Atmetusi marihuānas lietošanu un cer kļūt par "TikTok" zvaigzni - "ērkšķu šova" Laura atgūst dzīves jēgu

28 gadus vecā Laura ir atraktīva, izglītota sieviete, taču viņai trūka dzīves piepildījuma. Viņa lietoja apdullinošas vielas un nespēja iekļauties dzīvē. Laura augusi labā ģimenē, mācījusies augstskolā, strādājusi par fitnesa treneri, bet dzīve apmeta kūleni brīdī, kad tētis smagi cieta avārijā. Nespējot aizmirst piedzīvoto, Laura sāka smēķēt marihuānu un ar laiku jau kļuva atkarīga. Žurnālam "Kas Jauns" sieviete pastāstījusi par savām nedienām un to, kā dalība "STV Pirmā!" sociālajā projektā "Caur ērkšķiem uz..." mainījusi viņas dzīvi.

Pieredzes vērts piedzīvojums

Lauru Zablocku skatītāji ir jau iepazinuši, viņa, ja tā var teikt, ir rūdīta TV šovu dalībniece – vispirms pirms pieciem gadiem centās atrast mīlestību šovā "Pirmais skūpsts", tad piedalījās šovā "Netīrās dejas", bet pēc tam jau bija redzama projekta "Pirmais skūpsts" otrajā sezonā. Vaicāta, kāpēc izvēlējusies piedalīties projektā "Caur ērkšķiem uz..." – vai tas bija piedzīvojuma dēļ vai tomēr gribējusi mainīt savu dzīvi –, Laura atbild: “Es ieraudzīju lielisku piedzīvojumu, kurš var mainīt manu dzīvi. Nolēmu pamēģināt un neesmu vīlusies.”

Viņa teic, ka "Ērkšķi" no iepriekšējiem šoviem atšķīrās ar to, ka šajā projektā viņa atrada lielu iespēju gan pašas kā cilvēka, gan dvēseles izaugsmei. “Ieguvu savas meklētās atbildes. Visos pārējos šovos meklēju sev otru pusīti. Zināmā mērā tā arī ir pieredze un izaugsme, bet citāda. Taču "Ērkšķos" bija liela pašizaugsme,” atklāj Laura.

Satriec traģēdija ģimenē

Savulaik Lauras dzīvi pilnībā izmainīja piedzīvotā nelaime – viņas tētis iekļuva smagā autoavārijā. “Tobrīd mācījos augstskolas ceturtajā kursā. Un tad tā avārija... Katru dienu nezinājām, ko gaidīt. Ārsti teica, lai labāk negaida neko... Man tas viss tā riebās... Deviņas dienas tētis bija komā, redzēt to visu un vēl katru dienu divreiz dienā iet pie viņa, kad viņš bija piesiets pie gultas, bezsamaņā, – tas bija drausmīgi sāpīgi un likās kā mūžība. Pēc atgūšanās no komas tētis trīs mēnešus mēģināja atcerēties, kā ir būt cilvēkam, kā ir staigāt, runāt, domāt. Visa ģimene dzīvojām kopā un sērojām, jo neko citu nevarējām darīt un nemaz arī negribējās. Visus šos trīs mēnešus nezinājām, vai vispār kādreiz tētis būs atkal tētis. Tas tiešām bija briesmīgs laiks, kas vilkās kādu pusgadu, un vēlāk notika atveseļošanās,” atceras Laura, piebilstot: “Paldies Dievam, ka tētis ir ar mums un tagad pat smaida ar Holivudai cienīgu smaidu!”

Laiks, kad Lauras tētis cīnījās par savu dzīvību, jauno sievieti pamatīgi iespaidoja. “Lai arī saņēmos un pabeidzu augstskolu, vairs jau nesapratu, kāpēc to daru. Traģēdija ar tēti lika aizdomāties par dzīvi, ka te tā ir, bet pēkšņi vairs nav. Meklēju atbildes, kā mācēju,” teic Laura, kura mierinājumu atrada marihuānas smēķēšanā.

Pamet darbu un Latviju

Pēc tēva avārijas un augstskolas pabeigšanas Laura, kurai toreiz bija 22 gadi, izmācījās par fitnesa treneri un pusgadu vēlāk atrada darbu fitnesa centrā. “It kā viss bija super, un viss notika. Taču biju bez mīļotā cilvēka un jutos diezgan vientuļa. Pirmo reizi dzīvē dzīvoju viena – vecāku dāvinātā dzīvoklī Mežciemā. Man tas bija šoks – bija pat bailīgi, skumji. Kad pēc pieciem mēnešiem māsa piedāvāja kopā doties deviņu dienu ceļojumā uz Tenerifi, es uzreiz piekritu, jo visus šos piecus mēnešus neko citu nebiju redzējusi, kā vien darbu un mājas. Es pat netusējos, jo nebija laika. Tāpēc par iespēju atpūsties Kanāriju salās biju pārlaimīga, jo esmu taču uzaugusi ar ballīšu dvēseli,” stāsta Laura, sakot, ka atvaļinājumu viņai nedeva, tāpēc darbu viņa pameta: “Darbs, protams, prom nelaida, nācās aiziet. Man bija vienalga! Jo neredzēju jēgu naudai, kuru nav laika tērēt. Tad nu devos ceļojumā jau kā pārlaimīga bezdarbniece.”

Tenerifē Laura ātri vien sapratusi, ka nav taču visa dzīve jāpavada Latvijā. Viņai tik ļoti paticis Kanāriju salās, ka pat vairs nesmēķēja. “Biju tiešām ekstāzē, mīlēju sevi un dzīvi. Atgriežoties mājā, ģimenei pateicu, ka pārvācos uz Tenerifi. Vecākiem jau it kā bija šoks, taču manējie jau pārāk labi pazina mani un daudz nepukojās,” pasmaida meitene.

Kanāriju salās sastop mīlestību

Viņa izīrēja savu dzīvokli Mežciemā, pārdeva auto un pameta Latviju. “Pirmo reizi devos kaut kur viena uz ārzemēm, savā dzīves piedzīvojumā. Es vēlējos atrast savu cilvēku, savu dvēseles draugu un mīlestību, jo zināju, ka darbs man vienmēr būs. Bet īstais cilvēks – tas ir kas īpašs, viņš vēl jāmeklē,” uzsver Laura.

Jau pirmajā dienā Tenerifē viņa devās uz policiju, lai nokārtotu darba atļauju. Kad tas veiksmīgi izdevās, Laura sev uzsauca svētku pusdienas. “Paēdu un pat dzejolīti uzrakstīju par to, ka dzīve man tāda lieliska. Atceros pēdējās rindiņas: “Un savās mīļākajās botiņās es lecu un tālāk pa savu dzīvi tecu”. Aizvēru kladi un... Turpat, tieši aiz kafejnīcas stūra, es ieraudzīju viņu, savu Ēriku! Uzrunājām viens otru angliski, bet izrādījās, ka abi esam latvieši,” neticamo satikšanos atstāsta "Caur ērkšķiem uz..." dalībniece.

Piedzīvo agresiju attiecībās

Laura ar Ēriku dzīvoja laimīgi, līdz dzīve vēlreiz apmeta kūleni. “Pēc visādiem piedzīvojumiem dzīve mūs izšķīra, un uzreiz es iekļuvu citās, ļoti agresīvās attiecībās, kas izpaudās pat ar fiziskiem uzbrukumiem dzērumā. Pusgads ar to puisi bija tīri normāls, jo man bija savs darbs. Taču tad no tā aizgāju, sāku pelnīt ar dzīvokļa izīrēšanu "Booking.com". Mazāk darba, ilgāk kopā mājās, vairāk laika kašķiem... Kad puisis dzēra, pati nedzēru gandrīz nekad, bet, kad jau vairs nenoturējos un arī iedzēru, tad ieslēdzās drosme cīnīties pretī. Tā gan bija kļūda, papildus jau visam, kas tur notika,” atklāta ir Laura, stāstot: “Agresiju nevar iznīcināt ar agresiju. Redzēju pat to, kā acu priekšā izšķīda mana sarkanā ģitāra, pirmā mūžā. Tajā laikā bija daudz lauztu lietu, dzīvokļu un siržu...”

Laura teic, ka toreiz ar katru dienu bija jāatrod jauni veidi, kā mīlēt. Viņa ar puisi pat izlēma pārcelties uz ārzemēm, cerot, ka tur nu tiešām būs labāk: “Tika vainots pilnīgi viss cits, izņemot pašu attiecības un attieksmi pret dzīvi. Tā pagāja vēl viens pusgads. Un tad dzīve izspēlēja vēl vienu joku – mēs izšķīrāmies pirmajā rītā, kad bijām pārcēlušies uz Melnkalni!”

Laimīga Norvēģijā

Tagad, jau pēc dalības projektā "Caur ērkšķiem uz...", Laura atkal ir pametusi Latviju. Šoreiz viņa pārcēlusies uz Norvēģiju, kur dzīvo kopā ar, jā, jā, to pašu Ēriku, ar ko iepazinās Tenerifē!

“Pēc tēta avārijas un agresijas iepriekšējās attiecībās atskārtu, ka ļoti mīlu Ēriku. Tad nu esam sapratuši, ka esam un būsim kopā, tāpēc pārcēlos pie viņa uz Norvēģiju. Esam nopietnās attiecībās, un mīļi gaidu, kad tās kļūs vēl nopietnākas,” laimīgi saka Laura.

Norvēģijā ikdiena viņai paiet, ejot uz sporta zāli, labi ēdot, elpojot svaigo kalnu gaisu, mīlot dzīvi un Ēriku: “Pēc "Ērkšķiem" esmu ieguvusi pārliecību, ka varu atmest tabaku un zālīti, un tā arī ir. Šeit es neko nesmēķēju un esmu pateicīga, ka tā! Ēriks ir mans atbalsts un mans “dūms”! Domāju pagaidām patrenēties pati, lai pēc tam varētu strādāt kā personīgā trenere Norvēģijā dzīvojošajiem krieviem vai eiropiešiem.”

Kļūs par interneta zvaigzni?

Uzsākot dalību projektā "Caur ērkšķiem uz...", Laura atklāja, ka viņas sapņos ir pelnīt naudu ar sociālo tīklu starpniecību. Vai tas izdevies? Piemēram, jau šobrīd Lauras kontam laurazablocka369 interneta platformā "TikTok" ir vairāk nekā 20 000 sekotāju.

“Es īsti nesapņoju kļūt par sociālo tīklu zvaigzni, bet gan gribu izmantot to, ko dod popularitāte. Manuprāt, zināmiem cilvēkiem ir nedaudz vieglāk nopelnīt naudu, un es gribu pelnīt ar sociālo tīklu palīdzību,” atbild Laura, piebilstot: “Pagaidām ar "TikTok" neesmu nopelnījusi, jo vēl nav notikusi sadarbība.”

Runājot par saviem "TikTok" sižetiņiem, viņa teic, ka lielākā daļa rodas spontāni. “Es vienkārši dievinu spontanitāti! Bet esmu iemācījusies to ievērpt lielākā domā. Daudz arī izdomāju iepriekš, bet tas tāpat ir spontāni,” Laura pasmaida un uz jautājumu, vai apzinās, ka nav garantijas, ka ar "TikTok" varēs pietiekami nopelnīt, un vai tāpēc nav radusies doma arī par kādu reālu darbu, Laura pavisam nopietni atbild: “"TikTok" man ir tikai platforma, kurā attīstu savas spējas un prasmes: komunikācija ar svešiem cilvēkiem sociālajos tīklos, negatīvo komentāru pieņemšana bez stresa, sižetu veidošana, video montāža, sevis redzēšana un saprašana kameras priekšā... "TikTok" sāku pievērsties, jo sapratu, ka man vajag attīstību, bet, smēķējot marihuānu, apzinājos, ka uz reālu darbu tāda nevaru iet. Šī platforma man deva nenormāli daudz – kaut vai apņēmību katru dienu kaut ko izdarīt. Jo biju jau nokļuvusi posmā, kad domāju, ka nekam nav jēgas, ka neko nevaru un nemāku. Biju pazaudējusi sajūtu, ka mana ģimene mani gaida, jo visi zināja, ka es smēķēju, un nevienam tas nepatika. Jutos viena. Ēriku arī pazaudēju, iekļuvu agresijā. Man bija nežēlīgi skumji, bet kaut ar mazu, “tizlu” video spēju iegūt sajūtu, ka tomēr ir jēga dzīvot, ka vismaz kaut kam ir jēga, ka vismaz kaut kur mani gaida. Un es dievinu savus sekotājus! Viņi mani izglāba tajā dzīves posmā!”