Mīlestība uz šausmu fona. Seriāla "The Haunting of Bly Manor" recenzija
Vai «The Haunting of Bly Manor» ir otrā sezona seriālam «The Haunting of Hill Hause»? Tā var droši apgalvot, lai gan stāsti nav saistīti, tomēr ir tā pati veidotāju komanda. Tā ir gandrīz tā pati miglā tītā māja, kas glabā noslēpumus. Daļa no tiem jūs biedēs, daļa saraudinās, bet jūs noteikti padomāsiet par ģimeni, par mīlestību un pabaidīsieties no spokiem.
«Netflix» skatāmais seriāls «The Haunting of Bly Manor» («Blaija muižas spoki»), kurā ir daudz spēcīgu sieviešu tēlu, balstās uz divu vīriešu radošajiem pleciem.
Seriāla stāsts veidots pēc Henrija Džeimsa darbiem. Viņa "Imdb" profilā ir 150 ieraksti – filmas un seriāli. Daudzus viņa darbus izmanto atkārtoti, arī pavisam nesen, lai gan Džeimsa kungs no šīs pasaules šķīries jau 1916. gadā. Viņš bija ievērojams spoku stāstu žanra pārstāvis, meistars savā jomā, iespējams, viņš arvien ir mums līdzās un kā spoks noraugās savas daiļrades izmantotājos. Viņa darbs «The Turn of the Screw» (latviski izdots kā «Skrūves apgrieziens») šīgada laikā iznākušajos kinodarbos izmantots divas reizes – jaunākā adaptācija «The Turning», kura saņēmusi ļoti zemus vērtējumus, un seriāls – «The Haunting of Bly Manor», kuru augstāk vērtē kinospeciālisti, mazliet zemāk – vienkāršie skatītāji. Iespējams, tāpēc, ka skatītāju atmiņā vēl ir «The Haunting of Hill Hause», kas bija izcils šausmu kino paraugs, liekot gan bailēs sarauties, gan notraust asariņu par ģimenes likstām. Spokošanās Blaijas muižā ir citam žanram piederīga. Kādam? Lai to precizētu, jāpalūkojas otra atbildīgā vīrieša radošajā darbībā.
Maika kinozīmes
Maiks Flanagans ir amerikāņu režisors, ko uzskata par vienu no mūsu laika vadošajiem šausmu kino speciālistiem. Filmas – «Oculus», «Hush», «Ouija», «Gerald’s Game» un citas – vieno ne tikai prasme radīt gaisotni un sapurināt aiz bailēm, bet arī tēmas, vide, varoņi. Darbība ierasti notiek kādā mājā, starp ģimenes locekļiem, filmās sastopami dīvaini bērniņi, dažādi spoki, sienas, aiz kurām rodami šausminoši atradumi. No filmas uz filmu, no filmām uz seriāliem pārceļo ne tikai ierastās kinovalodas zīmes un stāsta nianses, bet arī aktieri. Filmās iepazītos aktierus jūs atradīsiet arī abos minētajos seriālos. Tā var kļūt par kinomīļu iecienītu spēlīti – atrast, kādos dažādos tēlos šis aktieris vai aktrise izspēlējušies Flanagana kinodarbos. Režisors lutina aktierus – ļauj tiem pārtapt, mainīties, izspēlēties. Ne tikai lutina, vienu no savām aktrisēm ir pat apprecējis. Režisors prot aktīvi un daudz strādāt – aktieri intervijās stāsta, kā, filmējot spokošanos Hilla namā, režisors dienā filmējis, vakaros montējis, brīvdienās rakstījis scenārijus nākamajām sērijām. Un tas viss laikā, kad Flanagans gatavojās filmai «Doctor Sleep», Stīvena Kinga romāna «Mirdzums» turpinājumam.
Seriāla «The Haunting in the Bly Manor» tapšanā Flanagans vairāk piedalījies kā producents un pirmās sērijas režisors, uzticoties arī citiem profesionāļiem.
Savos darbos režisors pierāda, ka ir ne tikai šausmu radīšanas meistars. Viņš ir gana sentimentāls. Viņš ir romantiķis, kuram ir svarīga ģimene un cilvēku attiecības. Kādā intervijā Flanagans stāsta, ka pats ir no labas bezproblēmu ģimenes, bet tādas zaudēšanu uzskata par lielākajām šausmām, kas var cilvēka dzīvē notikt.
Nākotnē no Flanagana sagaidāms seriāls «Pusnakts mesa» («Midnight Mass»), kur darbība atkal risināsies izolētā komūnā, kurā ieradīsies harismātisks, noslēpumains, jauns priesteris. Seriālā spēlēs jau režisora iepriekšējos darbos iepazītie aktieri.
Vai gotiem patiks?
Mīlestība, šausmas, spoki – tas atrodams gotiskajā literatūrā. Šis žanrs palīdzējis tapt tādam stāstam kā seriāls «The Haunting of Bly Manor», ko seriāla recenzijās dēvē par gotisku mīlasstāstu. Jo te galvenais nav ne šausmas, ne spoki – tas ir stāsts par mīlestību. Par mīlestību, kurai netraucē arī nāves esamība. Jo, ja romantiķi zvēr, ka es mīlēšu tevi, līdz nāve mūs šķirs, tad goti rakstīs ar asinīm apliecinājumu, ka mīlēs arī pēc tam, kad nāve iejauksies attiecībās. Jo ir taču iespējams šķērsot pasauļu robežas un nav nekādas vainas mīlēt spoku. Nē, nu viegli tas nav, jā. Ar to saskaras seriāla varoņi, jo paši dažkārt apjūk savās laika cilpās, ceļojot no vienas pasaules uz otru.
Un nav jābūt piederīgam gotu subkultūrai, lai tāds stāsts iepatiktos. Jo kurš tad negrib ticēt mūžīgai mīlestībai? Jāpiebilst, ka seriālā ir labākās laika cilpas, kādas redzētas. Nav viegli tās aptvert, bet, kad noķerts pavediens, ir interesanti sekot līdzi, kā tās vijas un savijas.
Viktorijas uzvaras
Lai arī rakstu sāku ar vīriešu slavināšanu, tagad par galveno – par sievietēm, kuras abos seriālos tiek pie lieliskām lomām. Vislielākā ieguvēja ir Viktorija Pedretti, kura ir tikai karjeras sākumā, bet tas izvērties fantastiski veiksmīgs. Nelle seriālā «The Haunting of Hill House» ir viņas pirmā loma kā profesionālai aktrisei. Tikko uzsākusi šo darbu, viņa tika izvēlēta un nofilmējās Kventina Tarantīno filmā «Reiz Holivudā». Lomiņa bija maza, maziņa, bet ieraksts CV paliks mūžīgi – ka viņa ir filmējusies pie Tarantīno. Nākamais darbs – loma seriālā «You», kas ir augsti vērtēts un skatītāju iecienīts. Tālāk – galvenā loma seriālā «The Haunting of Bly Manor». Patlaban turpinās darbs pie seriāla «You» trešās sezonas. Un tas noticis pēdējos divos gados. Turklāt ir patīkami skatīties intervijas ar Viktoriju. Viņa vēl nav slavas un profesionālu PR speciālistu apstrādāta, viņai nav komandas, kas raksta priekšā asprātīgus tekstus TV sarunu šoviem, tāpēc viņa ir jauka, kautrīga jauna aktrise, kas vēl nav zaudējusi spēju dabīgi apsmieties interviju laikā. Viņa atklāti stāsta, ka bērnībā uzstādīta diagnoze – uzmanības deficīta sindroms, un daudzus gadus viņai stāstīts, ka tāpēc dzīvē neko nesasniegs. Viņa biedēta ar atkarību riskiem un citām problēmām. Bet viņa neticēja tam, ko saka apkārtējie. Viņa turpināja cīņu un nu piepildījusi sapņus par aktrises karjeru.
Viktorijai apkārt ir pieredzējušas aktrises – Karla Gudžino, Keita Sīgela un vēl citas lieliskas dāmas, kuru sniegumu mūsu vietējās kinobalvas pasniedzēji gan nevarētu ignorēt, ja arī mūsu kinoražojumos sievietes tiktu pie tik lieliskām lomām. Bet nu ir, kā ir. Šogad sieviešu lomu bijis tik maz, ka nomināciju «Kristapā» vajadzēja atcelt. Nu ko, skatāmies šo seriālu un apskaužam!
Galvenais – paliekam pie ekrāniem, lai vērotu šo spoku stāstu lēno ritumu, jo tas ir tā vērts. Darbības līkloči savīsies, radot spocīgu atmosfēru, interesantus attiecību stāstus un gala secinājumu – ka nav nekā vērtīgāka dzīvē par mīlestību.
