Meklējot Derības šķirstu
Svētā Mozus zelta lāde, zināma kā Derības šķirsts, ir viena no slavenākajām un noslēpumainākajām vēstures relikvijām. Kur šis šķirsts atradies pirms tūkstošiem gadu, viedokļi atšķiras – vai tas aprakts Jeruzalemē, vai to paņēma romieši? Arī tā šī brīža atrašanās vieta ir noslēpums. Šīs mistērijas izzināt centīsimies jaunajā raidījumā “Zudušā šķirsta noslēpumi”, kas kanālā Viasat History būs skatāms darba dienās no pirmdienas, 15. novembra. Šajā rakstā apskatīsim dažus no noslēpumiem, ko glabā šis Bībeles artefakts.
Šķirsta spēks
Saskaņā ar Bībeli, Derības šķirstu radīja Mozus, lai tajā paslēptu divas akmens plāksnes, uz kurām iegravēti desmit baušļi. Lāde bijusi aptuveni 110 centimetrus gara un aptuveni 65 centimetrus plata un augsta. Tā bijusi veidota no koka, ko no iekšpuses un ārpuses klājis zelts. Leģenda vēsta, ka šķirstam bijis iznīcinošs spēks, kas varējis no Zemes virsas noslaucīt pat armijas. Bija aizliegts tam pieskarties, tādēļ tas allaž bijis apsegts, un pārvadāts, iekārts divās kārtīs. Bībele vēsta, ka šķirsts aizsargājis visus, kas ticējuši Dievam, un iznīcinājis ikkatru, kas tiem uzbrucis. Šī lāde aizsargājusi ebrejus no briesmām migrēšanas laikā, palīdzēja viņiem šķērsot Jordānas upi un pat iznīcinājusi Jērikas pilsētas mūrus, lai pilsētu varētu ieņemt.
Bet vai tiešām ir iespējams, ka šādam šķirstam ir neticams spēks? Arheologu pētījumi to mēģina izzināt, taču pilsētas mūru krišanu speciālisti vairāk vēlas saistīt ar dabas katastrofām, piemēram zemestrīci, un tikai cilvēku apziņās tas saistāms ar bībeliskiem notikumiem. Jērika atrodas Nāves jūras tektoniskās plātnes joslā, un šīs plātnes kustības ik gadsimtu izraisa kādu zemestrīci. Pēdējā no tām notikusi 1927. gadā, prasot vairākus simtus upuru.
Kur šis šķirsts varētu atrasties?
Derības šķirsts tika pazaudēts Jeruzalemē, kur to savāca otrais Izraēlas karalis Dāvids. Viņa dēls Solomons uzcēla templi, kas vēlāk kļuva par relikvijas svētnīcu. Tur tas atradās līdz 587. gadam p.m.ē., kad babilonieši iekaroja Jeruzalemi. Ap šo laiku šķirsts arī pazuda, un aizsākās leģendas, kas cita par citu bija aizvien trakākas. Daži uzskata, ka šķirsts iznīcināts aplenkumā, citi domā, ka tas devies uz debesu valstību. Viens no ticamākajiem variantiem vēsta, ka aplenkuma laikā garīdznieki to aprakuši Jeruzalemē – vai nu Zedakija alā vai kanālā zem pilsētas, no kuriem daudzi nav izzināti līdz par šai dienai. Tāpat tiek spriests, ka šķirsts varētu būt tunelī, kas ved uz Tempļa kalnu, kurā uzieta arī zelta josta, kas it kā nokritusi kādam garīdzniekam, kas mēģināja šķirstu paslēpt no ienaidniekiem.
70. gadā p.m.ē. romieši izdemolēja Jeruzalemes pilsētu un ieguva savā īpašumā dažādas bagātības. Šie iekarojumi un nolaupītais ļāva finansēt arī, piemēram, Romas Kolizeju. Jeruzalemes karagājienu piemin ar imperatora Tita triumfa arku Romā, uz kuras attēloti karavīri, kas no Jeruzalemes tempļiem nes laupījumu, tomēr tur nav attēlots Derības šķirsts. Plaši izplatīta ir leģenda, ka lāde atvesta un paslēpta Laterāna bazilikā, kas vēlāk iznīcināta ugunsgrēkā. Tāpat pastāv pieņēmumi, ka šķirstu Tempļa kalnā izrakuši bruņinieki, kas teju simts gadus atradās Jeruzalemē. Templieši Jeruzalemi zaudēja 1187. gadā, pēc kā pārcēlās uz jaunu vietu Izraēlas teritorijā. Eksperti ilgstoši pauduši aizdomas, ka zem šīs vietas varētu būt meklējama tuneļu sistēma. Daļa no tās ar lāzera sensoru palīdzību tiešam tika atrasta pirms diviem gadiem. 1921. gadā templieši pārcēlās uz Kipru, tomēr līdz pat šai dienai nav zināms, vai Derības šķirsts tika paņemts līdzi, vai tomēr tas atrodams kādā no neatklātajiem tuneļiem. Ja vien tas tiešām tur ir.
Ir neskaitāmi pieņēmumi, mīti un leģendas par šķirsta atrašanās vietu, un daudzi no tiem tiek izzināti raidījumā “Zudušā šķirsta noslēpumi” kanālā Viasat History. Tomēr jāatzīmē, ka visvērtīgākās vēstures liecības joprojām nav uzietas. Ja tam tiešām bija tik liela vara, kā to vēsta Bībele, varbūt tā pat ir labāk. Skatieties jauno sešu daļu dokumentālo stāstu darba dienās jau no 15. novembra – pulksten 23.00, kanālā Viasat History!
Seko mums arī Facebook
Raksts tapis sadarbībā ar "Viasat History"
