Kas liek mums dejot? Atbilde ir pavisam vienkārša
Nesen publicētā pētījumā žurnālā "Current Biology" zinātnieki no “LIVElab” un “McMaster” universitātes Ontario, Kanādā, noskaidroja vienu no iemesliem kāpēc cilvēki grib dejot. Viņi šķetināja, kādas mūzikas sastāvdaļas mūsu ķermeņus sāk iekustināt.
“Mēs apskatījām tādas lietas, kā, piemēram, kādi ritmi mūs piesaista un liek gribēt kustēties,” sacīja neirozinātnieks un pētījuma galvenais autors Daniels Kamerons.
Šī eksperimenta laboratorija nebija klasiskā dienasgaismas spuldzes pielietā telpa, kurā zinātnieki ar baltiem halātiem un aizsargbrillēm uzmanīgi cenšas atrast atbildes uz jautājumiem.
Tā vietā “LIVElab” tika pārveidota par elektroniskās deju mūzikas koncertu.
Duets “Orphx” tiešsaistē uzstājās pētījuma brīvprātīgajiem, kuru galvas rotāja galvas lentes, kas aprīkotas ar kustību uztveršanas sensoriem.
Laboratorija bija aprīkota ar īpašiem skaļruņiem, kas spēj atskaņot ļoti zemas frekvences basus, ko cilvēka auss nedzird. Elektroniskās mūzikas dueta uzstāšanās ilga aptuveni stundu, un zinātnieki atskaņoja ļoti zemo basu ik pēc 2,5 minūtēm un atklāja, ka koncerta apmeklētāji vairāk kustējās, kad skaļruņi bija ieslēgti, lai gan eksperimenta dalībnieki reāli tos nedzirdēja.
Pētījuma vadītājs Kamerons apgalvo, ka mūsu vestibulārās sistēmas uzbūve var palīdzēt izskaidrot, kāpēc cilvēki vairāk kustas pie zemas frekvences basiem.
Pētījums parāda, ka par aptuveni 12% lielāka iespējamība, ka cilvēki sāks dejot, ja mūzikā būs ietvertas ļoti zemas basa frekvences.
“Tās ir iekšējās auss struktūras, kas dod mums sajūtu par to, kur mūsu galva atrodas kosmosā,” viņš teica. “Mūsu iekšējās auss sistēma ir jutīga pret zemas frekvences stimulāciju, it īpaši, ja tā ir skaļa, piebilda Kamerons.
“Mēs arī zinām, ka mūsu tauste arī ir jutīga pret zemas frekvences skaņām. Tā sajūta, ko izjūtat koncertā, kad tuvu atrodaties tumbām, un jūs jūtat, kā trīc jūsu krūtis, ir skaņas taktilā stimulācija,” viņš stāsta.
“Šīs zemās frekvences skaņas tiek ievadītas mūsu motoriskajā sistēmā smadzenēs jeb kustību kontroles centros,” skaidro zinātnieks.
Tas būtībā nozīmē, ka šī stimulācija dod mums nedaudz vairāk enerģijas.
Daži cilvēki, dzirdot mūziku, nevar sev neko padarīt – viņi sāk šūpoties, kustināt kājas un citas ķermeņa daļas, neatkarīgi no tā, vai ir zemas basa frekvences vai nav.
Tātad, kāpēc cilvēki dejo?
Kamerons saka, ka to ir grūti pārbaudīt, taču ir zināms, kāpēc cilvēki, iespējams, ir attīstījušies tieši šādā veidā.
“Mēs zinām, ka sinhrona kustību kopa, kad kopā muzicējam vai dejojam, rada sociālu saikni. Mēs jūtamies labāk par cilvēkiem, ar kuriem kopā esam, mēs jūtamies vairāk saistīti,” viņš stāsta.
“Tātad jūs varat iedomāties, kāds tas ir bijis potenciāls mūsu sugai tās ilgajā pastāvēšanas vēsturē.”
Mēs redzam vēl vienu interesantu lietu, mūzika tiek izmantota arī emociju regulēšanai, stāsta Kamerons. Viņš uzsver, ka tas ir īpaši izteikti mazuļu aprūpē.
“Mēs cenšamies viņus nomierināt, mēs dziedam viņiem, šūpojam. Tāpēc šī ideja par kustību savā veidā ir funkcionāla lieta,” viņš piebilda.
Ņemot vērā evolūciju, Kamerons uzskata, ka ir vērtīgi zināt, ka viņa pētījums ir atklājis tikai vienu no sastāvdaļām, kas liek mums vēlēties dejot.
