Rēzijas krustmeita Marija Luīze Kalniņa iedvesmo Latvijas studentus - paralēli mācībām ikdienā palīdz Covid-19 pacientiem

Komponista Imanta Kalniņa un aktrises Helgas Dancbergas mazmeita, aktrises Rēzijas Kalniņas dvīņubrāļa mācītāja Krista Kalniņa meita Marija Luīze studē Rīgas Stradiņa universitātē, kur jau tikusi līdz sestajam kursam pediatrijā. Neraugoties uz milzīgo slodzi, kāda ir medicīnu studējošajiem, meitene gan spēj mācīties uz augstākajām atzīmēm, gan būt sabiedriski aktīva un atbildīga.

Jaungadu sagaida slimnīcā

Marijas Luīzes panākumiem dzīvo līdzi gan viņas vecāki, gan krustmāte Rēzija, pēc kuras ierakstiem sociālajos tīklos Vecgada vakarā arī atklājās, ka meitene ir to jauniešu vidū, kas kā medicīnas asistenti sniedz palīdzīgu roku mediķiem rūpēs par Covid-19 pacientiem slimnīcā. “Man ir šorīt, šodien, šonakt viens cilvēks, ar kuru lepojos, par kuru aizlūdzu, pie kura ir mana Sirds, Domas un Dvēsele – pie Marijas Luīzes Kalniņas. Viņa sagaida mūsu visu jauno gadu pie tiem, kuriem ir jāizcīna turpināt DZĪVOT nākamajā 2021. gadā! Lai sargeņģeļi un mūsu lūgšanas ir ar tevi, Mīļā Māsa Marija!”

Kā zināms, jaunā gada pienākšanu šajā slimnīcā iemūžināja arī Latvijas Televīzijas komanda dokumentālajā filmā "Netīrā zona", kurā, strādājot bīstamajā nodaļā, bija redzama arī Marija aizsargtērpā. Soctīklos tuvinieki arī atklājuši, ka Marija veic pētījumu, kurā vēlas noskaidrot, kāds ir sabiedrības vakcinācijas stāvoklis Latvijā, kā arī ir to jauniešu vidū, kas izvirzīta Studentu gada balvai un to 6. februārī ieguvusi. Balvas pamatojumā teikts, ka to piešķir studentam, kurš ir kā paraugs, kas ar saviem darbiem spējis iedvesmot citus studējošos vai sabiedrību kopumā. Līdztekus šai balvai Marijas Luīzes veikums novērtēts arī nominācijā "Gada digitālais" notikums, kurā uzvarējusi viņas pārstāvētā RSU starptautiskā studentu konference.

Svarīga kā zinātne, tā cilvēki

Par to, kāpēc nolēmusi kļūt par ārsti, Marija Luīze kā Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolvente dalījusies kādreizējās skolas raidījumā. “Kad mācījos 12. klasē, biju pārliecināta, ka studēšu medicīnu Anglijā. Beigās sanāca, ka tās būtu biomedicīnas studijas Londonā, taču es ļoti gribēju būt tieši ārste. Zināju, ka vēlos apvienot abus – zinātnisko pusi un personīgu kontaktu ar pacientiem,” pauda meitene, kura palikusi Latvijā iespējas mācīties par ārsti dēļ. Savukārt savas augstskolas mājaslapā viņa izteikusies, ka nevis pati izvēlējusies ārsta profesiju, bet tā izvēlējusies viņu. “Man vienmēr ir patikusi zinātne, kā arī runāt un komunicēt ar cilvēkiem. Kādā brīdī vidusskolā sapratu, ka ārsta profesija ir tas zelta vidusceļš, kuru es meklēju, un kopš tā laika man nav bijušas šaubas par savu izvēli.”

Pienākums un aicinājums

Covid-19 nodaļā Marija Luīze strādā jau no vasaras sākuma. “Pastāvīgi strādāju Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas 10. – gastroenteroloģijas – nodaļā par medicīnas asistenti, Covid nodaļā pievienojos pēc nepieciešamības. Tas ļoti atkarīgs no mēneša, cik bieži. Janvārī lielākā daļa dežūru bija Covid-19 nodaļā, šajā mēnesī pagaidām esmu bijusi tikai savā nodaļā,” sarunā ar žurnālu "Kas Jauns" stāsta Marija. Intervijā augstskolas mājaslapā Kalniņa dalījusies savā nostājā, kāpēc piekritusi uzņemties šādas rūpes: “Mans pienākums ir palīdzēt pacientiem jau šodien. Ārkārtējā situācija sākās jau martā, studijas kļuva attālinātas, un es ļoti ātri sapratu, ka nevaru tikai sēdēt mājās un tieši slimnīca ir tā darba vieta, kurā varu palīdzēt vairāk. Tas ir mans pienākums un aicinājums šobrīd, kad situācija ir vissmagākā, doties darīt to, ko vēlos darīt nākotnē, – aprūpēt pacientus un paveikt visu iespējamo, lai palīdzētu veselības aprūpei. Tādēļ jau maija beigās sāku meklēt, kur varētu iesaistīties, un savu vietu atradu Stradiņa slimnīcā.”

Fiziski un emocionāli smagi

Kopā ar kolēģiem no dažādām nodaļām šobrīd daļa medicīnas studentu ir gatavi vilkt aizsargtērpu un aprūpēt Covid-19 pacientus. “Uz Covid-19 karantīnas nodaļām mūs var pasaukt strādāt jebkurā brīdī. Brīvdienām tiek sastādīti rezervistu saraksti, lai fiksētu, kuri medicīnas darbinieki būtu gatavi nepieciešamības gadījumā pavadīt kādu brīvdienu īpašajā nodaļā, kad ir liels pacientu pieplūdums un jāpapildina personāls vai jānomaina kolēģis.” Vaicāta, vai bijušas bailes no darba šajā nodaļā, Marija studiju biedriem atzinusi, ka bijis satraukums pirms pirmās dežūras. “Domāju, ka šīs bailes bija ne tik daudz no pašas slimības vai iespējas saslimt, jo nodaļā ir aizsargtērpi un kopējā aizsardzība ir augstā līmenī. Es baidījos no nezināmā – no tā, cik smagi slimi būs pacienti, kādi jauni pienākumi man būs jāveic un ka varbūt kaut ko nezināšu… Domāju, ka lielākās bailes daudziem medicīnas aprūpes darbiniekiem, kuri stādā Covid-19 nodaļās, ir no neziņas, kāda var izvērsties ikdiena. Tomēr līdz šim veiksmīgi tieku galā ar saviem pienākumiem, un tas ir devums arī manām jaunā mediķa prasmēm,” par, iespējams, līdz šim skarbāko dzīvesskolu un rūdījumu izteikusies Marija Luīze, iesakot citiem jauniešiem rūpīgi apsvērt lēmumu pievienoties Covid-19 nodaļai, jo “ikdiena karantīnas nodaļā un slimnīcā kopumā pašlaik ir ļoti smaga, kā dēļ aprūpēt pacientus ir gan fiziski, gan emocionāli grūti”.

Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!