Olimpiskais čempions Edgars Krūmiņš tikai tagad sāk apjaust, kāds vēsturisks panākums izcīnīts

“Pamazām, pavisam pamazām sākam reāli saprast, ko esam sastrādājuši. Pirmajās dienās gan šķita, ka nekas tāds jau nav noticis. Protams, sagaidīšana lidostā – tas gan bija pamatīgs “sitiens pa galvu” –, viss ceļš no lidostas uz Zaķusalu bija sagaidītāju pilns, cilvēki par spīti sliktajiem laikapstākļiem bija sanākuši, lai mūs apsveiktu. Domāju, kas noticis – vai esam uzvarējuši karā? Tas bija iespaidīgi un deva pirmo apjausmu, ka tomēr esam kaut ko sasnieguši. Un pēc tam ar katru dienu, kad mūs sāka aicināt uz intervijām, cilvēki uz ielām atpazīst arvien vairāk un vairāk, nāk klāt, prasa autogrāfus, un tad tomēr sākam saprast – jā, laikam jau esam paveikuši ko nozīmīgu,” žurnālam "Kas Jauns" atzinis Edgars Krūmiņš.

Viņš gan neslēpj, ka laiks pēc olimpiskās medaļas izcīnīšanas bijis patiešām ļoti saspringts – īsti nav izdevies panākumu nosvinēt, ne ar draugiem paballēties, ne ar ģimeni un radiem kopā atpūsties. “Tam vienkārši nav laika! Kad atlidojām, tad gan satikāmies ar draugiem, pasēdējām, parunājām, bet pēc tam viss vienā skrējienā. Treniņi, tikšanās, pasākumi, intervijas – jūs visi gribat mūs redzēt. Bet mēs nevienam neatsakām, cik mūsu iespējās ir, tur ejam. Patiesībā šis laiks ir vēl aizņemtāks un grūtāks nekā treniņu mēneši pirms olimpiskajām spēlēm. Mums komandā pat jau radies teiciens: “Paši vainīgi, ka vinnējām!”,” sirsnīgi smejas olimpiskais čempions.

Viņš cer, ka mazliet vairāk varēs atpūsties decembra beigās, bet līdz tam viņa komandai aktīvi jāpiedalās FIBA 3x3 turnīros, kur tikai tagad sākusies jaunā sezona. “Spēļu grafiks ir ļoti saspīlēts, turnīru ir ļoti daudz. Superfināls notiks decembra beigās, un pēc tā gan paņemsim nelielu atpūtu. Domāju, aizbrauksim kādā ceļojumā visi kopā ar ģimenēm, bet varbūt katrs atsevišķi. Tad jau redzēsim, kā būs, cerams, ka kaut kas jau sanāks. Citādi tāds kārtīgs atvaļinājums mums nav bijis trīs gadus. Pēdējā atpūta uz divām nedēļām tika iedota gada nogalē – janvārī jau sākām gatavoties olimpiādei. Patiesībā pēdējie gadi patiešām bija ļoti smagi – treniņi, turnīri, mikrotraumas un tad vēl tas kovids... Tas viss prasīja daudz enerģijas, tas nebija viegli. Bet tagad, zinot, ka tam visam bija jēga, ka smagais darbs deva rezultātu, ka kaklā ir zelta medaļa, tad, protams, šķiet, ka tas viss bija tīrākais sīkums. Nu atliek vien atgūties no traumas, kārtīgi sadziedēt plīsušo saiti, lai varētu pievienoties komandai. 3. septembrī būs medicīniskās pārbaudes – ja viss būs kārtībā, varēšu atsākt skriet, bet līdz tam strādāju pie metieniem. Dīkā nesēžu,” žurnālam "Kas Jauns" pastāstījis olimpiskais čempions Edgars Krūmiņš.