Top biogrāfiska drāma par vienu no noslēpumainākajām zviedru māksliniecēm

Kopš 9. marta Skandināvijas straumēšanas vietne «Viaplay» ienāca Baltijas tirgū un ir pieejama «Helio iTV» un «Helio vTV», kā arī paša «Viaplay» abonentiem, Latvijas skatītājiem ir iespēja vērot lieliskus «nordic noir» seriālus un ne tikai. Mums patīk drūmi seriāli ar sarežģītām slepkavību lietām, un skandināvi kaļ dzelzi, kamēr karsta, solot ražot vismaz divas oriģinālfilmas gadā.

Olina Latvijas Televīzijas skatītājiem ir pazīstama ar aukstasinīgās Irēnas lomu seriālā «Rivjēra». Būdama viena no izcilākajām zviedru aktrisēm, Olina ir filmējusies kinofestivālos godalgotās filmās arī tandēmā ar slaveno režisoru, savu vīru, «Oskaram» nominēto Lassi Halstremu, kurš ir arī «Hilmas» režisors un scenārija autors. Īsajā, bet saturīgajā sarunā aktrises pastāstīja par Hilmas unikālo personīgu un traģismu, kā arī atklāja to, cik viegli ir strādāt kopā ar ģimeni. Latviju viņas vēl nav apmeklējušas, taču izrādīja siltu interesi par mūsu kultūru.

Zviedriem – ne tikai vikingi

«Šajā mazajā Eiropas nostūrī ir mājojuši ļaudis, kuri palīdzējuši veidot mūsu šodienu, lai kur mēs dzīvotu. Mums nav jāatskatās uz vikingiem. Iedomājieties tikai par Alfrēdu Nobelu vai Astrīdu Lindgrēnu,» sajūsmu par jauno projektu neslēpj «NENT» grupā esošā «Viaplay» direktors Anderss Jensens. Māksliniece Hilma af Klinta Zviedrijā līdz pat 80. gadiem bija mākslas «tumšais zirdziņš». Būdama viena no retajām sievietēm savā vidē, viņa saskārās ar noliegumu un savus darbus nevarēja popularizēt tik brīvi, kā to darīja vīrieši. Taču tieši viņu mākslas zinātnieki dēvē par vienu no abstraktās mākslas celmlauzēm. Mēs zinām Kazimira Maļeviča «melno kvadrātu», Pīta Mondriāna grafiskās kompozīcijas, taču par Hilmu pasaule uzzināja vien 20. gadsimta otrajā pusē. Iemesls – māksliniece vēlējās, lai viņas darbus turētu slepenībā. Hilma af Klinta dzimusi 1862. gadā netālu no Stokholmas. Viņa nomira 1944. gadā, un mākslinieces pēdējā vēlēšanās bijusi, lai viņas darbi netiktu izstādīti divdesmit gadus pēc viņas nāves. Kopumā mērojams, ka māksliniece aiz sevis atstāja ap 1000 mākslas darbu, no kuriem daudzus izstādīja Stokholmas «Moderna Museet» 2013. gadā. Nozīmīga bija viņas darbu izstāde ASV, Gugenheima muzejā, atklājot viņas košos, intensīvos lielformāta darbus plašākai auditorijai. «Viņas personībā ir kaut kas noslēpumains un neizzināts. Protams, arī mums Hilma bija atklājums. Turklāt viņa dzīvoja tādā laikā, kad mākslas pasaulē dominēja vīrieši. Pīts Mondriāns, Kazimirs Maļevičs… šie mākslas dižgari, taču viņa strādāja vēl krietni pirms viņiem, Hilma būtībā bija abstraktās mākslas pioniere, kura neguva taisnīgu atzinību,» atklāj Tora.

Mistiķe, kuru nesaprata

Interesanti, ka Hilma aizrāvās ar tolaik Eiropā populāro misticismu un apgalvoja, ka savus darbus glezno, kā medijs sazinoties ar aizgājušiem cilvēkiem. Lieki teikt, ka šāda dīvainība skatītājiem nebija pa prātam, kur un vēl sieviete-māksliniece! «Savus darbus Hilma radīja sarunās ar gariem, šī paranormālās pasaules ietekme tajā laikā bija kaut kas ārpus saprašanas robežām, tas nebija pieņemams un saprotams. Mūsdienās spirituālās prakses un viss ar to saistītais ir daudz pazīstamāks un vairāk izplatīts. Domāju, ka daudzi viņu vienkārši nesaprata,» stāsta Tora, kura filmā atveido Hilmu jaunībā. «Viņa bija ļoti aizrautīga, interesējās par botāniku, bija spēcīga matemātikā, pilna cerībām,» aktrise raksturo Hilmu, bet viņu papildina Lēna, kura būs Hilma vecumdienās. Kā mainījās šīs savdabīgās sievietes personība? «Dzīves nogalē viņa, šķiet, bija zaudējusi gribasspēku. Cik mums zināms, bija ieviesies dzīves nogurums, rutīna, viņu vajāja arī finansiālas problēmas,» tā Lēna.

Slavenas aktrises un režisora ģimene

Režisors Lasse Halstrems ir vismaz tikpat populārs, cik viņa sieva. Uzņēmis prestižas Holivudas filmas «Kas nomoka Gilbertu Greipu», romantisko drāmu ar Džoniju Depu «Šokolāde» un «Kuģošanas ziņas», par kuru tika izvirzīts «Zelta lāča» saņemšanai 2002. gada Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā. «Esmu pavadījis trīs gadus, cenšoties izprast Hilmas af Klintas noslēpumu. Šis ir stāsts par nelokāmiem patiesības meklējumiem, par cilvēci un Visumu laikā, kad visus noteikumus nosprauda vīrieši. Par spīti tik daudziem šķēršļiem, Hilma veidoja mākslu, kas ietekmē mūsu dzīvi šodien. Gribu panākt to, lai skatītāji izdzīvo šīs cīņas ar visām maņām», tā sola režisors. Bet cik tad viegli ir sastrādāties divām ģimenes sievietēm un vienam kuģa stūrmanim, kā nekā – slavenību pāris? «Tas, ka strādājām kopā, noteikti ir bijis apzināts lēmums, kura pamatā ir Lasses rūpīgais izpētes darbs. Es pati par Hilmu uzzināju vien no kāda dokumentāla fragmenta, ja nemaldos, un uzdevu sev jautājumu, kā gan es varēju tik maz zināt par šo ārkārtīgi savdabīgo un ekscentrisko mākslinieci? Un, protams, tad sekoja izstāde Gugenheima muzejā, par viņas darbiem pastiprināti sāka interesēties 80. gadu beigās, centās tos iztulkot mākslas terminos, pētīt. Lesse, bez šaubām, ir izpētījis visas iespējamās grāmatas un materiālus, kādus vien varēja,» ar vīra panākumiem lepojas Lēna. Viņai ar meitu Toru šī ir unikāla iespēja dalīties savā redzējumā un uzkrātajā pieredzē. Taču šajā lauciņā viss ir kārtībā un valda uzticība, nevis konkurence. «Mēs ar meitu gan radošajā, gan privātajā dzīvē vispār reti strīdamies. Mums viss rit diezgan plūstoši, taču abas esam diezgan pašpārliecinātas sievietes ar saviem stingrajiem viedokļiem. Ja nu kādu tas var novest līdz baltkvēlei, tad tas noteikti ir Lasse,» par aktieru būšanu labsirdīgi pasmejas Lēna. «Hilmas» pirmizrāde notiks 2022. gadā.