Holivudas grandu uzmanības centrā - elegantā, bīstamā un seksīgā Džodija Komere

Pasaulē mazā Džodija Marija Komere nāca 1993. gada 11. martā «bītlu» pilsētā Liverpūlē. Mācījās katoļu skolā, kur arī viņas talants tika pamanīts. Un var teikt, ka nejaušības pēc Džodijai nācās ģimenes apstākļu dēļ izlaist meiteņu deju grupas treniņu, un biedrenes patrieca viņu no komandas. Tā vietā skolas talantu šovā Džodija uz skatuves kāpa, deklamējot monologu, kas tā iespaidoja skolas teātra pulciņa vadītāju, ka tā uzreiz sarunāja jaunajai censonei noklausīšanos raidsabiedrībā BBC un «BBC Radio 4» viņa tika pie lomas raidlugā. Arī citi aktieri uzreiz pamanīja, ka Džodijai ir talants un ieteica sameklēt sev aģentu. Tā viņa arī darīja, lai gan aktrises darba piedāvājumi, protams, nenāca uzreiz. Nācās i bārā traukus vākt, i lielveikalā pie kases pastrādāt.

Vilanelas šarms

Pārāk ilgi gan jāgaida nebija – pēc vairākām otrā un trešā plāna lomām nāca jau arī galvenās, tika saņemtas kritiķu uzslavas un pirmie apbalvojumi. Bet atzinību ne tikai Lielbritānijā, bet arī visā pasaulē deva seriāls «Nogalināt Īvu» («Killing Eve») – Džodija tajā atveidoja vienu no galvenajām varonēm, psihopātisku krievu slepkavu Vilanelu, kas pārņemta ar britu slepeno aģenti Īvu.

Māka iejusties dažādos tēlos, mainīt akcentus un nenoliedzamā harisma Džodiju padarīja par šī seriāla zvaigzni, saņemot pat prestižo «Emmy» balvu. Izdevums «The Hollywood Reporter» Komeri 2018. gadā iekļāva Holivudas uzlecošo zvaigžņu sarakstā. Un Holivuda pieklauvēja pie Džodijas durvīm – aktrisei tikusi gan loma «Zvaigžņu karu» sāgā, gan pabeigta filmēšanās ar Raianu Reinoldsu zinātniskās fantastikas grāvējā «Free Guy». Bet patlaban Komere filmējas Holivudas veterāna Ridlija Skota jaunākajā darbā – vēsturiskajā drāmā «Pēdējais duelis» («The Last Duel»). Filmā piedalās arī Mets Deimons un Bens Afleks, kas abi ir arī scenārija autori. Tāpat nākamgad gaidāma skatītāju jau tik iemīļotā seriāla «Nogalināt Īvu» pēdējā – ceturtā – sezona. Bet uz Losandželosu pārcelties Džodija gan nevēlas – aizbrauc turp nofilmēties, bet brīvo laiku labprāt pavada savu vecāku mājās Liverpūlē, laiskojoties uz vecā dīvāna.

No glamūra gan Komere neatsakās. Par to var pārliecināties ikviens, kas redzējis viņu zīmola «Ralph & Russo» tērpā «Zelta globusu» pasniegšanas ceremonijā, gan «Erdem» smaragdzaļajā kombinezonā Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmijas balvu pasniegšanā.

Nu gluži kā viņas varone Vilanela seriālā «Nogalināt Īvu» – kad ledusskapī nekad netrūkst šampanieša, bet skapī dārgu zīmolu drānu. Un vienlaikus vienmēr pie rokas ir kāds nāvi nesošs ierocis, ko izmantot, ar žilbinošu smaidu nomušījot kārtējo upuri. «Mēs negaidījām, ka pirmajai sezonai būs tik traki panākumi. Jā, mēs ticējām seriālam, ar sirdi un dvēseli pie tā strādājām, bet nekad jau nevar zināt, kā to uzņems publika. Un uzņēma ar sajūsmu – ko vērti vien bija Vilanelas tērpi Halovīnā… Nekad nebiju filmējusies seriālā, ko fani tik jūsmīgi ir uzņēmuši,» priecīga ir Komere. «Seriālam gan nav nekāda dziļāka vēstījuma pasaulei, un laikam tāpēc cilvēki arī to tik ļoti mīl. Viņi var tajā vienkārši aizmirsties un iztēloties sevi kādā tēlā, īsti jautri pavadīt laiku,» norāda aktrise.

Emocionāla, bet bez vēlmes izrādīties

Kā porcelāna lelle, kā «piena un stikla mīlas auglis» – tādi epiteti kritiķiem nākuši prātā, ieraugot Džodiju, no kuras lielo acu dziļā skatiena atrauties, šķiet, nav iespējams. «Es mammai vaicāju, vai viņa bija domājusi, ka es varētu būt profesionāla aktrise, un viņa pārliecinoši attrauca: «Nē.» Jā, es jau arī teātra pulciņā aizgāju tikai 11 gadu vecumā,» atminas Komere. «Bet jau kā bērns visu laiku kaut ko tēloju – tad popzvaigzni Anasteižu, tad [bītlu draudzeni, aktrisi un dziedātāju] Sillu Bleku. Es biju ļoti ekstraverta, mīlēju runāt. Laikam klasē biju kā tāds dadzis acī, jo nespēju aizvērties,» nosmej aktrise.

Pārliecība par to, ka viņa ar savu aktiermākslas meistarību spēs tālu tikt, nāca padsmitnieces gados. «Bija vietējais teātra festivāls, un man ar savu monologu vajadzēja uzstāties pašās beigās. Un klātienē to lūkoja mans tēvs, kas nekad nebija redzējis mani tēlojam. Ar katru brīdi viņš kļuva arvien bažīgāks, jo bija tik daudzi bērni, kas kāpa uz skatuves un sniedza tik lieliskus priekšnesumus, ka viņš klusībā tik domāja: «Lūdzu, Dievs, lai tik viņa pavisam neizgāztos!»,» atminas Komere, kas tovakar, būdama 12 gadu veca, nolasīja monologu par Hilboro traģēdiju, kad 1989. gadā futbola spēlē ļaužu pūlī tika līdz nāvei sabradāti 96 cilvēki. Monologu bija rakstījis vietējais dramaturgs, kura tēvs šajā traģēdijā zaudēja dzīvību. Komere ieguva galveno balvu, viņas papus bija lepns jo lepns, un izjūtas, kādas tolaik pārņēmušas, aktrise atminas vēl šobaltdien. «Es gan vienmēr esmu bijusi emocionāla, man patīk tāda īsta saruna par jūtām,» norāda viņa. «Vienmēr esmu gatava kādi pateikt – hei, meitēn, iedzersim tēju un visu izrunāsim!» Izrunājas par dzīvi viņa joprojām ar tām pašām draudzenēm, kas viņai bija skolas laikā. Bet uz klubiņiem nestaigā (nu, nestaigāja, kad klubiņi bija vaļā). «Es vēlos strādāt. Es nevēlos būt pamanīta. Man nav tādas nepieciešamības,» nosaka Džodija, kuras sociālajos tīklos privātu bilžu tikpat kā nav – vien ar darbu saistītas.

Iejusties 15. gadsimtā

No 26. maija trešdienās Latvijas skatītāji kanālā «Epic Drama» Džodijas talantu var lūkot seriālā «The White Princess» («Baltā princese»). Astoņu sēriju garumā tiks stāstīts par kādreizējo Anglijas karalieni Jorkas Elizabeti, karaļa Henrija VII sievu.

Skatītājs aizceļo 15. gadsimta Anglijā – laikā, kad Henrijs VII Tjudors slavenā cīņā pieveica Ričardu III un kļuva par karali. Jorkas Elizabetei, ko atveido Džodija, nākas precēties ar Henriju, lai apvienotu valsti, ko bija sašķēlis divu varenu ģimeņu karš. «Tas viss viņai ir īsts izaicinājums,» savu varoni raksturo Komere. «Viņa var iet vieglo vai grūto ceļu. Un viņa izvēlas to grūtāko.» Protams, aktrisei ne reizi vien vaicāts – ko viņa darīja, lai spētu iejusties tēlā, kas dzīvojis pirms 500 gadiem. «Tikko izlasīju scenāriju, pat jau pašā noklausīšanās brīdī jutos tā, it kā viņu pazītu,» atklāj Džodija. «Mani, šķiet, piesaistīja tas pusaudzes dumpīgums, kas viņā ir. Man grūtākais šķita tas, ka šis stāsts ilgst septiņu gadu garumā. Tas nav maz, tāpēc bija skaidrs, ka būs jāparāda, kā viņa aug un pieaug.»

«Es mazliet papētīju vēsturi, bet nav tā, ka par to laiku sievietēm būtu bijis daudz kas rakstīts,» nosaka Komere, kam gan tas ļāvis tēlu pārmīcīt pēc pašas patikas. «Varēju pati iedomāties, kas viņai patīk, kas nepatīk, izvēlēties rakstura īpašības, uzvedību. Nav neviens izdzīvojis, kas varētu pastāstīt, kāda viņa īstenībā bija. Es pat uzzināju, ka tolaik, kad cilvēkiem gleznoja portretus, viņi lika zīmēt tā, lai mati būtu atkāpušies tālāk no pieres, lai viņi izskatītos varenāki, tādējādi – bagātāki. Nu kā tāds fotošops! Atradām trīs Jorkas Elizabetes portretus, un katrā viņa izskatījās savādāk. Tātad man bija dota krietna izdomas brīvība.» Kā saka Komere, esot tik daudz līdzību starp Tjūdoru laikmetu un mūsējo… «Ja noņem tos kroņus un kostīmus, paliek vien tā pati politiskā spēle. Stāsts par politiku, par ģimeni. Par mīlu, par nodevību. Viņi taču arī bija cilvēki!»

Džodijas karjerā šī bija pirmā kostīmdrāma. «Uh, filmēšanas dienas uzreiz kļuva garākas! Jo jāpavada liekas stundas, taisot frizūru, grimējoties, tad vēl jāvelk tie smagie kostīmi. Tur vajadzēja krietnu izturību,» atklāj aktrise.

«Baltā princese»

Seriāla pamatā ir Filipas Gregorijas romāns ar tādu pašu nosaukumu, un tas ir stāsts par Jorkas Elizabeti (Liziju), kura ir spiesta laulāties ar karali Henriju VII.

Viņu personīgās un politiskās nesaskaņas ir nopietnas, un tās draud atkal sašķelt karalisti. Klejo baumas, ka Lizijas pazudušais brālis princis Ričards ir dzīvs un plāno pārņemt troni, liekot Lizijai izvēlēties starp jauno Tjūdoru vīru un puisi, kurš varētu būt viņas asinsradinieks un likumīgais Jorkas karalis. Šis ir stāsts par varu, ģimeni, mīlestību un nodevību, attēlojot vienu no vētrainākajiem stāstiem Lielbritānijas vēsturē no unikāla to sieviešu skatpunkta, kas turpināja cīņu par Anglijas troni.