glezna, par auskara statusu atsaucās šādi: "Tās nav ne pērles, ne stikls, bet tikai krāsa."
Kā radās leģenda par pērlēm? Tas ir kultūras uzslāņojumu rezultāts. Pats Vermērs gleznu nekādi nav nosaucis. Vēlāk to dēvēja gan par "Meitene turbānā", gan par "Meitenes seja". Tagadējo nosaukumu gleznai devis pats "Mauritshuis" muzejs. Tas nostiprinājās 1990. gadu beigās izdotajā Treisijas Ševaljē romānā "Meitene ar pērļu auskaru". Visbeidzot 2003. gadā iznāca tāda paša nosaukuma filma ar Kolinu Fērtu un Skārletu Johansoni galvenajās lomās, un šī glezna galīgi ieguva kulta statusu.
Vai tagad mainīs tās nosaukumu? Diez vai. Tā taču ir leģenda!
