Dzīve pēc kara vērienīgākajā zviedru seriālā. Drāmas "Restorāns" recenzija

Seriāls pašu mājās kļuva ārkārtīgi populārs, un to vēroja vairāk nekā pusotrs miljons skatītāju. Saukts arī par atbildes versiju britu «Dauntonas abatijai», seriāls tiek uzskatīts par vienu no visu laiku vērienīgākajiem Zviedrijas Televīzijas projektiem. «Restorāna» veidotāju kontā ir arī Latvijas Televīzijā demonstrētā «Okupācija» – politiskā sāga no Norvēģijas, parādot to realitāti, kāda tā būtu pēc Krievijas okupācijas mūsdienās. Latvijas Televīzijas skatītājiem būs iespēja vērot visas trīs «Restorāna» sezonas, kas nozīmē, ka tā gaisotnē dzīvosim līdz pat ziemai; savukārt 2021. gadā gaidāma arī ceturtā sezona.

Ar restorānu biznesa pieredzi

«Restorāna» režisors Haralds Hamrels, kaut gan neizpauž konkrētu summu, atklāj, ka seriāla veidošanas budžets esot bijis bagātīgs. «Mums bija iespēja strādāt pie televīzijas seriāla, kura kopējais garums sasniedz 20 stundas. Ar šo naudu varējām atveidot restorāna vidi tieši tādu, kādu bijām iecerējuši.» Uzbūvētā platība ir vairāk nekā 100 kvadrātmetru liela, ļaujot operatoriem brīvi rīkoties ar kinokameru un variējot ar ainām. Tā, piemēram, arī seriālā restorāna darbinieki pusdienoja atsevišķā virtuvē atstatus no Lēvanderu ģimenes, kas maltītes ieturēja smalkā, nepiespiestā gaisotnē. Gluži tāpat kā tolaik.

Scenārija autori ir Ulfs Kvenslers, Malins Nevanders un Johans Rozenlinds. Rozenlinds scenārija tapšanā izmantoja savu pieredzi restorānu biznesā, kas iegūta 1970–1980. gados. Seriālā aptverti notikumi 25 gadu garumā kopš Otrā pasaules kara beigām 1945. gadā. Tas ir romāna cienīgs stāsts par to, kā Zviedrijas iedzīvotāji uzbūvēja slaveno skandināvu labklājību un ko tas no viņiem ir prasījis.

«Šis ir unikāls notikums. Tāda iespēja – strādāt pie tik plaša mēroga darba – pienāk reizi dzīvē. «Restorānā» ir gan klasisks mīlasstāsts, gan Lēvanderu ģimenes konflikti, gan restorāns kā Zviedrijas sabiedrības mikromodelis,» stāsta Kvenslers.

Tēlu likteņlīnijas

Scenārists atklāj, ka jauniņā, ambiciozā pavāra Kalles lomu sākotnēji nebija paredzējis kā galveno, tomēr drīz tapa skaidrs, ka viņa un Nīnas attiecību stāstam ir teju pārlaicīga aura. Kalle nāk no strādnieku ģimenes un visu ir gatavs panākt ar darbu. Nīna, turīgās Lēvanderu ģimenes atvase, ir mūsdienīga, feministiski noskaņota sieviete, kura spītīgi spurojas pretī mātes Helgas centieniem viņu ielikt «mājas pavarda turētājas» rāmītī. Gādīgas sievas loma viņai nudien nav prātā, jo viņa vēlas atvērt progresīvu naktsklubu ar dejām džeza taktīs. Vai varētu iedomāties vēl labāku savienību, kur uzšķilties ugunīgam konfliktam starp aizgājušo aristokrātiju ar dāsniem mantojumiem un «senu naudu» un mūsdienīgo, strādīgo pēckara Zviedriju, kur itin viss jānopelna pašam?

Kalle un Nīna savā ziņā ir kā Romeo un Džuljeta. Abi ir iemīlējušies, taču viņu laimei ir tik daudz nepārvaramu šķēršļu, turklāt Nīnas māte savai meitai redz nākotni turīgajās aprindās kopā ar kādu ietekmīgu vīrieti, nevis ar vienkāršo, pat trūcīgo Kalli. Nīnas lomu seriāla «saimei» pievienoja tikai vēlāk. Sākotnēji nebija paredzēta arī Maganas loma. Viņa ir restorāna viesmīle, kura ir spiesta nodot savu bērnu audžuģimenē, jo nespēj par viņu parūpēties, tomēr tajā pašā laikā Magana ir dedzīga arodbiedrības aizstāve. Vai Maganai izdosies panākt taisnīgu atalgojumu virtuves darbiniekiem un vai viņa atgūs dēlu? Seriāla veidotāji vēlas parādīt, ka pārmaiņas pēc Otrā pasaules kara skāra gan trūcīgos, gan bagātos, turklāt iespējas iegūt labklājību pavērās daudz vairāk cilvēkiem, kuri to patiesi alka.

Virtuves «tēva» iedvesmoti

«Ļoti iedvesmojošs bija zviedru restorānu leģendas un modernās virtuves «tēva» Tores Vretmana dzīvesstāsts. Viņš pats sāka strādāt virtuvē jau pagājušā gadsimta 30. gados un saviem spēkiem uzbūvēja restorānu impēriju Zviedrijā,» stāsta Kvenslers. Vretmans bija viens no pirmajiem šefpavāriem, kurš pierādīja, ka virtuves darbs ir gana cienīga profesija arī vīrietim. Viņš pasauli iepazīstināja ar tik populāro Skāgenas sviestmaizi: kraukšķīgu, sviestā ceptu franču bageti ar garnelēm, zivju ikriem, dillēm, skābu krējumu un majonēzi, pievienojot šķipsnu melno piparu un skandināvisko garšu buķeti noslēdzot ar citronu sulu. Slavenais šefpavārs pirmais zviedru virtuvē ieviesa eksotisko avokado un zaļo piparu. Arī «Restorāna» varonis Kalle pretstatā veco vērtību aizstāvim – šefpavāram Stikanam – aizstāv modernu, elegantu un tai pat laikā vienkāršu ēdienu ieviešanu, un tas, protams, Stikanam pagalam nepatīk. Veiksmīga nejaušība Kallem ļauj pārsteigt Lēvanderu «ģimenes galvu» – viņš Helgai Lēvanderei uzmeistaro grauzdiņu ar šampinjonu krēmu un šablī vīnu. Tas Kalli izglābj no atlaišanas un paver iespēju izpausties pavāra lomā.

Īsta modes parāde!

Scenāristu komanda atzīst, ka, vairākkārt pārrakstot sēriju materiālu, grūtākais ir bijis atrast līdzsvaru starp restorāna darbības atveidi, galveno varoņu attiecībām un Zviedrijas vēstures atspoguļojumu. Tomēr rezultāts ir izcils, ievērojot rūpību niansēs precīzā tā laika atveidojumā (kādreizējie Stokholmas ielu nosaukumi, ģeogrāfiskas vietas, u.c.).

Un, protams, kas gan būtu vēsturisks seriāls bez atbilstošiem tērpiem, rotām un frizūrām? Nav noslēpums, ka Nīnas lomas atveidotāja, jaunā zviedru aktrise Heda Šērnsteda (Hedda Stiernstedt), ir arī modele. «Restorāna» skatītājus lutina ar skaistiem kostīmiem un sievišķīgām apģērbu līnijām – sākot ar koši sarkanām lūpukrāsām un manikīru 40. gados līdz Bridžitas Bardo 60. gadu stilam vēlākajos seriāla darbības gados un tolaik aktuālajiem «boba» matu griezumiem. Šērnsteda atklāj, ka košākas pārmaiņas ieviesusi arī ikdienas garderobē, iedvesmojoties no seriāla «Restorāns» kostīmiem un grima. Skatītāju izved cauri vairāk nekā 20 gadu periodam; tas ir laiks, kad plauka modes industrija, arvien sekojot līdzi cilvēku ikdienas vajadzībām.